Spampamparāde [bloks|kalendārs|spamparāde|autors]
PHz

[ autors | sc userinfo ]
[ kalendārs | MEGA!!! ]

Zibenstakas
[Paskat tik:| SpampamparādeKārtībai jābūt!Če ZandersMūziciņasOKomentiņi ]

vārdi > domas [2020-01-27|01:53]
krishjaanis2
Es nerakstu cibā, jo tas nav socioloģiski relevanti, nav jau arī pareizi. Nepiekrītu personīgumam un subjektivitātei, abi kurina liberālismu, ko uzskatu par svarīgāku eksistenciālo ienaidnieku nekā NEOLIBERĀLISMS. Tāpat nav svarīga filozofija un spekulācijas - der tikai tā filozofija un spekulācijas, kas sagrauj filozofijas un spekulāciju pretenzijas. Domas nav pašvērtība, domas drīzāk ir kā trauks, nēši, laivas. Turklāt ciba ir "savējiem". 
Bet viena papagaiļa murgošana par NEOLIBERĀLISMU (NEOLIBERĀLISMS, NEOLIBERĀLISMS, NEOLIBERĀLISMS!) man saasināja dzirdi, tāpēc šodien baznīcā iekrita ausīs šis, ielikšu abas versijas no Mateja un Lūkas:

"Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps [principā, "mans vergs"] guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas." Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu." Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana." Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā."

"Tur kāda virsnieka kalps, kas tam bija mīļš, gulēja slims uz miršanu. Dabūjis dzirdēt par Jēzu, tas nosūtīja pie Viņa jūdu vecajus un Viņu lūdza, lai nāktu viņa kalpu dziedināt. Un, pie Jēzus nogājuši, tie Viņu mīļi lūdza, sacīdami: "Viņš ir vērts, ka Tu viņu paklausi, jo viņš mīl mūsu tautu un mums ir uzcēlis šo sinagogu." Un Jēzus gāja tiem līdzi; bet, kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, tad virsnieks sūtīja draugus pie Viņa un lika Viņam sacīt: "Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta. Tāpēc arī es pats neesmu turējis sevi par cienīgu nākt pie Tevis; bet saki tik vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem priekšniecības, un man ir padoti kareivji, un, ja es kādam saku: ej, - tad viņš iet; un otram: nāc, - tad viņš nāk; un savam kalpam: dari to, - tad viņš dara." Bet Jēzus, to dzirdējis, par viņu brīnījās un, pagriezies uz ļaudīm, kas Viņam gāja līdzi, sacīja: "Es jums saku: tādu ticību Es pat Israēla ļaudīs neesmu atradis." Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies mājās, atrada kalpu veselu."

Kāpēc man atsaukties uz kaut kādiem bezgalīgiem sūdu traktātiem un spekulācijām, ja šeit, kaut vai šajās divās pasāžās, viss ir tik neiespējami skaidrs? Dzīve pārsvarā nav skaidra, jo pār to ir nolaidušies duļķi, un mēs daudz runājām, un mūsu vārdi, domas, žesti saduļķo īstenību. Mūsu vārdi divkāršo, sagroza īstenību, jo mūsu nodomi un ieceres,  un motīvi nav tīri. Mūsu domas, iekšienes ir netīras, neskaidras. Mēs visur ārpasaulē gribam sevi. Bet šī nepareizā iekšiene saduļķo ārieni.
Bet šie vārdi ir skaidri. Tajos ir tik daudz visa kā, ka pat nav vērts piebilst un rādīt uz pirkstiem (tikai vajadzīgo izcēlu ar redakcijas rīku palīdzību). Tur ir viss pret marksismu, "demokrātisko sociālismu" (atgādinājums zālei - sociālisms nevar un nespēj būt demokrātisks, tā ir ābeces patiesība), NEOLIBERĀLISMU-NEOLIBERĀLISMU, pret nīčeāņiem alt-righteriem un pat pret nīstamo liberālismu, īsto ienaidnieku. Man nav pat nekas jāsaka, redzi, Dievs visu jau ir pateicis un viss jau ir sataisīts. 
"Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām."
"Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs."
zibenstakaiekomentēt

Nauda [2020-01-26|23:12]

rindra
[Tagi|, , , ]
[Oma: | weird]

Es daudz runāju par naudu.
Tā ir tikai instruments. Es pēc tās nedzenos pašmērķīgi. Man pohuj par visām tām spīdīgajām mantiņām, jau no agras bērnības. Paldies arī LV muz andergraundam par to.
Bet pārāk daudzi kreisie uzskata, ka nauda smird (tas man ir dziļi kaitējis).
Nauda nesmird.
Nauda ir tas, ko tu ar to dari.
zibenstakaiekomentēt

