Loki saauguši. Izdīga timiāns un pētersīļi. Jānopērk vēl sēklas.

Vakaros staigājam pa Ameriku.

Bailes transformējas smieklos. Un vienalga.

Es turpinu ļoti baidīties.

Es baidos par māju, par bērnu, par darbu, par kredītu, par algu, par vīru, par vīra algu, par māsu, par brāli, mazāk baidos par tēti, baidos darīt un baidos nedarīt, baidos runāt un baidos klusēt, baidos iet un baidos neiet, nebaidos smaidīt, bet baidos, ka smaids neizdosies. Es baidos un baidos baidīties.

Vakar bijām uz cirku.

Nemaz nebūtu iedomājusies, ka visapkārt ir tik daudz zvanekļu. Katrā otrajā tv raidījumā apakšā rēgojas zvanaptauja, kur zvanekļiem iezvanīties.

Daudzas tantes man izskatās pēc lilitām zatlerēm.

Šodien es raudāju par rīsiem miskastē.

Es atnāku tad, kad ir dusmīgi, bezcerīgi, skumji un daudzbēdīgi. Skumji un bēdīgi nav vienādi.

Kas notiek, kad valsts bankrotē?

Un vēl bez tā visa man ir DUSMAS.

Man ir depresija un bailes. Es sapratu vakar, esot ciemos pie brāļa. Es pateicu skaļi, ka man ir bail. Ka es nesaprotu un nespēju kontrolēt to, kas notiek. Ir darbs, nav darbs. Ir parasts dzīvokļa rēkins, pēkšņi rēķins = parasts reķinsx2. Es nedrīkstot sūdzēties, jo pagaidām ir dzīvoklis, darbs, ēdiens. Iestādījums samazina algu visiem darbiniekiem par 15%, bet citiem esot vēl sliktāk. Es biju pārliecināta, ka tas nenotiek ar mani, ka krīze ir kaut kur blakus, ka tas notiek ar citiem TV ziņās. Es gribēju noslīcināt bailes šampanietī, es gribēju tās noslīcināt naktī ar taksi braucot uz Mangaļsalas molu. Es nespēju būt priecīgs ciemiņš, pārrēķinot alkoholu, ēdienu un elektrību iespējamajos ietaupījumos. Pirms mēneša es biju pārliecināta, ka būs labi. Varbūt vakar vajadzēja izmazgāt matus. Manam brālim nav darbam, manam māsasvīram ir bezalgas atvaļinājums, mana brāļa draudzene strādā darbu, kas riebjas, jo cita nav. Brālis apsver iespēju studēt maģistratūrā un strādāt Rimi par plauktu kārtotāju. Pirms mēneša es vēl ticēju, ka es kontrolēju savu dzīvi un spēju palīdzēt citiem. Ka mammas zvani ar biedinājumiem, ka visus mūs atlaidīs, ka atņems algas, ka nevarēsim samaksāt kredītus un ka visiem mums būs jāiet dzīvot lauku būdā un jābaro truši ar mežā plūktu zāli, ir tikai tādi nekonesaprotošas tantītes bailīgie murgi. Kad mamma zvanīs, es vairs nespēšu droši atbildēt: eu, nu beidz murgot, ar mums tas nevar notikt. Man ir bail, ka mans iekrātais naudas gabaliņš pazudīs kaut kādus nesaprotamos politiski ekonomiskos virpuļos. Darbdienu vakaros es tikai spēju līdz tv vai gultai aizlīst. Esmu kaut kā traki iestrādājusies. Vakaros ir tā, ka liekas, ka smadzenes var aizdegties. Arī citreiz pa dienu tā ir. Bet tagad gribas raudāt. Bezpalīdzīgi.Jāizmazgā mati.

Klusē un nekusties.

Es esmu jaunāka par sevi.

velns, kā gribas šampīti

Trīs dienas nelika mieru vārds marinēt. Tagad ir miers, jo paskatījos, ka radies no franču vārda mariner.

Jāmācās taisīt smiekli un ieinteresēties.

Iepriecināju sevi ar solāriju.
Vispirms gāju uz Brīvības ielas oranžīgo iestādi 'Solāriju studija', bet tur solārija karaliene skatījās uz mani vardes acīm un nepatīkamā balsī teica, ka visi solāriji ir aizņemti. Varbūt kāds būs brīvs pēc 20 minūtēm. Solārija karaliene izskatījās pārpārsteigta, ka uz solāriju var nākt iepriekš nepierakstoties. Ievilku asti un gāju uz jau ierastāko Tērbatas ielas 'Sunlounge' pie runājošā smaržsolārija un vienmēr laipnajām tantēm, kas nekad neskatās ar vardes acīm un nekad nav solārijkaralieniski pārpārsteigtas par iepriekš nepierakstītu vajadzību sevi iepriecināt ar solāriju.

Vajadzētu izsmieties.

Es svētdienās skatos "Bīstamās mājsaimnieces".

Nespēju sajusties iepriecināta, nespēju sajusties bēdīga, bet varu raudāt. Viss ir ļoti labi, tikai bez iepriecinājuma sajūtas. Man vajagot vairāk satikties ar cilvēkiem. Būtu labi, ja nebūtu slinkums un nespēja ieinteresēties. Kaut kā jāieatkalmācās taisīt prieku. Un lai nav slinkums.
Ja pēc dabas nerunātājcilvēkam gadās daudzrunātāja darbs, tad darba laikā tiek iztērēti arī ārpusdarba vārdi. Kā satikties ar cilvēkiem bez vārdiem.

Meklēju receptes.lv receptes ar kokosriekstu pienu, atradu šito sadaļā Īpaši brokstīm - Citi brokastu ēdieni.

Labdien.

Man ir Asti.

Sāp žoklis pēc kroņa mērīšanas. Jo dārgāks kronis, jo sarežģītāka un sāpīgāka mērīšana.

Šodien biju patīkami pārsteigta par Gjensidige. Neko labu līdz šim nebiju dzirdējusi, bet nu: kādu jau nu piešķir, tāda ir apdrošināšana. Šodien nesu zobārsta čekus. Protams, ka es zināju, ka pusei čeku ir nokavēts iesniegšanas termiņš (termiņš=30dienas), bet skumjā dienā nav problēmu par skumju muļķi izlikties. Ar klusu komentāru, ka termiņš nokavēts jau pirms 2 mēnešiem, manus čekus ne tikai pieņēma, bet uzreiz arī izsniedza man pienākošos 50% naudiņu no čeku summas. Tomēr 50 naudas ir naudas, kuras slinkuma dēļ varēju arī nedabūt. Tagad domāju labas domas par Gjensidige.

Esmu drebulis.

Sāp galva, sāp iesna, jāiet mērīt dārgo kroni.

Ar vai bez komatiem.

Tad jau jāiet uz aptieku pēc beznikotīna kaltētās zāles cigaretēm.

Ēdienam ir jābūt skaistam.