Nu nebija jau baigie gadu desmiti - pirmos kolhozus Latvijā dibināja tikai pašās 40to gadu beigās (un tas ir pirmos!). Un kas ir 10 gadi? Nieks vien!;) Lielās apvienošanas sākās, ja nemaldos, 60to gadu beigās, kad visus mazos kolhozus +/- piespiedu kārtā apvienoja lielākos monstros, jo daļa mazo kolhozu bija 1 ciemata apmēros un knapi vilka dzīvību, specializējoties uz kaut ko vienu (liniem tur vai bietēm), ap to pašu laiku sākās baigā ņemšanās ar meliorāciju, lai dabūtu vairāk apstrādājamas zemes. Cik zinu, sovhozos nekādas pajas nebija, tur valsts maksāja konkrētu algu, kolhozos skaitīja visādas "izstrādes dienas" un apartos hektārus. Kaut kā tā. Nu Krievijā vispār bezmaz līdz karam kolhoznieki bija kā dzimtcilvēki, viņiem pat pases nebija, ja pareizi atceros no grāmatām un algu bieži vien izmaksāja produkcijā, nevis naudā. Atceros arī, ka 50to gadu beigās laikam kaut kas līdzīgs bija Latvijā (nu par to maksāšanu "graudā"), jo lai dabūtu kādu naudu, ko bērniem skolai grāmatas nopirkt vecvecmamma sēja sieru un gāja uz tirgu pārdot. Tāpat kolhoznieki, lai dabūtu naudu, paši brauca ar ābolu vai kāpostu kravu uz Krieviju tirgoties.
|