[2020-01-26|22:49]

punkts
Vai, mīļās meitenes, uzpasējieties no viņa, saka mērce.
zibenstakaiekomentēt

[2020-01-26|22:39]

punkts
Jānomaina peļķes bilde, man tikko atkal bija saderība. Vai varbūt to dara paraksts, ka šobrīd lasu denisa hanova dons žuāns atgriežas? Vispār nevarēju aizmigt, jo pele aiz sienas grauž, tāpēc domāju palasīt malkas ceļus. Baigais pastāstiņš, nemaz nerunājot par poēmu, kuras dēļ jūtos, ka labāk vispār neko neteikt un atmest sevi aizmirstībā vēl uz desmit gadiem, bet es nerakstu kādam, drīzāk saviem ļaudīm, par cik esmu uz zemes, tad arī citi var izlasīt.
zibenstakaiekomentēt

[2020-01-26|22:16]

dienasgramata
Bet tas Spotify piedāvājums sekot draugiem ir krīpī - tu pamosties septiņos no rīta svētdienā un redzi, ka Artuss Kaimiņš šobrīd klausās Dido
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

[2020-01-26|22:12]

kisswithafist
Laikam vakardienas foršajā ballītē būšu sakasījusi pietiekami daudz dopamīna, jo, lai arī pamodos sāpošu galvu, tā bija priecīga poha. Diena turpinājās ar daudz lieliska seksa, mazdrusciņ darba (jo gribējās, termiņš vien otrdien), ļoti ērtas snaudas un izcilām vakariņām. Baudpilni un es jau sen biju šādu brīvdienu pelnījusi.

Ja kāds izlasīja tālāk par TMI, joprojām spēlējos ar domu iegūt profesionāla pavāra izglītību. Skaidrs, ka šobrīd laika tam nav, bet vispār man patīk gatavot lielisku ēdienu. Vai tā arī sanāktu, ja tas būtu jādara profesionāli, nezinu. Bet tā, iespējams, ir pirmā izglītība mūžā, ko gribas, nevis ko vajag.
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2020-01-26|20:33]

punkts
man ir viens draugs, kuram patīk rakstīt poēmas. šovakar atsūtīja šādu:

