| KINO: Marty Supreme |
[6. Feb 2026|16:29] |
Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.
Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?
( daži filmas spoileri )
Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|09:09] |
|
uzkāpu uz svariem, tagad jūtos resna un bēdīga |
|
|
| |
[6. Feb 2026|08:50] |
|
Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks." |
|
|
| Dienas prieks |
[5. Feb 2026|19:42] |
- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas. |
|
|
| |
[5. Feb 2026|15:22] |
|
Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams. |
|
|
| |
[5. Feb 2026|14:35] |
atkal kārtoju māju. pirmdien izkārtoju un aizsūtīju kasti (!) ar bērnu apģērbu, šodien aiznesīšu lielu maisu, šo to saliku sludinājumos, bet reāli gribas šmotkēriju, tiesības vai vismaz drusku siltāku lai var arī smuki sagērbties nevis kā tāds pūt un palaid plus vēl nosalis. esmu izdegusi un ikdiena drusku atgādina to atjautības uzdevumu vismaz no 90.tajiem ar laivu, kazu un kāpostgalvu
paklausījos jūtūbi un saskumu - viss pilns ar MI sūdiem, kas sačinīti tā lai izskatītos īsts un kamēr krietni nepameklē neatrodi norādi ka to nav cilvēks rakstījis un klausoties arī dažreiz uzķer tik kādā 7.minūtē |
|
|
| |
[5. Feb 2026|10:14] |
|
Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen." |
|
|
| |
[4. Feb 2026|16:43] |
nejauši iesim skatīties 2. izrādi donkihotam, JRT
update (gan jau) sekos |
|
|
| |
[4. Feb 2026|12:35] |
|
LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24% |
|
|
| |
[4. Feb 2026|08:45] |
šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā. |
|
|
| |
[3. Feb 2026|16:09] |
Liekot sunim apsēsties, kamēr ar nosalušām rokām es kabatā meklēju kaku maisiņu, pie sevis nomurmināju: "Pat ja tu neapzinies, ka tavām rīcībām ir sekas, sekas ir neizbēgamas, un tās izriet no tavas rīcības."
Nedaudz apjūkot par savu viedumu, nodomāju, ka šo vērtīgo atziņu varētu veltīt gana daudz cilvēkiem diezgan dažādās situācijās, ne tikai suņiem, kuriem grūti aptīt ap prātu domu, ka sūdi pēc sevis ir jāsavāc. |
|
|
| |
[3. Feb 2026|14:01] |
|
Bet priecīgā ziņa ir tā, ka sāk krēslot tikai pēc pieciem. Tā elles tumsa sāk atkāpties. |
|
|
| |
[3. Feb 2026|09:07] |
līdz ar revolucionārajām izmaiņām RS sarakstos transports tagad ne tikai daudzās pieturās apstājas tikai ja 'pasažieris izrāda vēlmi iekāpt vai izkāpt'*, bet arī mierīgi var no pieturas atiet, piemēram, četras minūtes ātrāk kā paredzēts. ak, jā, - ir arī maršruti, kur galapunkts ir 'pēc pieprasījuma' :D
* starppilsētu autobusiem tas vēl joprojām nozīmē ko mistisku, jo māšana tumsā ar roku un lukturīti vietām.. nekvalificējas.lol |
|
|
| |
[2. Feb 2026|19:59] |
man vajag jaunu zvana melodiju. kaut ko kas nesākas ar pēkšņu bam! lai der arī darba dienām un mani mīļākie zvanu singāli bija Bruģa Kaija un Come on Eileen un ļoti patika arī Walking on Broken Glass.
šobrīd apsveru Lordes Royals vai Sweet Child Of Mine jo Ravēla Bolero manis pēc varētu skanēt arī viss :D bet vispār ja paskatās kas jūtūbē ir tāds labs, paliek grūti izvēlēties |
|
|
| |
[2. Feb 2026|15:00] |
|
Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu? |
|
|
| |
[2. Feb 2026|12:16] |
|
Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu? |
|
|
| Taksis no rīta |
[2. Feb 2026|09:53] |
Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?
UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS. |
|
|
| |
[2. Feb 2026|07:22] |
|
Šorīt, ejot uz darbu, man apsarmoja skropstas un mati. |
|
|
| |
[31. Jan 2026|18:02] |
|
Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta? |
|
|