Ja tām apkopējām maksātu normālu piķi, mute būtu ciet un mazgātu krūzītes. Pie vainas tīrīšanas firmas, kas saviem darbiniekiem ņihuja nemaksā. Nav brīnums, ka pēc tam šīs (apkopējas) visu dara gariem zobiem un sūdzas vienā gabalā. Un, pasarg dies, vēl pateikt, ka tas un tas aizmirsts izdarīt vai kāds grīdas kakts pilns ar putekļiem. Uzreiz spuras gaisā. Nesaproti no kuras puses iet klāt un kā jaukāk pateikt, ka vajag drusku kārtīgāk mēzt un šrubēt. Kad pārvācāmies uz jauno ofisu, tīrīšanas firma nevarēja nodrošināt apkopēju nedēļu (!). Tāpēc jau viņas var atļauties draudēt satīt makšķeres. Bet, starp citu, ja uzņēmums noslēdz līgumu ar apkopēju firmu un darbu sarakstā ir trauku mazgāšana, tad dēļ tā pakalpojuma cena sadārdzinās par 15-20%. Tā ka lai tik viņa mazgā tās krūzītes un ar savām sūdzībām vēršas firmā, kurā viņa ir pieņemta darbā.