altruisma akadēmija
Jaunākais
21.5.12 22:31
vēl viena smieklīga lieta, kas mūs vieno - no kolas bundžiņas uztaisīti zīmuļtrauki. interesanti, vai viņam patīk smalki sagriezti salāti? un kā viņš ģērbjas, mājās viens būdams? un tā pievilcīgā tinte uz pleca.. "uīīī" teiktu M, ja būtu blakām!
vispār, iemeslu atkal dzīvot Rīgā kļūst tikai vairāk.
15.5.12 07:50
ejot dušā beidzot noklausījos to jauno Prāta Vētru.. skeptiski noskaņota biju, bet ir sajūta, ka pēc šīs pēdējās dedlainu piedzīšanas nakts Butterfly in a Bottle un Šonakt neguļ tik daudzi pa maiņām darīs manas aizlipušās acis un apātiskumu gleznaināku.
un īsti neceļas roka drukāt ko garu, kamēr esmu tik nožēlojamā stadijā. spranda, saņemies.
10.5.12 19:54
rekā, aizejot uz veikalu pēc banāniem var ne tikai pēc sešiem gadiem iepazīties ar kaimiņiem, bet arī uzzināt rajona labākās vietas, kur pirkt deviņdesmitgrādīgu ābolu spirtu, un to, ka es izskatoties piecpadsmitgadīga.
7.5.12 01:14 - reptiļu zaļš
relatīvi sen nesatiktais Edu ilgi man stāstīja, kā aptvēris, ka viņam piegrieztos darbs, kurā galarezultāts vienmēr zināms. nu, tad es savu dzīvi pašbrīd laikam būšu pārvērtusi vienā neaptverami
radošā (lol) un neprognozējamā projektā, galīgi pa viņa prātam. gandrīz vai sajūtama vīraka smarža dzīvo manā galvā, nevis viss tas, ko vajadzētu, lai godam nosvītrotu pēdējās dienas savā skolas gaitu kalendārā.
5.5.12 19:57
that awkward moment, kad tu izej no mājas un nesaproti, vai visi uz tevi posī tāpēc, ka superlabi izskaties, vai arī tāpēc, ka kaut kas ar to izskatu galīgi nav kārtībā
1.5.12 14:34 - your 8bit ringtone
normāli cilvēki droši vien tādos gadījumos pukojas un tā. varbūt meklē vainu sevī un dara tamlīdzīgas bezjēdzības. bet es, es to, manšķiet, nu jau izbaudu vairāk kā pedikīra seansu - faktu, ka pievelku Minhauzenus.
īsti nezinu, bet tai būtu jābūt diezgan jautrai izklaidei - iestāstīt kādam, ka tev ir sešpadsmit un ka tu plāno mācīties zviedru profenē par astronomu, ka tevi sauc Ihtiandrs, ka visai drīz ieradīsies tavs labākais draugs - Rīgas kamerkora diriģents, ka tu esi angļu regbija zvaigznes brālēns un vēl citādas pērles..
pati gan es nemāku tā plūstoši spekulēt ar savu būtību nepazīstamu cilvēku acīs - laikam jau vispirms ir jāsaprot, kas tu esi īstenībā, lai savi personībai piedarinātu vēl kādas fikcionālas šķautnes. so, ar savu tiešumu un atklātību es laikam arī izpelnos uzmanību kā brīvdienu meļu upuris.
un jā, man patīk. ir interesanti, kaut arī esmu vienīgā, kas ar absolūtu nopietnību sejā, teiksim, buys their bullshit, bet sajūta tāda, itkā tu ar to vecmodīgo naivumu Minhauzenam būtu sniedzis nenovērtējamu dāvanu!
27.4.12 11:47 - and then it hit me
24.4.12 16:31
stulbie pieaugušie cilvēki, iemācieties runāt! un arī to, ka ignorēšana nav nekāds
delikāti paziņots "nē", bļeģ!
16.4.12 23:24 - lietus asarām netic?
es, saprotams, esmu maksimāli nekompetenta šajā jautājumā, bet vai tad vienvirziena mīlestība vispār ir saucama par mīlestību? tāpat, kā runāšana ar čat-botu.
