From: str	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:52		(:: saite ::)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:54		(:: saite ::)

ok - ierakstā nepieminēju, ka Gūgli (tai skaitā Wiki) protams esam izpētījuši

uzsvars uz : "jāizskaidro tā, lai tīnis, kam no/par tiem laikiem, nulle zināšanu un sapršanas, aptvertu atšķirības"

	From: str	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:55		(:: saite ::)

tu pati uztver?
/

	From: str	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:55		(:: saite ::)

es ne īpaši:)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:56		(:: saite ::)

par to jau runa - ka es ar ne - tāpēc tapa šis posts ;)
nets ir izpētīts - devinīcijas izlasītas - atšķirības nesaprotu :(

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:57		(:: saite ::)

sk. zemāk - man smuki apskaidroja ;)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:55		(:: saite ::)

Ja pareizi atceros, tad vismaz pirmsākumos:
sovhozam - sovetskoje hozjaistvo - piepalīdzēja valsts, jo to it kā no augšas organizēja, tādēļ sovhozi parasti bija bagātāki,
kamēr kolhozos - kollektivnoje hozjaistvo - sanāca visi kopā ar savu mantu, kas nu kuram bija, un tad pērās, kā nu mācēja.
Gan jau ka tie, kas vecāki par mani, Tev precīzāk izstāstīs, kādas bija organizatoriskās atšķirības, bet šitā es Junioram skaidroju;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:58		(:: saite ::)

ok - ko līdzīgu neta dzīlēs lasīju...
tik mulsina: "sanāca visi kopā ar savu mantu" - pieņemu, ka radīšanas brīdī vai pirmsākumos... bet kā tas darbojās piem. 70'ajos?
tad tak kolhozus ar no augšas organizēja? - vai tomēr katram kas savs bija jāiegulda? (govs, cūka, cukurbiete)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:05		(:: saite ::)

Būtībā 70jos kolhozus vairs neradīja, tikai apvienoja kopā tos, kas bija, tb vairākus mazus vienā lielā, kolhozniekiem bija kaut kādas pajas (nezinu gan, vai tas ko deva), notika pat priekšsēdētāja vēlēšanas - gan jau ka formālas. Cik atceros, tad sākumā kolhozniekiem tos darba gadus pat stāža neskaitīja, jo viņi it kā nestrādāja valsts uzņēmumā, bet "kooperatīvā", mana vecmamma dabūja pāris gadus pēc 55 gadu vecuma vel pastrādāt, lai to stāžu dabūtu un 45 rubuļu pensiju saņemtu:)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:11		(:: saite ::)

lūk tas patiešām interesanti - kāda skaitījās atšķirība tad, kad k un s jau gadudesmitiem ilgi bija pastāvējuši kopš dibināšanas...

pajas bija kolhozā - vecaistēvs ar jamās maksāja...
bet vai sovhozā tādas nebija?
interesanti ir tas, ka "nestrādāja valsts uzņēmumā" - tajos laikos bija nevalsts uzņēmumi

vells ku maz info izrādās... un visi mani vecīši, kam jautāt varētu, vai nu jau cita saulē, vai citā zemē :)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:24		(:: saite ::)

Nu nebija jau baigie gadu desmiti - pirmos kolhozus Latvijā dibināja tikai pašās 40to gadu beigās (un tas ir pirmos!). Un kas ir 10 gadi? Nieks vien!;) Lielās apvienošanas sākās, ja nemaldos, 60to gadu beigās, kad visus mazos kolhozus +/- piespiedu kārtā apvienoja lielākos monstros, jo daļa mazo kolhozu bija 1 ciemata apmēros un knapi vilka dzīvību, specializējoties uz kaut ko vienu (liniem tur vai bietēm), ap to pašu laiku sākās baigā ņemšanās ar meliorāciju, lai dabūtu vairāk apstrādājamas zemes.
Cik zinu, sovhozos nekādas pajas nebija, tur valsts maksāja konkrētu algu, kolhozos skaitīja visādas "izstrādes dienas" un apartos hektārus. Kaut kā tā.
Nu Krievijā vispār bezmaz līdz karam kolhoznieki bija kā dzimtcilvēki, viņiem pat pases nebija, ja pareizi atceros no grāmatām un algu bieži vien izmaksāja produkcijā, nevis naudā.
Atceros arī, ka 50to gadu beigās laikam kaut kas līdzīgs bija Latvijā (nu par to maksāšanu "graudā"), jo lai dabūtu kādu naudu, ko bērniem skolai grāmatas nopirkt vecvecmamma sēja sieru un gāja uz tirgu pārdot. Tāpat kolhoznieki, lai dabūtu naudu, paši brauca ar ābolu vai kāpostu kravu uz Krieviju tirgoties.

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:50		(:: saite ::)

Liels, liels paldies - es pati ļoti daudz ko jaunu uzzināju, ari sapratu...
tiokko Krāmerīša zvanīja - vēl vairak izskaidroja - būtībā to pašu, ko tu raksti...

Jūs esat burvīgi!

Mikam pastastīju, izskaidroju - izskatās, ka saprata - tagad rūpīgi skricelē uzzināto :)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:53		(:: saite ::)

Nu lieliski, ka izdevās palīdzēt!;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:56		(:: saite ::)

patiesībā - par šo visu Tik maz info un tas, kas atrodams netā, ir tikai sauss un informatīvs :(
Cik ļoti noderētu šādi apraksti un atmiņas - ekh...

