| realitāte |
[2026-04-17|22:30] |
|
domāju - kā ir cibiņā - ir kas ir izdzemdējuši un ir kas nav un ir kas vairāk par +1 |
|
|
| Par maziem un lieliem lēcieniem |
[2026-04-16|19:20] |
| [ | Oma: |
| |  weird | ] |
| [ | Mūzika |
| | Vēra | ] |
Pēdējie 11 dzīves mēneši ir absolūti relatīvi. Tie ir skrējuši putainiem zirgiem, bet tajā pašā laikā peldējuši mierīgā straumē.
Tāda sajūta, ka esmu piedzimusi, pārdzimusi, nomirusi, atdzimusi un atkal, un atkal, un atkal.
Viens maziņš cilvēks.
Un tas ir viss, kas bija nepieciešams.
Viens maziņš cilvēks, kas spēj ar vienu smaidu sildīt manu pelēkāko dienu, kā arī ar vienu mazas rociņas vēzienu uzlikt datoram bluescreen.
Ej nu tu zini, kas ir tā īstā maksimuma robeža.
Tik daudz miera un nemiera vienlaicīgi, ka īsti nesaprotu kurā no visām time and space plaknēm dzīvoju.
These are strange times for me. Strange times indeed |
|
|
| |
[2026-04-16|08:22] |
Atnāca jaunā kindle. Un, protams, uzreiz izdevās ieslēgt saplīsušo, kuru es mēnesi 3x dienā lūdzu un labināju bez rezultātiem.
Upd. Sirsniņa var būt mierīga, vecais mīļais aparāts atkal nav iedarbināms. Patīkami būt sagatavotai :) |
|
|
| ... |
[2026-04-15|16:13] |
Šodien neiedzēru zāles...
ja jau man robežpersonības traucējumi un nav zāļu pret manām kaitēm, tad kādēļ tās dzert?
ja nav no tām labāk, kādēļ tās dzert? šobrīd ir ilgākais periods, kad tās apzinīgi dzēru ar cerību, bet ja jau tā, tad kāpēc?
jukšu prātā ar vai bez, bet bez vismaz vieglāk aknai, varbūt. |
|
|
| |
[2026-04-14|22:06] |
A request made through ChatGPT, an AI-based virtual assistant,
consumes 10 times the electricity of a Google Search,
reported the International Energy Agency. |
|
|
| |
[2026-04-14|13:32] |
|
Rupjmaize ar skābētiem sarkanajiem kāpostiem un viršu medu. |
|
|
| Kā no orākula kļut par orākuli |
[2026-04-14|10:43] |
|
Bet tagad ne vien pasaule ir savilkusies maziņa, bet arī valoda. Vārdi vairs nav vārdi (jo zaķi vairs nav zaķi? bet ir kaķi? saskaņā ar saeimas pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem) |
|
|
| |
[2026-04-14|10:34] |
|
Ā un vēl par cibas vārda maiņu jāliecina? Kāpēc es yannel apgriezu otrādi? Mani toreiz stalkoja, bet negribējās tāpēc kaut ko baigi mainīt, jo man nebija bail, tikai nepatīkami. Tas bija vienkārši tehnisks risinājums ar domu lai mani nevar sagūglēt. Vai kādam tas šķiet bērnišķīgi? |
|
|
| |
[2026-04-13|18:17] |
|
Noskrēju savu OS sacensību distanci, piesēdu piesaulītē mežmalā un uznāca tādas pārpasaulīgas kosmiskas postkoitālas skumjas |
|
|
| |
[2026-04-12|19:14] |
Tori Amos ir izlaidusi 2 dziesmas no gaidāmā albuma.
Žetons tam, kurš pirmo, Stronger Together, noklausījās līdz beigām. Man nav žetona.
Par otro Shush visi sajūsmā, vecā (<2005 Beekeeper) Amos ir atpakaļ. Man ļoti, ļoti atgādina kādu no vecajām dziesmām, tikai vēl neatceros kuru. Līdz ar to jautājums, vai labāk plaģiarizēt sevi ("visas dziesmas vienādas") vai transformēties pelēcībā.
I knew a girl who wrote
'Silent All These Years'
Where is she? |
|
|
| |
[2026-04-12|18:19] |
pa skursteni iekritusi pelnos
es esmu sudraba poga
pēc kuras cauri spocīgās miglas koridoriem
nāk tie kuri staigā miegā
es esmu galaktika
bēniņos atrastā lāčuka vēderā
uz acurauga gultiņas
sniegpārslu naktī
es esmu
pilnmēness un miegapele
uz tavu snaudu kārtis spēlē
es esmu ķermeni atstājusi bārbija
kas skatās uz sevi no augšas
kad bērni spēlējas dakteros
un slēgā multfilmu kanālus
es esmu zem LSD Dievu redzējušas medmāsas acis
kad viņa skatās zīdaiņa inkubatorā
un ausīs plaukst tumsa kā
jūraszvaigzne un astoņkājis melni
plankumi ar dimanta aurām
mirklis
kad vistrauslākās bailes
pauzes lēnumā
snaikstās ap iemodināto gaismu
un atbrīvotais pats tomēr vēl iesmilkstas pēc plēnošās robežas
starp balastu un aizpūšamību
ir mans dārgums
un kad mūsu tuvināšanās sāk iemiesoties
es apstājos
tu virmo
tā nots
ko tuksneša dziesma
stiepj pāri kāpām
pēdējiem mākoņiem sarkaniem skrienot
es esmu ilgošanās pavediens
un es esmu plaukstas kas no muguras aizklāj tev acis
un tu nemūžam neuzminēsi kurš |
|
|
| |
[2026-04-11|22:02] |
 |
|
|
| Uz sauli |
[2026-04-11|18:35] |
|
Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli. |
|
|
| |
[2026-04-11|12:03] |
|
ALEKSANDRS ČATS |
|
|
| |
[2026-04-10|07:19] |
par čigāniem runājot
man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
hipnoze absolūti
un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni |
|
|
| |
[2026-04-08|23:45] |
|
jūs arī skatāties filmas pēc zodiaka ieteikumiem? |
|
|
| |
[2026-04-08|22:21] |
taa "beerniibas ķermena atzīšanās" varētu but ahujenna pieaugšanas ar traumu filma, ja vien to taisītu kāds, kas rubītu jebalpizģēcs un šajā mirklī vajag lēni, un davai neizliksimies artsy pirdieni.
Jāatzīst, pazīst īst, ka skaņa ļoti laba, vēl mazliet un es pasniegtu puķi.
Bilde dirsā, ritms dirsā. ideja lieliska, izpildījums cringe vljeeh.
Bet galvenais kas mani besī ir bilde un ritms. Un tas ir nomācoši darbos ko rāda no jaunajiem pa TV.
Es nesaku ka nevajag rādīt, vajga un visu, tas vairāk ir mundrinājums, lai saņemas, latiņa ir kur kakle jālauž ja. m a z u m s k o, moš gadīsies uzhujārīt ko labu. |
|
|