13.4.12 02:07 - notorious!
izklausās un lasās bezgala dumji, bet pēdējā laikā sliecos atbalstīt alkatīgā tūrista/zviedru galda principu ne tikai cenā iekļautu viesnīcas brokastu sakarā - vienkārši izsakoties, ja dod, tad jāņem cik var. šoreiz runa par tām pēdējām pirmizrādēm, kuras es nespēju beigt izspēlēt nedēļas nogalēs, tādējādi pati vēl pārliecinošāk sagraudama savu naivo cerību, ka šādā veidā būtu satiekams arī kāds dzīvē more or less paliekošs cilvēks.
laikam jau nav nekas pārsteidzošs, ja, skuķim pilnīgi neraksturīgā (un tai pat laikā - klaji stereotipiskā) manierē, vakarus mīlu sākt viena - pati sevi taču padaru par daudz saistošāku un vieglāku mērķi, kā, piemēram, gulgojoši ķiķinošs draudzeņu pulciņš. tā es ienirstu mežonīgo vecpilsētas sumbru barā un kādā jaukā krogā cigarete (vai varbūt ašs skatiens) nešaubīgi kļūst par iemeslu/ieganstu apmainīties ar vārdiem. bet šā kā tā, līdz ar pašu pirmo komunikācijas sekundi, man jau ir skaidrs, ka tam patiesībā nav ne mazākās nozīmes, jo nedz es tevi kādreiz tiešām pazīšu, ne kā! sure, gan jau akceptēsim "frendšipu" kādā sociālajā tīmeklī vai, labākajā gadījumā, satiksimies, lai atdotu kādu aizmirstu mantu, bet, jūs ko, tā reāli iepazīties? nūū, nē.
un tāpēc tā akli dzīvojos, sitos, pārtieku no mirkļa laimēm. tieši tādēļ es paņemšu tās kopā-sabūšanas esenci. tādēļ es izmantošu vienu doto vakaru/nakti un tavu eiforisko noskaņu ("tu esi traka. un traki seksīga.") liegai parazitēšanai - lai izskenētu tavus grāmatu plauktus, palūgtu uzskaņot ģitāru, nomazgātu tavus traukus, pajautātu krietnu sauju atmiņu klades jautājumu un kā algu - varbūt ļautu nedaudz paknakstīties ausmas gaismā. tad kaut kad es pakutināšu tev vaigu, šņorēšu savu jauneklīgumu nododošās kedas, pieklājīgi pasmaidīšu un turpināšu savu dienu, kaut kādas stulbas saprāta normas par pilnu neņemot, daudz ēdot un daudz smaidot. neprasot līdzi paņēmusi dažus malkus spēcinošas iedvesmas, nu, un prātuļojot, vai tu tajā brīdī nemokies pārmetumos - nu i nah es ar tādu muļķadesu vakaru izšķiedu?
un tad viņi visi skaistā ansamblī dzied The Hobos - Yours Beautiful
<One thing I like about you
You don't need to be dated twice>
9.4.12 15:52
prātu šķebina tā iekšējā cīņa patiesi iznesīgu un veiksmīgu cilvēku klātbūtnē.. nu, nezini, kur likties - uztvert viņus kā lielisku motivāciju un izmantot kā padomdevējus, jebšu vienkārši un ātri darīt sev galu, jo saproti, ka nekad nespēsi kaut ko darīt ar tādu vieglumu kā
viņi.
5.4.12 22:41
gribēju publiskajā telpā izkliegt to, ka viss ir dirsā, bet tad es virtuvē atradu vīnu un sāka tapt virtuāla saruna ar Džastinu par to, cik ļoti teātris paņem tavu dzīvi.