no rest for the pest. past of the best of the rest. rezignācija rīgas viļņos stundu kāpu pa kāpnēm te nu es esmu bļodā kā gliemezis zini kā sauc brestu? ļitovska. skopie ģīmji, zobratu žokļi, mīmika kā mazas pelītes velk lielu vezumu, aizvelk zivis, noliek groziņā, tur to tālāk padod uz torni pa bizi, tīri zivi virtuvē, nenes no uz galda, skopje ciemā saziepētas līdakas nonākušas tirgū, visi tās tur, turas pie tām kā pie valūtas, ko pie volatīlā salūta, kurš uz rūgstoša poda turēs baranku, tam pēc visiem likumiem pienāksies grāpis ar cukuru. turi arī tu šo rūpalu, tērē naudu kā rūgtu pūpolu, pa šķiedrai plēs sev ādu no miesas, atdod un saņem, pēc tam piešūsi atpakaļ, velkā kamzoli, velkā labu trikotāžu, cep cimdus zem jumta, neguli zem klajas debess, tev uz galvas nokritīs rosols. turies pa gabalu no lielām šosejām, mazās vari apiet ar līkumu, krokodili tā dara, tāpēc vari arī tu, ja tev ir tēvs, tad ieliec viņu templī un godā, māti turi tuvu pavardam. tavas kroplās acis kādu dienu varbūt saskatīs redīsus, ko iesēja šrivanīts no štruntu sektas, viņiem ir teokrātija un tu esi robots, tāpēc tev krūtīs ir kratīšana, izjans attēlots aktā, tu esi no ceļa un uz ceļu tev iet, bet rāpus, krišus, ar kristus piedošanu, plēs no sevis nost velna miltus, sacep ādā kodolīgi, norīvējies ar sāli, nezaimo sēklu, tā ir no particiešiem, rukā kā velns, slavē dievu, katru svētdienas dienu ej uz pagalēm gulēt karstām kal ar acīm neņem rokā piederumus, dursti sevi ar spulgacēm, šķēpi tev nestāsies ceļā, glaudi pa spalvai, plēs pret zvīņu, dursti savu maisu ar iedzīvi, izdursi vēl vielmaiņā balsi, sarunājies ar sevi, izdibini savu balsi, savu tīģera rēcienu, savu kluso krācienu, peles pīkstienu, savu skalpu karini galvgalī, savu pēdu sūro dabu vēro no attāluma, esi amoliņš, taisi kā amoliņš, līgojies baltvīnā, tērcīte satur sevī visumu, izvalbi dobumu, velnē ar apdomu, spraud un rēc, rečitatīvu slavē, kad tev galva kūp, slimībā neliecies vārgs, vārnas tevi vēro, liec aiz auss, tu turējies līdz pēdējam, tagad saņem algu, saņem savu darbu augli tiešā trāpījumā pa seju, pa tukšumu, pa vigvamu, pašam kauns, liecies rēcīgs vīrs, tāds kā uzslavēts, turies braši, kas tev kaiš, ej ikdienas ritmu, ievēro rutīnu, velc savu krustu, velc savu balzāmu, tveice nemērojama, nekas, pacietīsi, tur jau tas nāk, runas vīrs ar rāciju, ber tev šķīvī grāciju, tagad būsi slavens, tagad apdrukāts un velkāts visur, kur spīd patiesības zelmenis, ar rūdītu prātu stājies pret pelēcību, triecies ar pleciem pret rāceņu negācijām, botokss lai tev stāv klāt, lai tavi vārdi ir kā uz zemes tā zem debess, lai tavas kājas tevi nes vēja spārniem, lai tava ticība ir tava rīcība, lai tālmetējs tevi nenotver, lai revolvers tev klausa uz vārda un zem vārda kā tavi kauli tevi nes zem bārdas un virs bārdas lai tu vienmēr esi cūcisks vai ja gribi vari būt kā pūka izlem pats tā būs tava suģestija slavēts lai larvs slavēts lai kauns lai buļļi tevi nes pār pilsētu lai ziedpārslas tevi slacīm aromāta driskām tik caururbjošs tav skatiens tu mani stindzini es tev atdodos nopel mani velēnās gribu tevī uzsūkties gribu būt pārņemts ar tavu būtību caurstrāvots cukurvates acīm redzēt bazaltu gribu būt sākums un beigas omegs un acteks pēcvēsture un savēsture velēnu galējais nacisms turgeņeva pods pie gultas spļauj vientulībai sejā gropes spļauj uz savu uzmanības centru, diedz ap savu atskaiti kamēr sasienies nedzērājā karuselī pilnīgi skaidrā visās bioķīmijās un lukrēcija limfās mezglos saišķos barabankos kunkuļos lauzkās stikla pirdelēs velmējumos burleskās skrotīs un cipresēs ved mani vēl uz mājām esmu iztērēts tukšumu pārņēmis nelabums nelaid vaļā valgus tie tevi izirdinās un kad pāries tu būsi transcendējis kā izšķiesta nauda tu būsi vējā palaista mīkla bet tomēr tu būsi kaut mainīts bet rūdīts bet retrīts bet strīds neķer kreņķi šī ir tā zemes dzīve par kuru biji lasījis aizliegtā grāmatā tagad tu to mutēji tagad tu zini ar ko mums mūsu kosmiskajā pārvaldē jāsaskaras uz brīdi ne velti studēji zinības tās tev tagad paver jaunu dimensiju tās neļauj tev zemu maitāt un kaitēt tu vari uz durkļiem nest mūžību un rēkt savā klausulē pēc vadības pults likumiem tu esi iztērēts tu neesi piesaistīts par sev diktētājs un pats savu augļu rīperis tāpēc nevaino vaino nevaino vaino cik dzīva ir cilvēka dvēsele tā jūt pār jūrām pār zvaigznājiem tā sevi dziedē kā sublimāts turies pie šejienes ja tev tas palīdz tad pārej uz turieni ja tev tā šķiet pareizi kā tas izskatās? vai daudz maz normāli? vai būs labi? derēs? tālvadība novērtēja ar atzīmi, tagad tu esi šajā segmentā, turpini no šejienes, tiksimies atkal pēc eona, tad skatīsimies, kam esi derīgs vai derīga. tev vispār patīk dzīvot? varam arī piedāvāt elpu zīmēt, varam varbūt uz šaha izliet šampūnu, gribi slidenu? varam tev pieskaņot burtlici. kā aizvērt šo poēmu, kā izvairīties no atbildības par to? kā pačurāt, nekur neejot? sarežģīts jautājums, viegla atbilde. pieņem formu, kādu tu gribētu redzēt uz sava sirdspukstu režģīša, napalaid garām iespēju un beidz muldēt, bet vislabāk izdzēs visu.
zibenstakaiekomentēt

manifests palimpests [2020-01-26|20:06]

punkts
uzrakstīt, lai neskartu uzmanība.
- indoķīnā viens bēbītis apēda maizi.
degolas. mērinstruments apēda pēdu. un ko man ar to visu darīt. šī ir tā joma, kurā varu parādīt savu spēku - nepiekasīties vārdiem, netaksēt ādu, turēties virs gulbjiem. bet pēc tam nekā nav, jo nekas nav garantēts. liepas tik augstu nesniedz, brāļi stabi, nieka tēraudi, melni uzsvērti līniju enkuri. enkuri nēģeru sarkanajām asinīm, vergu nēģeru, citu nēģeru nav. geparda šautriņas, ceptu olu gaisa baloni. cerebrālā aktivitāte virs tārpainajiem elpvadiem. lidojošas bļodiņfrizūras, senžarmēnas parūkas, cilvēks domā par savām domām, kuras ir tik apnicīgas. filozofija ir mašīna, banāli mehānismi. es turos virs kalniem kā fazāns gaiļa vietā. es nepārstrādāju citu saražoto, es tam vispār nepieskaros.
zibenstakaiekomentēt

