Neaizmirstamās lietas šodien:
- Stjuartes sejas izteiksme, kad septiņos no rīta pasūtu vīnu un atsakos no jebkādām uzkodām.
- Brīdis, kad meklēju kontaktu, kurā iespraust mirstošu laptopu un nonāku pie secinājuma, ka Kiprā ne tikai mašīnas brauc pa nepareizo pusi, bet arī kontakti ir domāti kaut kādiem kreizī šit štepseļiem.
Brīdī, kad no darba kastītes izņēmu vērtējamu doktora darbu, kura vadītāja ir manis tik ļoti nīstā pasniedzēja L, iedomājos par atriebību. Un tad vēl vakar skatoties vienu VICE klipu par kurdiem un arābiem arī iedomājos par atriebību. Kurdi bija izsvieduši arābus no viņu vietējā miesta Sīrijā, un viens no arābiem teica, ka re kā, kas tad labs tagad var būt - tikai atriebība. Un tas ir tas šausmīgais asinsatriebības riņķa dancis, kas turpinās bezgalīgi pat pēc tam, kad atriebībā iesaistītās personas vairs neatcerās sākotnējo strīdu.
Varētu domāt, ka es savā mazajā vendetā esmu tāda pati - sniegšu sūdīgu viedokli, dusmīga būs ne tikai L., bet arī autors, kas varbūt kādā stundā x-izveiks vendetu pret mani. Bet nē, man ir paveicies ka mana atriebības sajūta beidzās ar to, ka augstprātīgās L. rūpju bērna darbu iedod vērtēt MAN. Suck on that bit*h!
Varbūt tāpēc vēl neesmu iedzīvojusies ienaidniekos.
Zomg! Vins Dīzels spēlē D&D!
P.s. Un tā elfu beibe ir Serana no Skyrim!!!
Disklaimeris pasaku grāmatā:
"All statements, activities, stunts, descriptions, information and material of any other kind contained herein are included for entertainment purposes only and should not be relied on for accuracy or replicated as they may result in injury."
Tātad amerikāņu advokāti ir atraduši risinājumu tiesvedībām, kas rezultējas no bērniem, kas lec ārā pa logiem uz slotaskātiem un what not. Bet nez vai viņi šito raksta arī bībelēs?
Par, ko es domāju:
1. Atrast somu, kurā ielien ne tikai ikdienas loriņi, bet arī laptops un vīna pudele ir grūtāk nekā varētu domāt. Vēl grūtāk, protams, pēc tam ir to visu staipīt apkārt, bet tas ir cits stāsts.
2. Atliek vien aizbraukt pie čī uz masāžu, lai feisgļuks man piedāvātu visādus saitus no sērijas "massageinriga", lai gan neesmu neko saistītu gūglējusi ne telefonā, ne kādā no savien datoriem. Lielais brālis ir. Un viņš acīm redzot dzīvo Vecmilgrāvī.
3. Pa kuru laiku ir sadirsts last.fm?
Iz TvNET: "Šāda viņas attieksme saistīta ar (..) cilvēciskajām bailēm no citos kontinentos un kultūrā dzīvojošiem cilvēkiem."
Fantastisks cilvēku daiļrunības paraugs, jo visu kas nāk aiz "(..)" var aizstāt ar diviem vārdiem - rasisms un ksenofobija. Nav brīnums, ka "dakterīte" gribējusi palikt anonīma.
Kā parasti visvairāk cepī stulbums, tolerances un empātijas trūkums.
Tā kā nekam mūsdienās vairs nevar uzticēties, tad vai mani atmiņa viļ, vai kādā no pēdējām tikšanās reizēm dzirdēju Čī nopūšamies, ka Laura Dreiže neko jaunu nav sarakstījusi? Tāda doma man prātā ienāca šodien, kad ieraudzīju, ka Laura Dreiže strikes again! Un vēl ar TRILOĢIJU!!! Tā uzreiz, nevis stiepj trīs gadus pa grāmatiņai, kā te visādi ārzemju slnķi!
Morfeja valstībā ļodzīgas trepes un nedrošus liftus ir izkonkurējušas dažādos veidos krītošas lidmašīnas.
Droši vien šādi zemapziņa cenšas man ieskaidrot, ka nav gatava atteikties no šīm bailēm. Vai arī to, ka arī turpmāk jāšmigo visu lidojuma laiku, jo kad tad vēl...
