Dažas šausminās un nesaprot, kādās šaubīgās kompānijās jāuzturas, kurās kāds atļaujas kniebt dibenā.

Piemēram, šādăs: vasaras pēcpusdienā braucu ar velo no mx sacensībām uz attālo autostāvvietu. Kāds garāmbraucoša auto pasažieris domāja, ka tas būs baigi forši, ja viņš izlieksies pa logu un iesitīs man pa dibenu.

Tāpat vienā LV klubā esmu piedzīvojusi slaveno "grab em by the pussy" no kāda aspiring trampista. Kā var ienākt prātā darīt kaut ko tādu? Tieši kāda ir tā loğikas ķēde galvā?

Kaut kādā ziemas vakarā gāju mājās no sabiedriskā, kad piesējās kaut kādi iedzēruši krievi. Viss, protams, sākas ar ğevuška, bet kad ğevuška ignorē, retorika mainās.

Visi tie catcall un dibenā kniebieni nav "nekas". Tie ir "kaut kas", kas nosēžas atmiņā un tur arī, diemžēl, paliek, pat ja tos neprasās izrunāt psihoterapeita kabinetā.

Tā kā es totāli esmu tās beibes pusē, kura tviterī ierakstīja, ka esot sākusi skriet pakaļ džekam, kurš viņu vēlā vakarā izlēma catcallot, savukārt tviteris aizrunājās līdz tam, ka viņa ir psihopāte ar Baskervilas suni, kura uzdevums ir sakropļot Bolt kurjeru un, protams, pats galvenais trumpis - viņa taču nav nemaz tik smuka, izklausās neticami, ka viņu kāds catcalloja.