| kad man reiz nebūs 16? |
[2026-01-10|16:28] |
tas, cik "izveseļojusies" vai ne, liecina par manu reakciju uz vienu no viltus profiliem, aiz kuriem sēž viens nelaimīgs cilvēks. mākslīgās drāmas, nesavaldība. un vissenākā patiesība parunā par sūda aiztikšanu.
lai vai cik konfliktu un domstarpību būtu ar vīru, man jāmācās no viņa nostāja pret cilvēkiem, kurus nevēlies savā dzīvē. un pietiek muļķot sevi un citus, ka esmu toleranta vai empātiska, nebūt nē.
šonakt BKUS palātā, turot kartona trauciņu pie bērna mutes, jo jau 3h vemj ar 5-10 min intervālu, viss saliekas pa vietām. tetris!
grūti atgriezties studijās būs arī pēc gada, jo neredzu tam vairs jēgu. 10 gadus mācīties, lai darītu ko?
grūti tikt galā ar kaut kādām sajūtām, kuras pietrūkts. sajūtas, ne cilvēki.
izzviekšanās par savu tizlumu un problēmām, sarunas par ilgām un domām par visuma uzbūvi, iespaidi par kādu mirkli. viens vilnis. kā alkoholiķe, es atgriežos pie savas vīna pudeles, ne tādēļ, ka man šausmīgi garšotu vīns, vai patiktu būt stulbai no reibuma, nē, tas īsais mirklis, kad kļūst silti un tiec visu rēgu samīļots un piedots. |
|
|
| |
[2026-01-10|15:04] |
sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks |
|
|
| |
[2026-01-10|12:53] |
|
"...dziesmā sāpes dzīst" |
|
|
| |
[2026-01-10|11:36] |
Tad tagad šito sauc par sniegvilksni. Rets un unikāls esot. Kam unikāls, kam ne. Jumtu šķūrētāji un sētnieki to sastop vairākas reizes sezonā, apzīmējums- vēja sapūsts. Gandrīz vienmēr uz jumta ir visādi pakši, kur sniegs līdz ceļiem, kamēr citur jumts cauri spīd.
Sniegvilksnis gan skan interesantāk, turpmāk tā arī teikšu. Bet vispār šogad šo vārdu dzirdu pirmoreiz dzīvē, un mans leksikons nav trūcīgs.
Jūs bijāt dzirdējuši par sniegvilksni? |
|
|
| Reizēm šķiet, ka esmu tikai šķindošs zvārgulis |
[2026-01-10|10:27] |
Sapnī no pasaules pazuda jebkāda mūzika, un tam nebija nekāda izskaidrojuma, kāpēc cilvēki to vairs nedzirdēja. |
|
|
| Endorfīni - cilvēka dabīgās narkotikas (opioīdu peptīdi) |
[2026-01-09|21:31] |
| [ | Mūzika |
| | Girl in red - Serotonin | ] |
Auksta duša un peldēšana varētu mani pamodināt no ieilgušās apātijas. Varbūt arī dabīgi izmainītais apziņas stāvoklis - veselīgs miegs un klusā lūgšana. Vienā žurnālā pat bija jautājums: vai aizmigšana ir ceļošana laikā?
Un tad jau varēs īstenot nākamo soli, satikt paziņas un bijušo kolēģi, jo piespiedu kārtā to nevaru.Lai cik arī zinātniski pamatoti tas nebūtu, negribu cilvēkus uztvert kā zāles vai līdzekli. |
|
|
| |
[2026-01-09|12:20] |
|
mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that" |
|
|
| |
[2026-01-09|12:18] |
|
Man tie rūķi visapkārt jau zajebaļi. |
|
|
| 2025 |
[2026-01-08|17:05] |
beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.
2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.
( mazliet sīkāk ) |
|
|
| |
[2026-01-08|14:17] |
|
Smukais slepkavnieks ir atkal klāt. Baltmelns ar sārtu degunu, siksniņa uzradusies. Šķiet, pagājušogad, kad senjors nogrāba un apēda balodi pie barotavas, vēl nebija. Nebaidās, izlien pa žogu, un gaida, kad aiziešu, sīkais nelietis. Atradis sev lielisku medību lauku. Tas rozā snuķis viņam piešķir īpaši nevainīgu paskatu. Kaķis, protams. |
|
|
| |
[2026-01-08|13:59] |
|
man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils |
|
|
| |
[2026-01-08|13:12] |
|
Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam" |
|
|
| |
[2026-01-07|21:49] |
❄️
Es atveru acis, un pilnīgā tumsā, man galvā pārņem skaņa. Un es vairs nesaprotu, tas liekas tik zināms, tas liekas tik pazīstams, bet nevaru nosaukt vārdā, es tās skaitu, bet ritma nav nekā. Tās ir kā matiņi milzīgam. Tās ir kā matiņi, kas pieskaras jūtīgai ādai. Tās skaņs nāk iekšā no ārpuses, no sienām. Tās līst pār mani no griestiem un paceļ mani no grīdas. Es esmu ieskauts un nespēju izmukt no tām. Bet atverot acis, es neredzu neko. Ir apkārt tikai tumsa, tik smaga un cieta, ka piecelties kājās ir pagrūti. Es nevaru un mēģinu, bet nokrītu uz ceļiem un skatos uz augšu, kā pēc palīdzības. Es paskatos uz logu un saprotu visu, jo vienīgais, kas redzams, ir tas baltais baltais spiets. Tās visas kā mušas pie loga ir pielipušas un skrāpējās ar saviem ledus nažiem un adatām. Tās visas grib iekšā, bet siltās gaismas un siltā stikla priekša. Tās izkūst un pazūd, un notek kā asars lejā un iekrīt zemē. Līdz ar to es skatos atpakaļ, bet nāk kā no cikla lai grieztu pa stiklu, un grieztu pa stiklu |
|
|
| Ķeksītis |
[2026-01-07|20:46] |
Iekopēšu arī šeit.
Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.
Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.
Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.
Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.
Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.
Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.
Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.
Ķepas zina ceļu. |
|
|
| Baltā ziema ved pretī pavasarim |
[2026-01-07|15:01] |
|
Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā. |
|
|
| |
[2026-01-07|10:41] |
kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo
un vai tas ir precīzs citāts?
citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu |
|
|
| |
[2026-01-07|03:55] |
|
Sveiki, mani mīļie cibulīši, piedāvāju jums izlasīt šo lietu
(klikšķini uz attēla)
(klikšķini uz attēla)
(klikšķini uz attēla)
— jūsu mīļā maļa
|
|
|
| |
[2026-01-06|20:14] |
visp vīrusiski
arī galvājs, mm |
|
|
| ziemas laika smarža |
[2026-01-06|18:20] |
manas šīsziemas ēdamās apsēstības ir ķilavas (sievas buča, vīra buča utt.), uz maizītes ar avokado + helmans vegāno majonēzi, un "butter beans", ko latviski sauc par Limas pupiņām, visādos krāsnī ceptos veidos, kopā ar dažādām vasarā sasaldētajām lapām, ko lēnām velku ārā. es esmu kopumā apsēsta ar saldētavu un tās piepildīšanu rudenī. jo īpaši ar lapām.
Un skābēti kāposti klāt pie visa, bet šis nav nekas jauns. |
|
|