| This Planet is...Up to Something |
[1. Aug 2026|06:33] |
Hank Green vakar ielika video ar pārspriedumu par to, cik ļoti cilvēks ir mainījis šo planētu, ko sauc par savām mājām. Viņš nevairījās minēt visas sliktās lietas, ko cilvēks ir izdarījis šai planētai vai viens otram, bet kopumā šim video bija optimistisks tonis. Šim pārspriedumam bija tādi nelieli Lenona "Imagine" vaibi, un līdzīgu apcerējumu no dažādiem cilvēkiem netrūkst. Man šķiet, ka līdzīgas sajūtas par cilvēkiem man rodas dēļ mūzikas, kino, vai kādām citām cilvēku radošām izpausmēm. Bet cilvēki eksistē arī tīri pragmatiskos veidos ar saviem darbiem, auto, bērniem, pirkumiem, atkritumiem, viedokļiem, bāriem un piektdienas vakariem, un manī mājo arī tas pesimistiskais vaibs par cilvēkiem kopumā. Vai cilvēks, piemēram, būtiski atšķiras no kaijas, kas dzīvo pilsētā?
Cilvēki noteikti nav tik brīvi kā kaijas tādā ziņā, ka kaijas nemēģina ierobežot citu kaiju rīcību. Ne tādā ziņā, ka kaijas būtu šausmīgi labas viena pret otru, bet tādā ziņā, ka tās neorganizējas savā starpā, un neveido represīvas struktūras un institūcijas. Bet kaijas nav brīvas tādā ziņā, ka viņas nevarētu sev iegādāties Lamborghini, un ne tikai tāpēc, ka viņām nav īkšķu, lai viņas varētu vadīt auto, vai kabatu, kurās turēt naudu. Bet arī vairums cilvēku nevar iegādāties Lamborghini ar visiem īkšķiem un kabatām.
Bet pat bez Lamborghini cilvēkiem ir arī citas brīvības. Brīvība ticēt un praktizēt savu reliģisko pārliecību. Brīvība mīlēt citus cilvēkus, un veidot ar viņiem attiecības. Brīvība uz pārvietošanos. Brīvība strādāt un pelnīt tādā veidā, kādā viņš vēlas. Brīvība izteikt savu viedokli. Brīvība iegādāties materiālās vērtības no citiem civlēkiem. Brīvība pārvietoties gar jūru. Brīvība novietot savu auto ielas malā. Brīvība pīpēt krustojumā pie gājēju pārejas. Brīvība nesavākt pēc sava suņa uz ielas. Brīvība iegādāties un turēt suni sev mājās. Brīvība audzēt dzīvniekus sev pārtikai. Brīvība naktī pārvietoties pa pilsētas ielām ar savu ļoti skaļo transportlīdzekli. Brīvība ģenerēt mākslīgā intelekta video, kurā tiek attēlota citu cilvēku nogalināšana. Brīvība kariķēt citas ādas krāsas cilvēkas pilsētas svētkos. Brīvība savus politiskos oponentus saukt nepieklājīgos vārdos, un publiski melot. Brīvība neatbildēt uz žurnālista jautājumiem, nosaucot žurnālistu par sorosītu. Brīvība neievērot ceļu satiksmes noteikumus, ja ļoti vajag. Brīvība lietot dažādas apreibinošas vielas. Brīvība dzērumā iet runāties ar citiem cilvēkiem. Brīvība izteikt viedokli par kāda cita cilvēka izskatu. Brīvība pārcelties dzīvot uz citu valsti. Brīvība iegūt izglītību. Brīvība kandidēt uz prezidenta amatu. Brīvība lasīt, iegādāties un izplatīt jebkādas grāmatas. Brīvība dzert tikai ētiski audzētu kafiju. Brīvība visur samaksāt skaidrā naudā. Brīvība kurināt krāsni ar malku. Brīvība nešķirot atkritumus. Un tā tālāk...
Es nez, no vienas puses es esmu fantastiski pieņemošs cilvēks, un tolerēju citos visneiedomājamākās lietas, ļoti bieži pat ieskaitot darīšanu sev pāri. Self harm, nevis darīšanu man pāri. Tai pat laikā mani tik ļoti kaitina dažādas mazās un praktiskās nerēķināšanās ar citiem cilvēkiem... un būtnēm kopumā, ka reizēm gribās, lai uz katra ielas stūra stāvētu pa policistam. Un man pat ir sajūta, ka vienaldzība un nerēķināšanās ar citiem tikai kļūst izteiktāka, un es nevaru saprast, vai tā ir problēma manī, vai tā ir kaut kāda objektīva parādība. Un es nezinu, vai es kļūšu par "old man yells at clouds", vai kaut kādā brīdī sākšu pa ielām staigāt ar akmeni kabatā. Es zinu, ka man nekad neienāks prātā doma, ka kaijas pilsētā vajadzētu izšaut, lai tās netraucētu cilvēkiem gulēt, bet es domāju, ka vajadzētu kaut kā uzlabot atkritumu apseimniekošanu, lai tās šeit nebūtu. Tādā ziņā es nevainoju kaijas. Kaut kā pret cilvēkiem man ir ekspektācijas, ka viņi tomēr paši spēs savākt savu sūdu, reizēm arī sava suņa sūdu, un man nebūs vajadzība viņiem norādīt, ko viņi dara nepareizi. Jo neapšaubāmi es zinu, kā ir pareizi, atšķirībā no "tiem citiem". |
|
|