Prieks, ka esmu atgriezusies pāris gadu senā pagātnē - varu atnākt uz darbu, uztaisīt karstu tēju, ietīties šallē un salt kamēr ārā ir +30.
Par trakiem cilvēkiem, kas turpina rakstīt vēstules gan nav prieks.
Zaļā ziema
Izrādās tas ir leģitīms nosaukums tam, kas notiek šovasar. Es nesūdzētos, ja būtu normāli auksts nevis šitas pavasara "siltums", kad ārā var apsaldēt visas vietas, kas nav piesegtas, bet telpās ienākot uzreiz ir jāizmetas peldkostīmā.
Kam durstīgi laksti, kažoki un bruļiku kaklarotas, kam zaļas plastmasas lejkaniņas ^_^.
Ā un zaļš Kriminālprocesa likums, bet tas gan no kolēģiem.
Brīdī, kad visa skriešana, uztraukšanās un lēmumu pieņemšama ir garām, un es esmu apņēmīgi atsākusi adīt cimdus ar nosaukumu "Zem kaķa spalvas krāsas debesīm"*, es, protams, pamanos iespiest pirkstus starp diviem baļķiem, taisot vaļā aploku. Nekad nebiju pamanījusi, cik liela iesaiste ikdienas procedūrās ir vidējam pirkstam - ne matus normāli izmazgāt, ne sīpollokus sagriezt.
* (c) Ēnu Kaleidoskops
Samitisti brauc pa viesnīcām, pilnīgi galva sāp. Nekad nav sanācis policistiem paprasīt, kāda velna pēc viņi vnk neieslēdz to sirēnu, bet nepārtraukti slēgā tā, ka izklausās pēc kaut kāda psycho killer dj mix.
Spanky the Spank* un zirgu bars.
*Firma tāda atvečaju - pat uz rāmja rakstīts (otrā pusē)
Tā kā esmu kļuvusi par Miera ielas hipsteru*, rīt iešu lūkot sev riteni.
Pēc 16 riteņbraukšanas gadiem varēšu beidzot tikt pie sava - tieši tāda kā gribu - maza, viegla uz kura var sēdēt normāli nevis gandrīz četrāpus ar pakaļu gaisā un kupri mugurā. Līdz šim man ir bijuši tikai omes padomju laika saliekamais, ar izļurkātiem pedāļiem, kas rezultējās caurumā manā celī un brāļa vecais, uz kura jāsēž kā augstāk aprakstīts + ar neērtu sēdekli (vispār dīvaini, ka tieši vīriešu veļukiem ir tie neērtākie sēdekļi), vaļīgām bremzēm un ātrumiem, kas pārslēdzas labākajā gadījumā pēc vairāku dienu braukšanas.
* Kas ir ironiski, jo esmu hipsterofobākais cilvēks, ko pazīstu. Savulaik Čomskī izturēju minūtes divdesmit, un kopš tā laika izvairos apmeklēt līdzīgas šlakas iestādījumus.
Pēc ilgsošas apkārtbraukāšanas, jāatzīst, ka visnekulturālāk lidmašīnās uzvedas skolotājas.
Kā tirgusbābas tramvajā.
Viendien taisoties uz sanāksmi ar viena "liela sociālā portāla" pārstāvi domāju, kā tie perfektie laminētie cilvēki saglabā savu perfektumu. Vienalga cik ilgi es no rīta taisos, jau pusceļā uz daru man ir Ingunas sudrabas frizūra*, nobristi zābaki (jā, pat sausā laikā), drēbes kaut kādās mistiskās pūkās un skropstutuša nevis "uz" acīm, bet "zem" acīm. Par dienām, kad pārvērtējot laikapstākļus uzvelku gumpeļus un nākot no darba izskatos pēc idiotes, jo visi tādi saulenēs un šļopkās, vispār nerunāsim.
* Te pie vainas varētu būt arī tas, ka nesen piespiedu kārtā nomainīju savu indīgo syoss šampūnu pret afigenno naturālo sibēriku. Tik sausi mati man savu mūžu nav bijuši, lai arī tajā syossā, ko lietoju kādu gadus 8-9 plašā spektrā ir sastopami tie sulfāti, kas tipa matus padara sausus. Varbūt kādam, kam mati ir ļoti taukaini šis ir brīnumlīdzeklis, bet tā kā manējie jau tā ir diezgan sausi, ar siberiku vispār pizģec salmi :/.
Jāpārtrauc klusums, lai pateiktu, ka What We Do in the Shadows ir labākā vampīrfilma, ko nācies redzēt.
