From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 22:58		(:: saite ::)

ok - ko līdzīgu neta dzīlēs lasīju...
tik mulsina: "sanāca visi kopā ar savu mantu" - pieņemu, ka radīšanas brīdī vai pirmsākumos... bet kā tas darbojās piem. 70'ajos?
tad tak kolhozus ar no augšas organizēja? - vai tomēr katram kas savs bija jāiegulda? (govs, cūka, cukurbiete)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:05		(:: saite ::)

Būtībā 70jos kolhozus vairs neradīja, tikai apvienoja kopā tos, kas bija, tb vairākus mazus vienā lielā, kolhozniekiem bija kaut kādas pajas (nezinu gan, vai tas ko deva), notika pat priekšsēdētāja vēlēšanas - gan jau ka formālas. Cik atceros, tad sākumā kolhozniekiem tos darba gadus pat stāža neskaitīja, jo viņi it kā nestrādāja valsts uzņēmumā, bet "kooperatīvā", mana vecmamma dabūja pāris gadus pēc 55 gadu vecuma vel pastrādāt, lai to stāžu dabūtu un 45 rubuļu pensiju saņemtu:)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:11		(:: saite ::)

lūk tas patiešām interesanti - kāda skaitījās atšķirība tad, kad k un s jau gadudesmitiem ilgi bija pastāvējuši kopš dibināšanas...

pajas bija kolhozā - vecaistēvs ar jamās maksāja...
bet vai sovhozā tādas nebija?
interesanti ir tas, ka "nestrādāja valsts uzņēmumā" - tajos laikos bija nevalsts uzņēmumi

vells ku maz info izrādās... un visi mani vecīši, kam jautāt varētu, vai nu jau cita saulē, vai citā zemē :)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:24		(:: saite ::)

Nu nebija jau baigie gadu desmiti - pirmos kolhozus Latvijā dibināja tikai pašās 40to gadu beigās (un tas ir pirmos!). Un kas ir 10 gadi? Nieks vien!;) Lielās apvienošanas sākās, ja nemaldos, 60to gadu beigās, kad visus mazos kolhozus +/- piespiedu kārtā apvienoja lielākos monstros, jo daļa mazo kolhozu bija 1 ciemata apmēros un knapi vilka dzīvību, specializējoties uz kaut ko vienu (liniem tur vai bietēm), ap to pašu laiku sākās baigā ņemšanās ar meliorāciju, lai dabūtu vairāk apstrādājamas zemes.
Cik zinu, sovhozos nekādas pajas nebija, tur valsts maksāja konkrētu algu, kolhozos skaitīja visādas "izstrādes dienas" un apartos hektārus. Kaut kā tā.
Nu Krievijā vispār bezmaz līdz karam kolhoznieki bija kā dzimtcilvēki, viņiem pat pases nebija, ja pareizi atceros no grāmatām un algu bieži vien izmaksāja produkcijā, nevis naudā.
Atceros arī, ka 50to gadu beigās laikam kaut kas līdzīgs bija Latvijā (nu par to maksāšanu "graudā"), jo lai dabūtu kādu naudu, ko bērniem skolai grāmatas nopirkt vecvecmamma sēja sieru un gāja uz tirgu pārdot. Tāpat kolhoznieki, lai dabūtu naudu, paši brauca ar ābolu vai kāpostu kravu uz Krieviju tirgoties.

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:50		(:: saite ::)

Liels, liels paldies - es pati ļoti daudz ko jaunu uzzināju, ari sapratu...
tiokko Krāmerīša zvanīja - vēl vairak izskaidroja - būtībā to pašu, ko tu raksti...

Jūs esat burvīgi!

Mikam pastastīju, izskaidroju - izskatās, ka saprata - tagad rūpīgi skricelē uzzināto :)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:53		(:: saite ::)

Nu lieliski, ka izdevās palīdzēt!;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:56		(:: saite ::)

patiesībā - par šo visu Tik maz info un tas, kas atrodams netā, ir tikai sauss un informatīvs :(
Cik ļoti noderētu šādi apraksti un atmiņas - ekh...

Palīdzēji :* danke :*

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:31		(:: saite ::)

Vēl varēja šeit: http://klab.lv/userinfo.bml?user=laikabedre pajautāt, tur visādi šādu jautājumu zinātāji ganās;)

	From: le_minga	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:49		(:: saite ::)

ja tas tīnis būtu bik žiglāk izdomājis mājasdarbus pildīt ;)

	From: kuminjsh	Date: 3. Aprīlis 2012 - 23:51		(:: saite ::)

Nu jā, to viņi vienmēr pēdēja brīdī izlemj;)