Spampamparāde [bloks|kalendārs|spamparāde|autors]
PHz

[ autors | sc userinfo ]
[ kalendārs | MEGA!!! ]

Zibenstakas
[Paskat tik:| SpampamparādeKārtībai jābūt!Če ZandersMūziciņasOKomentiņi ]

[2019-05-23|00:59]

beacon
[Mūzika |Oyaass - umbra]

Eksistence, kad vispaciešamākā vide nodara kaitējumu veselībai...
zibenstakaiekomentēt

[2019-05-22|23:10]

slepenaamaasa
Terapijā runājām par manu pirms pāris nedēļām notikušo epizodi. Sajūtas, kas šķita tik intensīvas, ka atsāku apšaubīt savu psihisko veselību, viņa nosauca par ... normālām. Kad viņa paskaidroja, man vismaz viņas daļai bija jāpiekrīt. Tas, cik histēriski/stihiski es brīžiem jūtu, gan šķiet mazliet nenormāli. Tas miera trūkums. Līdzsvara zudums un iziešana no orbītas. Tas man nepatīk, to negribas normalizēt.

Pieredzes, ko atceros, kad bērnībā gribēju darīt radošas vai citas interesantas lietas, ir kā sarežģīts, lielākoties destruktīvs būris. Kad krusttēvam kā mazs knariņš teicu, ka gribu būt rakstniece, viņš sāka runāt par Tolstoju un vienīgo īstumu, kas raksturīgs viņa daiļradei. Kādas mazam skuķēnam varētu būt domas, kas jebkad attaisnotu būšanu vienā universā ar Tolstoju? Kad lūdzu mammai parakstīt apliecinājumu, ka viņa piekrīt maniem basketbola treniņiem, viņa neparakstīja, jo "nav jēgas, tu tāpat to neturpināsi, visu pamet pusratā". Dīvainā kārtā viņa bija arī cilvēks, kurš atrada manus bērnības pirmos savārstījumus, jautājot vecākajai māsīcai, vai tos sarakstījusi viņa. Gan jau, ka es biju vismaz nedaudz lepna, bet kaut kāda iemesla dēļ neatceros to ar iekšēju sajūsmu. Zinu, kas tas ir ļoti klīrīgi un paštaisni, bet ko - pat no sirds domātu komplimentu nevar izteikt bez salīdzināšanas un noniecināšanas, vienkārši runājot par labās lietas būtību?

Šodien dzirdēju tik daudz alternatīvu tiem skarbajiem tekstiem un sajūtai, ka kaut ko radošu (vai pat sportisku, klausieties!) drīkstu darīt tikai tad, ja sasniedzu xyz, par KAUT KO kļūstu, kas kā likums ir lielāks par mani, iespējams, lielākais, kas man vēl arī jāpārspēj. "Es tev jautāju par sapņiem, bet tu stāsti par ko citu, par mērķiem vai to, kas tev liekas iespējams, nospiežot to lidojumu jau pašā sākumā," viņa teica. Tā arī ir. Tiklīdz kaut kur manī parādās sapnis, parādās arī vilšanās, spriedze, sēras, dusmas un daudz citu grūti sagremojamu emociju, jo es šo sapni pārāk ātri pārkonvertēju pienākumā. Pienākumu pašvērtībā.

Gandrīz vienmēr pārsteidz mierinošie vārdi, kas viņai atrodas. Pārsteigta, iedomājoties, ka varbūt kaut kur pasaulē ir bērni, kam tādas lietas teiktas. Un bēdīga. Un dusmīga. Un vīlusies. Tā brīvā, siltā, drošā sajūta - kāpēc man tās nebija!? Viņa teica, ka šī sevis žmiegšana var atlaisties, tikai atbrīvojot dusmas. Agrāk bija tik ļoti bail sērot un bēdāties. Tagad līdzīgi ir ar dusmām. Ko es ar tām iesākšu? Kur likšu? Kur paliek dusmas bez adresāta un ar notecējušu termiņu? Un - pats galvenais - vai tās nepārvērtīsies paliekošā rūgtumā?

Mēs esam ceļojumā. Es priecājos, ka paliku, ka runājām par manu vilšanos, ka vienu no retajām reizēm pagaidīju un paskatījos, kas būs. Jūtos tik droši terapijā - gan kā telpā ar konkrētu cilvēku, gan visā procesā kopumā.
zibenstakaiekomentēt

[2019-05-22|23:10]

bozena
[Tagi|]

Atbraucu Vasarasmājā iestādīt kādu tomātu renovētajā siltumnīcā. Redīsi tik lekni, ka bail. Starp citu, kāds ir mēģinājis redīsus grauzt.
Vēl siltumnīcā bija saaugušas milzīgas saknes, tā arī nesaprotu, vai tā ir tuvākā ābelīte vai tālākā tūja. Par tūjām dzird briesmu lietas.
Rudenī silrumnīcā auga arī saulsardzeņu tipa sēnes, kuras ēst nemēģināju. Droši vien lieglaimē simbiozēja un mikorizēja ar tām saknēm.
Un tad, ziniet, ir visādas pastorālās leģendas, ka kurmju rakumos esot tik auīga zeme, liec uz maizes, ber puķpodos. Tad nu mani kurmji nenes nekādu auglīgo zemi, smiltis tur ir, savukārt mana auglīgā augsnīte sabirst kurmim vestibīlos un guļamistabās.
zibenstakaiekomentēt