3.4.12 23:36 - kāpēc man vajag relatīvu prombūtni
- neviens nav ieinteresēts mani 'pareizi' barot un, attiecīgi, piepisties par to, ka reizēm vienīgie ledusskapī mājojošie ir ūdens un saldējums (citronu)
- neviens nav ieinteresēts piepisties par manām mūžīgi plikajām pēdām (reizēm - arī citiem kailuma paveidiem)
- Rojs Orbisons / UKF dabsteps / Paula Dambja kora cikls "Danču dziesmas" / Bērziņa raideru screamo pulcējas vienā draudzīgā shuffle un nav neviena, kam uzdot stulbus jautājumus par mana dzīves skaņu celiņa iekšējo nesavietojamību
- būt plencī ir absolūti normāla stadija arī savā mājā, nevis kaut kas tāds, ko ētiskāk skaitās izgulēt uz kāda drauga beanbag'a
- skapja vietā - uz zemes stāvošs rokas bagāžas koferītis.. neaptverami labi un vienkārši!
- kas ir balkons? gribu, piemēram, uzdūmot vannā
- nav suņa, kam gulēt tavā gultā
3.4.12 21:49
neapzinātas un galīgi ne labas afirmācijas piepildās, tā jau sazinkuro reizi mēģinot mani pāraudzināt. bet, nu, mans pauris ir ciets un ietiepīgs. ja maz izvilkšu līdz nākamgadam, tad ar šo talantu būtu vērts iet uz zelta talantu atlasēm.
30.3.12 21:53 - casual convo
[21:52:28] Jānis Bērziņš: un tad mēs mēģināsim atstopēt atpakaļ
[21:52:34] Jānis Bērziņš: stāsta sliktā daļa ir tāda, ka man somā 5 agdami
[21:54:08] Jānis Bērziņš: un pirms 20 min aizdegās mans tosteris, jo gribēju iztostēt 4 maizīšu kravas pēc kārtas
29.3.12 22:14 - good times
spēle "uzliec dziesmu un uzņem, pēc cik ilga laika cilvēks ar apgarotu (aizdzertu) seju izlēks no pīpētavas un prasīs, kurš vainīgs pie tā, ka skan viņa mīļākais gabals"
28.3.12 23:44
bija M un bija kārtējā viņa rīme, kuras, starpcitu, vienmēr ar milzu interesi izlasu
iespējams, ka ir muļķīgi to uztvert kā viņa pēdējo dzīves gaitu apskatu, bet tā es daru
un bija rindas par akmeni
Uz ceļa ar akmeņiem
Mazs bērns spēlējas
Domā par katru akmeni
Nekur viņš nesteidzas
Viens akmens zem kura
Paslēptas atmiņas sāpīgas
To tur viņš vistālāk
To kustināt negribas
Uz otra viņš apsēdies
Un par mājām to sauc
Ar šo akmeni saistās
Viņam atmiņu daudz
Bet trešo tur rokās
Un ņems to sev līdzi
Jo tajā ir paslēpti
Viņa laimīgie brīži
Pasaulē ir vairāki ceļi
Uz kuriem spēlēties
Bet būs akmens kabatā
Kas liks labo atcerēties
rīmes it kā tik daiļi simboliskas
un reizē - tādas, ka tiešāk vairs nevar būt
nu, tā, ka pāris minūtes paniski rakājos pa visām kastītēm, burciņām, (pelnu)trauciņiem uz sava galda
meklēju balto, gludo akmeni, kas kādreiz pabija O kabatā
atradu
un man liekas, rīt tas akmens nāks ar mani
25.3.12 20:45
22.3.12 22:36
it's me, Pierrot the clown
again and again, reminding you of those fresh times
it seems that you don't recognize me without my frown
shall i call up our friends - the mimes?
22.3.12 01:02
smuki, kad cilvēciņš tādā pusaizmiguša hipstera aristokrātismā izveļas no migas, lai uzvārītu sev itālisku espresso un paspēlētu manai ļevajai kafijai seštīgu pavadījumu. un tad aizriksē darbos, atstāj mani vienlīdz aritokrātiskās komūnas skavās, kur man no jauna atklāt vārda "radošs" nozīmi un pāršķirstīt svešus kursadarbus. tik, tik ļoti labi.
fuck, kad es reiz beigšu pieķerties krikumiem un spiest atmiņas replay pogu?
bitch please