Palīdzēji :* danke :*

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:31		(:: saite ::)

Vēl varēja šeit: http://klab.lv/userinfo.bml?user=laikabedre pajautāt, tur visādi šādu jautājumu zinātāji ganās;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:49		(:: saite ::)

ja tas tīnis būtu bik žiglāk izdomājis mājasdarbus pildīt ;)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:51		(:: saite ::)

Nu jā, to viņi vienmēr pēdēja brīdī izlemj;)

	From: sprungulis	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:09		(:: saite ::)

no vēstures stundās ausis spicējoša tīņa skatupunkta sacīšu, ka šī definīcija rādās visnotaļ precīza! :)
sovhozu, kā mums stāstīja, bija vairāk un atšķirība lielā mērā tāda, ka tos finansēja valsts un par jebkādu iepirkumu bija jāatskaitās ar čekiem, bet kolhozi paši iekšēji plānoja savu naudu ieguvi/izlietojumu..

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:14		(:: saite ::)

Nu ja, es tik smalki par čekiem nezinu, bet kopš bērnības atceros, ka kolhoza bija priekšsēdētājs, kamēr sovhozā direktors;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:21		(:: saite ::)

šobrīd spļauju uguņus par to, ka es, kā pilsētas bērns, tikai vasaras laukos pavadīju - un tik maz vectēvā klausījos :(

Paldies par palīdzību - lēnām izkristalizējas vismaz kaut kāda nojausma par atšķirībām :)

/iedomājies Sprīdītim lustīgi - kamēr šis (neLV dzimušais sīks) vispār aptvēra, ka kaut kas tāds patiešām var pastāvēt :D/

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:28		(:: saite ::)

Vienmēr laipni:)
Es tomēr lielāko daļu dzīves kā reiz kolhozā esmu pavadījusi;)
Kad es piedzimu, kā reizi vairākus mazos kolhozus (arī mūsu "Pobedu") bija apvienojuši lielajā - "Sarkanais Partizāns";) Un tas bija bagāts kolhozs, jo tam piederēja lielas platības, vienīgais autoserviss rajonā un bija gudrs priekšsēdētājs.

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:53		(:: saite ::)

jā - Krāmers taisni paskaidroja (mēs sazvanījāmies), cik liela nozīme bija gudram kolhoza vadītajam, kā ts viss darbojās - kā slikta vadoņa dēļ bruka un juka mazie kolhozi, kā viņus apvienoja lielos jeb pārvērta sovhozos... tagad vismaz darbošanās principi skaidrāki un saprotami :)

Paldies! :*

	From: kuminjsh	Date: 4. Aprīlis 2012 - 08:19		(:: saite ::)

Aha, bija, piemēram leģendārais Kauliņtēvs, kas reāli "pacēla" LĀČPLĒSI.;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:18		(:: saite ::)

Paldies, izsklausās samērā saprotami un loģiski :)
mēģināšu paskaidrot tīnim :)

From: eermaniitis	Date: 4. Aprīlis 2012 - 08:29		(:: saite ::)

laikam jau par vēlu

sovhozs bija kas līdzīgs mūsdienu Valsts A/S tobiš valsts īpašumā esošs lauksaimniecības uzņēmums - visi strādājošie saņem tikai algu

kolhozs - līdzīgs kā tajos laikos kooperatīvi - katrs atnāk ar savu govi, cūku, zirgu, sarēķina kopējo, izdala pajas un strādā - pieder dalībniekiem-paju turētājiem, katram strādājošajam pienācās alga (un te es domāju ka kā paju īpašniekam arī kāds mazumiņš no kopējā labuma, bet varu kļūdīties)

From: kangaroo	Date: 4. Aprīlis 2012 - 09:10		(:: saite ::)

Tā teorētiski bija jābūt un sākumā arī bija, bet vēlāk- 80-ajos atšķirība bija visai nosacīta, jo arī kolhoznieki saņēma tikai algu.

From: eermaniitis	Date: 4. Aprīlis 2012 - 09:17		(:: saite ::)

toties par pajām atcerējās pēc 90 ;)

nēnu - jautājums par principiālo uzbūvi laikam

pārējais jau nieki vien - tā kā kolhozi nepelnīja, tad paju maksājumi nebija un vēl vairāk prēmiju ar nebija, kamēr sovhozs lai kā nepelnīja, ja plāns izpildīts, tad algas un prēmijas bija garantētas - šeit ar pelnīšanu es domāju kaut kādu virsplāna produkciju, ko kolhoza šefs varēja ēdnīcā vai tirgū noplavīt, kamēr sovhoza direktors nekā ;)

From: kangaroo	Date: 4. Aprīlis 2012 - 09:20		(:: saite ::)

No pārdošanas speciālista viedokļa...

Sovhoziem bija garantētais iepirkums- valsts pasūtīja, lai ražo cik var un sovhozs ražoja. Visa produkcija aizgāja valstij.

Kolhoziem pašiem bija jāplāno uz ko koncentrēties un pašiem jāmeklē kam to visu pārdot- slimnīcai, tirgū, skolai, armijai. Attiecīgi apsviedīgāku vadītāju vadīti kolhozi zēla un plauka, jo pārdeva produkciju par augstākām cenām. Veda kaut naftiniekiem ellē ratā Krievijas ziemeļos.

No inženiera viedokļa...

Sovhoziem tehniku piegādāja rindas kārtībā un dabūt varēja tikai to, ko ministrijās bija saplānojuši un neko vairāk. Tāpēc nācās mainīt to, ko dabūja pret to, ko vajadzēja. Tehnika lielākoties bija sūdīga.

Kolhozi tehniku pirka tā, kā izdevās nokārtot. Pārsvarā tehnika bija labāka nekā sovhozos, bet tas tikai ar nosacījumu, ja vadība un galvenais inženieris nebija cirvji. Galu galā viņi to pirka dārgāk, jo nereti nācās ar kukuļiem apiet oficiālās rindas un saņemt pa rūpnīcas sētas vārtiem. Bet toties darbnīcās nemētājās lieki mēsli kā sovhozos.