Par cūcību
Tad kad velni ar savu klātbūtni bija man apnikuši pilnīgi un galīgi steberēju uz vannasistabu, lai visu to maucību aizskalotu prom. 5:15. Agrs, it īpaši ja ņem vērā apstākli ka uz gulētiešanu, pēc nu jau trim ripām, saposos tikai ap pus vieniem. Nē, agrāk, gultā ielīdu jau ap 22iem, a ap pus vieniem šķendēdamies grabinājos pa zāļu skapīti trešās ripas meklējumos.
Piderasi, it kā cilvēki piecos no rīta nemazgātos! Šādas un līdzīgas domas pozitīvas dienas sākumam šaudījās par manu prātu, skumji veroties uz dušas strūkliņu kura uzvēdija domas par nepieciešamību pačurāt.
Trolejbusā dabūju apsēsties, arī avīzi piecas minūtes, kuru vēl nav apgrāpstījušas baciļainās pasažieru rokas dabūju. Uzzinājis, ka digitālgeitā visi ir pidari jau biju paspējis atvizināties līdz kantorim.
Uzliku pāris ADfaktu reportus veidoties un slinki atšķīru ziņu lapas. Nu ja, ze seim šit diferent dei. Mani pārtrauca apkopēja, kura stāvēja durvīs un neizpratnē blisināja acis. Ko ta Jūs tik agri? Tēlotā možumā nočivināju - kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu. Domās vēl nobeigumā pievienoju bļeģ.
Apkopējas cīņu ar traukiem iztraucēja mana ieslīdēšana virtuvē lai pagatavotu tasi tējas un noraugoties viņas rosībā izpīpētu cigareti. Kļūda. Vajadzēja to darīt tad, kad viņa sūktu koridori vai lietu puķes.
Babulis nekavējoties devās tiešā uzbrukumā. Es jau Jūsu biroja vadītājai teicu ka vajag trauku mašīnu, trauku kalni, 85 krūzītes un vēl pa visu kantori izmētāti trauciņu kuros vakardien kāds ir ēdis jogurtu. Nākamo kļūdu es pieļāvu apvaicājoties - va tad tik traki ir?
Ir ir, vēl trakāk esot. Uzmetu acis virtuves letei. Krūzītes bija divos stāvos. Dažā vēl tējas maisiņš vai kafijas biezumi iekšā. Mja.
Kad tu vienā kantorī esi nostrādājis teju jau sešus gadus, savu krūzīšu nomazgāšana ir kļuvusi par refleksu. Padzēri tēju kapiju, izmazgā un noliec žāvētājā. 30 sec un viss. Bet nē, mūsu ceham, meituku armijai šāds reflekss vēl nav izstrādājies. Padzēri tēju kapiju, nomet krūzīti. Pēc stundas dzersi atkal - ņem jaunu. Nu un tad pret nakti virtuve atgādina kaujaslauku. Vot nesaprotu, vai tad tik tiešām ir tik grūti aiz sevis novākt? Pārdomājot šīs lietas drūmi noraudzījos uz apkaltušām vakardienas mandarīnu miziņām ko kāds bija rūpīgi sastūmis krūzītē no kuras vēl nodevīgi raudzījās tējas maisiņa birka.
Bēdīgi, piekritu es. Trešā kļūda. No manis tika izspiests solījums paprasīt vadībai trauku mazgājamo mašīnu vai arī mēs dabūsim meklēt jaunu apkopēju.
Domājot par apkopēju. Ja mēs katrs pēc sevis novāktu krūzītes, pelnutraukus un aplietu begoniju, šāda apkopēja būtu nepieciešama tikai divreiz nedēļā lai noslaucītu putekļus un izmazgātu grīdu. Ahūnais cost seivings, bet tā kā mēs esam paraduši aiz sevis atstāt sliedi, nākas vien algot apkopēju. Vot tā, domājot par visām šīm nebūšanām un cūcībām iespējams uzcepšu indīgu meilu, kas mūsu aizņemtajām akauntēm un plānotājām liks nedaudz piesarkt.
Cūcība!