patlaban līdz galam neizšķirt - esmu pieradusi pie savas sejas un uzaudzējusi nedaudz pašapziņas ādas sirsnīgu draudziņu vai substanču dēļ, bet nu pretenziju man tiktāl nav, sajūta faking fantastiska. kules gan tukšas un sober october pienācis vēja spārniem, tā kā bindžs ir cauri un varbūt tikšu arī pie atbildēm. cerams, viņas nesāpēs.
bet arī - fuck, vecīt, vai tad ir, kam īsti sāpēt? pat ja tās ir substances, ne skaistās dvēsles kaimiņos - tā ir tikai jauna perspektīva pašai par sevi un spējām. un tā jau ir, ka pinos visādās situācijās bez parastās standarta atbildes, bet tajā pat laikā jau D teicu - manuprāt, nav obligāti jādod vaļā pilni uguņi, ja pietiek taču arī vienkārši ar sajūtu, ka šķiltavas kabatā. un arī ja būs jāpārskata kāda komunikācija griezumā bez vielām - domas ko šķipelēt būs. kas nozīmē, ka tuvākajā laikā nevajadzēs piedomāt sev problēmas tāpēc, ka garlaicīgi.
smaidīgāka un jau ierasti - viegli bezatbildīga, gāžu tālāk. YES.