| |
[2026-10-02|17:01] |
Es ticu tev
Es ticu sapņiem
Es ticu visam, ko man stāsta
Ja mani kādreiz nenoglāsta
Tad neticu es vairs nekam
/Kārlis Vērdiņš, pirms gadiem 20+, citēts pēc atmiņas/ |
|
|
| Out of sight, out of mind |
[2026-10-02|01:34] |
Šis varētu būt viens no sapņiem, par kuru droši varētu teikt, ka tas neko daudz neatšķiras no nepatīkamas īstenības. Jo īpaši, ja sākumā nepaskaidro, ka tas bija redzējums miegā. Liku kastītēs krāsu tūbiņas kopā ar augļiem pēc to krāsām. Tad man kaut kur bija jāskrien, visu ātri sametu drēbju skapī un devos prom. Pēc nedēļas bija bail vērt vaļā skapi, jo atcerējos par tur atstātajiem augļiem. Kāds stulbums ko tādu glabāt sapnī! Tomēr saņēmos uz lielo tīrīšanu, vēru vaļā durvis un pamodos ar milzu atvieglojumu, ka tik traki ar manu atmiņu vēl nav.
Bija domāts "glabāt skapī", taču saglabāšu šo jauko pārrakstīšanās kļūdu. |
|
|
| Kliedzoša nekompetence |
[2026-10-02|01:11] |
Ir pienācis laiks, kad iekārtas un mehānismi noklājas cits pēc cita. Te jau biju rakstījis, kāds čakars ir pierunāt virtuves meistarus atbraukt un nomainīt durvu pacelšanas mehānismus, vieglāk un ātrāk (pusgada laikā) bija pasūtīt 4 dažādus mehānismus amazonā (kādam nevajag dažādu modeļu pacēlājus?), mocīties pašam, dabūt kriku un beigās ar dievu uz pusēm kaut ko saķimerēt. Bet nu pienāca laiks trauku mašīnai, gods kam gods, vecais Electrolux nokalpoja 15 gadus lai arī ne bez 3d prinētētām plastmasas detaļām un vienas otras noliktavā pasūtamas komponentes, bet tomēr.
Jaunais Electrolux (protams, bez wifi) tika pasūtīts ar piegādi un uzstādīšanu. Par naudu. Meistars atbrauca stundu vēlāk kā solīts, strādāja ilgi. Visu pārbaudīja un aizbrauca. Pēc tam atklājās, ka savienojumi tomēr pil un godīgi sakot, lai arī man ir ļoti riebīgs raksturs, bet tomēr, tomēr, es labāk izvēlējos aizbraukt uz Depo, nopirkt jaunu ūdens pievada trubu un stellatslēgu (kas kaut kur bija noslēpusies) un visu sataisīt pašam vēl tajā pat vakarā, nevis padirst vēl pāris dienas pišoties ar Euronics.
