Tie pretīgie kanādiešu autovadītāji, kā man viņi ir apriebušies! Piemēram, šodien - stāvu ar riteni uz mazākas nozīmes ceļa pie krustojuma, gaidu, kad pa galveno pabrauks garām mašīnas, lai varu šķērsot ielu. Tak nē, jopcik, auto apstājas, vadītāja māj ar roku, lai braucu pāri. Nē, māju viņai pretī, brauc pati, es gaidīšu savu kārtu. OK, tā aizbrauc, bet tad apstājas nākamais auto un izveic to pašu manevru ar mājienu - brauc, riteņbraucēja! Nācās braukt pāri, nervi čupā no šīs pieklājības! Un šī nav pirmā reize, kad viņi tā izpildās.
Būtu te kā Latvijā - braucu pa ietvi, grūž mani no riteņa, road rush uz ciskām, naids pārņem sirdi vai arī autovadītājs mani nospiež malā - hujakš, ar kāju šim pa pakaļējām durvīm - nu tak uzreiz dzīvei cits asums un garša, šķiru cīņa! Bet te, visi tādi pieklājīgi, pilnīgi nav ko ratā pasūtīt!

Bet, ja nopietni, tad man šķiet, ka diezgan OK, ka šobrīd Latvijā ir tā klope un diskusijas (vai drīzāk - vienam otru apliekošie monologi) - ja par velosipēdistiem tik daudz runā, tad ar laiku, pie viņiem pieradīs, jo mazāk viņi nepaliks un gan jau arī pašu velosipēdistu braukšana uzlabosies (tieši tāpat kā autovadītāju braukšanas kultūra ir pamazām uzlabojusies) - vai drīzāk - tās darvas saujiņas velosipēdistu, kuri izraisa autovadītāju un gājēju žults uzvārīšanos.