pašaujot vaļā, vai tu tuvojies sev?
savdabīgi te mums iet. nedēļu sākumi joprojām šauj jaudīgāk par nogalēm (kas liek mēģināt tikt atpakaļ pie vīkendiem letes otrā pusē). raudu tik pat bieži (un tik pat savādu iemeslu vandīta). ja poha, tad vismaz leģendāra (jo, lalalā, viskijs un torpēda taču mīl viens otru). ja detoksikācija, tad ar dienu pārtiekot vien no mellenēm/zemenēm/ķiršiem/avenēm/nikotīna (un pēc tā visa - daydrinking maratons joprojām ir absolūti aktuāls events). cilvēki turpina ņirbēt, rasties, vienoties. un dažu tādu ņirboņu rezultātā rādās, ka šovakar izvējoties tikšu ne es vien, bet arī jau trešo gadu novārtā atstātais saksis. krāsaini, smuki. nevaru sagaidīt, kas tad ir tas nākamais vilnis, kura briešanu ilustrē visi šie krikumi.