Saruna ar rakstnieci radīja pārdomas, ka reizēm ieradums kaut ko atlikt uz vēlāku laiku ir ok. Šajā gadījumā tas bija nodoms izbeigt dzīvi, jo Viktorijei pēc dvīņu piedzimšanas šķitis, ka nemācēs bērnus audzināt tā, lai viņi būtu laimīgi. Tā nu pēc šīs nemitīgās atlikšanas viņa sākusi rakstīt. Interesants novērojums par līdzību ar traumu, kad attopies riņķojot pa vienām un tām pašām vietām, līdz vēlies izmainīt pastaigas maršrutu, taču nesanāk. Tā rakstniece skaidroja, kāpēc viņas darbos nobeigums parasti nav tik skaidrs. Pat ja arī daļu lasītāju kaitina atvērtie nobeigumi grāmatās, traumas risinājums arī nav tik viennozīmīgs un vienkāršs. Tāpēc laimīgās beigas te neder. Vēl Viktorije teica, ka neierasti redzēt tik daudz cilvēku, parasti atnākot pieci apmeklētāji. Jauko uzņemšanu Latvijā vēl ilgi atcerēšoties. Viņa drosmīgi raksta par tēmām, no kurām man mazliet bail, taču pēc pasākuma bija ļoti silta sajūta. Varbūt tāpēc, ka dzirdēju čehu valodu? Kaut kādā ziņā tas radīja māju sajūtu. Pateicu arī dažus teikumus čehiski, valodu zināšanas tomēr reizēm noderīgas. Un pēc sarunas sapratu, ka velti esmu baidījusies lasīt Viktorijes grāmatas. Vai tāpēc, ka pēdējos trīs gadus atrados psiholoģiski smagā vidē un bezjēdzīgi mēģināju risināt kāda cilvēka traumas, lai gan neviens man to nelūdza? (pareizāk būtu teikt neuzkrītoši par to domāt un analizēt). Lai nu kā, šovakar sākšu lasīt, tikai vēl nevaru izlemt: Sēņotāju vai Rekonstrukciju.

Tags: literatūra, traumas
Skaņas: Ansis - Tā nav liela māksla

par roblox bloķēšanu krievijā

nē, krievija nebūt nav pirmā valsts, kas bloķē robloksu
pirmā, man liekas, bija turcija
ar paskaidrojumiem, ka smilšu kastē, paralēli kotlešu, pilsdrupu un ūdens kanālu celtniecībai, tiek propogandētas LGBT vērtības
kā arī tur piedalās pieauguši vīrieši ar neveselīgu interesi pret bērniem

apbrīnojami, bet nekādu prūfu tam atkal nav
nu, jūs saprotat, ir jāeksistē precedentam
kādu paņēma pie dziesmas propagandā vai arī neveselīgajā attieksmē un iesēdināja kaut vai uz 15 diennaktīm
bet tur ir viens vienīgs hipotētiski varbūt
nākamgad vai citu gadu, bet varbūt nekad
varbūt tuvā pagātnē vai tālā nākotnē

fan fikšen pilnīgi

Pa vienu ausi iekšā, pa otru ausi iekšā un viss paliek galvā.

Tags: dzīves apliecinājums, kaut kādi izvilkumi, sadzīves ainas

Jo jautrāks esi internetā, jo bēdīgāks dzīvē.

Skaņas: klusums

nē nu
jā

pirms 21 gada cibā rakstu:

Decembris 4., 2004

00:18
baigais vārds kapsula. kapi + sula.
bet visp. man sajūta tāda it kā es kapsulā dzīvotu


neticēsiet, bet arī tieši šodien domāju par vārdu "kapsula", jo dzēru gabapentīnu un domāju: "re, dzeltens kapsula!"

pēc kovid potes jau vienreiz tā bija, bet nu jau atkal paaugstināts kopējais holesterīns. kādā sakarā?

Kā var būt banāla saule?

Tags: jautājums, māksla, sadzīves ainas
Skaņas: Prince - Purple rain

mugurā iemetās kkāda krika.
1.x mūžā tik sūdīgi, knapi varu pakustēties.
laikam dzimšanas dienas mēnesī cilvēkiem mēdz būt slikti.
knapi zābakus novilku, knapi sunim siksniņu uzliku, knapi no gultas piecēlos.
visu knapi.

izrādās, ka ir jau 3. decembra diena, nevis otrā

2004. g. 2. dec. cibā arī pierakstīju sapni:

12:14
sapnī biju tai Pareizticīgo baznīcā, kas uz Brīvības ielas. nosaukumu nezinu, bet parasti uz durvīm tur raxtīts "hram atkrit" vai "hram zakrit". jau 2.x sapnī to redzu. iepriekšējo reizi, kad redzēju, tur bija lauku sēta un nikni suņi. pagājušo nakt - ļoti gaišs un vecas segas svētbilžu vietā.. mācītājs dikti laipns, likās kā velns.