[2019-05-22|22:15]

f
šodien bija plānā aizbraukt uz depo, nopirkt dūmu detektoru, paskatīties mobilos kondicionierus un vēl šo to. protams, karsti, un jāatstāj mazais pie vecmammas, tur vēsi un labi, un nav tautas, un tikko es viņu nododu, viņa mazā laimīgā sejiņa savelkas visa kopā ap degunu un top sarkana un birst asaras, un vecmamma saka, ka viņai aizdomas - viņš sāk saprast, ka tiek atstāts! man tik bēdīgi palika, domāju par to pusi ceļa turp un atpakaļ, bet, atbraucot viņam atkal pakaļ, izrādās, pārdzīvoju tikai es, jo viņš jau drīz pēc šķiršanās esot bijis mazs, laimīgs cepumiņš.

dūmu detektors stāv uz plīts.
kondicionierus paskatīties aizmirsām.
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[2019-05-22|17:58]

bozena
Vilcienā izvietoti tik glīti plakāti. Te viņi ir.
https://atkrapies.lv
Es gan ne visu saprotu. Vienā Lāčplēsis acīmredzamā vairākumā cīnās ar smalkas miesasbūves personu skrējēja tērpā vai termoveļā, iespējams, ka tas varētu būt Ogres ražojuma melnais kokvilnas treniņtērps, kuru atceras tikai veci ļaudis, un kuru valkāja skolēni, kuri atradās uz zemākā popularitātes pakāpiena, un viņu vectēvi.
Melni tērptā personāža ķermeņa valoda pauž izmisumu, kas ar to būtu domāts? Ko iemieso Lāčplēsis, daudz cietušo latvju tautu vai Valsts Ieņēmumu Dienestu?
Tad tur vēl ir tautumeita ar Karla Lāgerfelda brillēm. Bilde patīk, bet kāpēc brilles? Un tautietis pie laptopa. Es ceru, ka bildītes nodokļu maksātājiem neizmaksāja pārāk dārgi, jo kāds krāpniecības nīdējs tās zīmējis aiz tīras sirds par velti, citādi es būtu bēdīga.
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2019-05-22|15:11]

juris_tilts
Pēc darba kopīgi aizgājām iedzert. Pie mums strādā gandrīz tikai sievietes vai geji, tāpēc Džordžo, kurš tāds nav, kad garām gāja meitene ar, piem., izteiksmīgu dibenu, purināja mani aiz pleca un teica: vismaz kāds te saprot, vismaz kāds te saprot [ko es jūtu]. Bet es taču nesaprotu, jo man ir draudzene, es neko nejūtu.
zibenstaka6 komentiņi|iekomentēt

[2019-05-22|15:38]

neraate
izpildīju testu Partiju šķirotavai. bez pārsteigumiem, bet baigi interesanti, ka uzreiz atbildē ir kandidāti ar kuriem sakrīt
forši tā paspēlēties
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[2019-05-22|15:03]

saccharomyces
the fate of native americans
zibenstakaiekomentēt

[2019-05-22|14:52]

neraate
piecēlos ap pēc 8iem, iedevu vecākajam kaut ko ēst (laikam bumbieri, galda nazi un dēlīti), ūdenskrāsas un tad cēlos pirms deviņiem, jo 'mamma, māsas arī piecēlās un tagad grib ēst'. izmazgāju, izkāru veļu un pēc 2.kafijas saņēmos Darīt TO. ārā bijām kādas 3 stundas. brauca pa peļķēm, šļakstinājās, apēdām uz smilšukastes malas katrs pa saldējumam, ienācām, izģērbu, izliku braucamos uz balkoniem, iedevu bļodas ar ūdeņiem (viena rokām, otra kājām), ieliku vāzē pērkones (mammamia! kā smaržo! ieraudzīju, ka visu rajonu pļauj un trimmē un palika žēl ka tāds skaistums aizies postā, saplūcu lielu pušķi) izkāru vešu, nomizoju un pusdienās iedevu augļus/svaigus dārzeņus, noliku gulēt kašķi, izkāru veļu, nomazgāju kaku, izlasīju nr.1 grāmatiņu, izskaloju smilšainās zeķes un piesmeltos gumijniekus, uzsildīju nr.2 zupu (mammu, es gribu ēst), nomazgāju traukus, noslaucīju mazo galdu, gaidu, kad varēšu pa pēdējam lāgam novākt un nomazgāt virtuves galdu un nolikt gulēt pēdējo bērnu
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2019-05-22|12:50]

dienasgramata
DELFI. Policija aicina jaunas sievietes un arī vīriešus pasūtītos dzērienus neizlaist no sava redzesloka, kā arī neuzticēties piedāvājumiem no malas.
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

[2019-05-22|10:40]

annuska
Iesakiet klusu kafejnīcu tuvu Centrālajai stacijai un Vērmaņdārzam
zibenstaka6 komentiņi|iekomentēt

[2019-05-22|08:51]

missalise
Saistībā ar čekas maisiem un trauksmes celšanas likumu aizdomājos, ar ko īsti atšķiras stučīšana no trauksmes celšanas. Tie, kas nopludina informāciju žurnālistiem, ir stukači vai arī trauksmes cēlāji? Un kur ir tā robeža, kad izcelt gaismā kaut ko, kas ir nelikumīgs vai neētisks, ir ok? Varbūt kritērijs ir nodoms - ar kādu domu tas tiek paziņots? Un vai paziņots tiktu arī tad, ja tas, par ko ziņo, ir ziņotājam tuvs cilvēks? Visādā ziņā tā vienmēr ir saruna ar savu sirdsapziņu un veselo saprātu. Jo - lai kādu lēmumu - ziņot vai neziņot, tu pieņemtu, tev pašam personīgi būs jādzīvo atlikusī dzīve ar šī pieņemtā lēmuma sekām.
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

braukājamais
[ tu aplūko | pašu svaigumiņu ]
[ aidā pa šoseju | vecumiņš ]