[2020-01-26|18:40]

ilona_pop
Fakts, ka augstskolas skaistākās balss īpašniece ir semestri dzīvojusi problemātiskā situācijā ar vokālajiem profesoriem, kur visi viņu uzmetuši (ja es būtu profesors, es cīnītos par šādu balsi savā klasē!) un ignorējuši augstskolas operas projektam un vispār ka cilvēki bez jebkādām vērā ņemamām karjerām nez ko no sevis iedomājas un rezultātā cieš patiesi talantīgie,

ir beyond me.

Galvenais, lai meitēns turpina likt mīksto un cīnīties par vietu reālajā - izšķirošajā pasaulē. Diplomu tikpat labi var karināt uz nagliņas dāmistabā.
zibenstaka

[2020-01-26|11:58]

lidaka
[Tagi|, , , ]

My light is fed by my darkness.
zibenstakaiekomentēt

tautas saprāts un veselā gudrība [2020-01-26|18:43]
slikts
[Tagi|, ]

ar [info]ingmars runājām par to, kā pielīp valoda: apkārtējo runasveids uzsūcas cilvēkā; tu pieķer sevi runājam citādāk, un tas var būt labāk vai sliktāk. piemēram, starp cilvēkiem ar lauzītu valodu nākas pieķert sevi, ka arī sāc runāt lauzīti.

atveidot citus liekas kā veids kā padarīt sevis teikto pieejamāku: ja jau viņi tā runā, tad viņiem tāda valoda būs saprotamāka. atveidot nozīmē mācīties, un cilvēki to sāk bērnībā un nekad nebeidz, ja vien netiek iesprostoti.

... tālāk ... )
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

Interneta brauzeru izmantojums pēc vecuma grupām [2020-01-26|16:32]

rindra
[Tagi|, ]

Kā tas var būt, ka man aizņem vairāk nekā 5 min atrast tik vienkāršus datus:

Interneta brauzeru izmantojums pēc vecuma grupām

Visi dati ir tikai nopērkami.

Nav kādam kāds avots?
zibenstakaiekomentēt

[2020-01-26|15:05]

10m_zem_uudens
[Tagi|, ]

pirms dažiem gadiem vienkārši iespaidīgi, tagad top5.
+  Oscar Wilde "Fisherman and His Soul" 

.
zibenstakaiekomentēt

Es jau sen to biju pelnījusi...gandrīz 1.janvāris! [2020-01-26|15:56]

bozena
...nedarīt gandrīz neko, gulēt līdz vienpadsmitiem, lasīt ēdienu receptes internetā, cept ķirbi (viņš tak pats cepas, tas nav nekāds darbs!), domāt par plāniem pašai safabricēt falafeļus mājas apstākļos.
Man garšo falafeļi (drīkst, es izrunāšu ar mīksto ļ un vīriešu dzimtē, jo tā izklausās velnišķīgāk!), bet man šķiet, ka tas ir baigi grūti.
Nav ko smieties, man reiz sensenos laikos bija kolēģis vecpuisis. Viņam garšoja griķīši, bet viņš nemācēja tos pagatavot. Sēžam darba ēdnīcā, ēdam griķus, vecpuisis saka, ļoti garšīgi tie griķi, gribētos mājās pagatavot, bet es jau nemācēšu, tas laikam grūti.
Vispār man vajadzētu tīrīt māju, bet es negribu.
Labāk izlasīšu kaut ko interesantu, bet nevajadzīgu. Aizvakar, piemēram, izdzēru alu Žatecký Gus, kuru kāds bija atstiepis, un noskaidroju, kur atrodas Žateka vai varbūt Žateca (Saaz vāciski) un ko tur dara. Maza jauka pilsētiņa ar alusbrūzi un kaut kādiem slaveniem apiņiem.
zibenstaka13 komentiņi|iekomentēt

[2020-01-26|13:44]
slikts
Žižeks un Pītersona spītīgais blefs par "postmoderno marksismu" trijās minūtēs
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

braukājamais
[ tu aplūko | pašu svaigumiņu ]
[ aidā pa šoseju | vecumiņš ]