Sad, sad, sad, sad šitueišn. |
|
|
| |
[2026-10-01|20:48] |
|
Šogad vispār nesekoju vēlēšanu aģitācijām un diskusijām, jo tad negribēsies balsot par nevienu partiju. |
|
|
| |
[2026-10-01|08:14] |
|
jaunākais politiskais skandāls kārtējo reizi man apliecināja to, ka baltie hetero vīrieši lielākoties ir trešs, un arī, tie, kuri sevi identificē ar liberālajām vērtībām, tās ir apguvuši tikai retorikas līmenī, dziļāk iekšiņās saglabājoties tai pašai vecajai mizogīnijai. Pēdējās attiecības man ļoti sāpīgi iemācīja to, ka aiz šķietami progresīvām vērtībām kultūrā un sabiedrībā var būt paslēpies krievu orkam līdzvērtīgs krīps. Pēdējā politiskā skandāla varoņa atkāpšanās teksts instagramā ir neizsakāmi pretīga ilustrācija šim slimīgajam, egocentriskajam narcismam - viss, viss, viss ir tikai ap viņiem un viņu pašsajūtu, un arī pašu veiktie seksuāla rakstura noziegumi viņu pašu acīs ir tikai "apburtais aplis, kas liek zaudēt patiku pret sevi". Man šodien šķiet, ka hetero vīriešiem ir jāaizliedz piedalīties vēlēšanās, jāaizliedz ieņemt jebkādus nozīmīgus amatus (arī kultūras medijos). Komentārus izslēgšu, jo labi pazīstu vēlmi aizstāvēt savējos un krīpu tiesības būt krīpiem. |
|
|
| |
[2026-09-30|21:10] |
|
Pasakiet, lūdzu, pilsonim par ko jābalso? |
|
|
| |
[2026-09-30|08:52] |
|
Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt. |
|
|
| |
[2026-09-30|07:51] |
|
Mans rīta dopamīns
Mother Mother - It's Alright
|
|
|
| septembris |
[2026-09-28|20:31] |
lasi.lv: Ap plkst. 2.25 policija tika informēta, ka Raiņa bulvāra 5. nama kāpņu telpā iekļuvuši meža zvēri. Sākotnēji saņemtajā informācijā bija teikts, ka ēkā atrodas divi āpši, taču, policistiem ierodoties notikuma vietā, pirmajā stāvā viņus sagaidīja āpsis un ezis.
Izrādījās, ka abi dzīvnieki bija iesaistījušies savstarpējā ķīviņā. To radītais troksnis bija pietiekami skaļš, lai traucētu nama iedzīvotāju naktsmieru. |
|
|
| |
[2026-09-27|20:50] |
|
Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv. |
|
|
| |
[2026-09-26|22:08] |
 |
|
|
| Cietuma gūsteknis atslēgu patur savā kabatā |
[2026-09-26|22:34] |
Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?
Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās. |
|
|
| |
[2026-09-26|17:25] |
No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu" |
|
|
| septembris |
[2026-09-26|11:41] |
|
man tagad gribas būt mazam bērnam un plkst. 12.00 ierušināties dīvānā un skatīties Pasaka pasaciņa - vai nu kkādu Mio manu Mio vai Bezgalīgo stāstu vai E.T. citplanētieti vai par to zosu gani, kur bija kkāda runājoša zirga galva. |
|
|
| runā dāmas, vol. 145 |
[2026-09-25|15:17] |
es jūs šodien uzskatu par mammu un tēti, jo sekoju līdzi kur jūs šodien ejat |
|
|
| |
[2026-09-25|01:15] |
|
paranormal romance |
|
|
| runā dāmas vol. 143 |
[2026-09-24|16:14] |
kāpēc visa mana dzīve ir spicē? |
|
|
| |
[2026-09-23|21:27] |
|
Afigenīns - kumelītes pret vēzi… |
|
|
| |
[2026-09-23|19:10] |
|
Manu miegu pamodināja pirmajs sniegs. ļodzīgās durvis sasvērās vēl vajrāk tuvāk zemej un nācās vispirms tās notīrīt, salabot, samīļot un sabučot. Mamma iemācīja sabučot majzi pēc nokrišanas/pacelšanas. Tēts pēc salabota darba ar buč salauzto. mammu viņš pēc mēnešiem dzeršanas nesalaboja un pats nesalabojās. es nedzer, bet kauties varu, ja kāds atnāk tuvāk par manu hektāru robežu. Redzu arī pēdas, ka gāju naktī uz podiņu, bet neatceros. šis triks - stajgāt naktī kaut kur parādījies nesen. vienu rītu pamodos ar asiņajnu lapsu apķēris. likās vēl bij dzīv, bet laijst vaļ nedrīkst. kāds bij pāris vistas nokodis nesen. es piesēj to reksim netālu, bet laj nesanāk kautiņš. galu galā viņa pārgrauza to virv - daudz vajrāk ciena brīvību nekā reksis. Es saprotu Reksi, bet kopš lapsas vajrs neļaujas apskāvieniem. Kā vispār sniegs mani vaŗēja pamodināt? varbut kaut kas cits. jāiet kauties. |
|
|