Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.6.14 22:27

Šovakar detektēju vēl vienu iemeslu, kāpēc es nekad nespēšu būt reliģioza.Tas ir, iemeslu biju konstatējusi jau senāk, taču šovakar sanāca to pateikt skaļi un vēl kādam dzirdot: es nespēju noticēt vispārinātai transcendentālai subjektivitātei, kura vienlaikus ir nepārprotami vīrišķa. Es nespēju ticēt nedz Dievam, nedz Freidam, nedz Lakānam, jo viņi visi ģenerē kroplīgas ontoloģiskas un antropoloģiskas shēmas, kurās pašpietiekami vīrišķi subjekti atražojas caur sievišķu matēriju, bet tam nav nekā kopīga ar pasauli, kurā es dzīvoju un kuras pamati balstās sievišķās horizontālās solidaritātes tīklā.

• 13 raksta
• ir doma

• annuska

  3.6.14 22:58

  

  bet tie jau ir cilvēku priekšstati un iepriekšpieņēmumi. es jau vienreiz citēju to meditācijas kopienas vadītāju, cita starpā benediktieti, katoli tātad, kurš aicina censties saskatīt Dievā sievišķo un vīrišķo vienkop

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    3.6.14 23:10

    

    Redz, es nespēju nodalīt kaut kādu "tīro" reliģiju no tradīcijā dzīvojošās reliģiskās prakses, es, godīgi sakot, neesmu īsti pārliecināta, ka tā "tīrā" vispār pastāv un ja pastā, vai mēs kā tradicionālā sabiedrībā dzīvojošas būtnes vispār spējam tai kaut kādā veidā tuvoties. OK, dažiem varbūt iesper zibens, atnāk atklāsme (piedod, ja izklausās ironiski, tas tā nav domāts), eņģeļa balss vai bazūne kaut ko pavēsta, un tiešām atklājas kāda pirmatnējā patiesība, realitāte, kurā nav subjekta/objekta un sievišķā/vīrišķā dihotomijas, taču man nekas tāds nav pieejams. Savukārt visaz man zināmās reliģiskās tradīcijas, ieskaitot kristietību, piedāvā tikai vēl vienu androcentrisku, mizogīnisku prizmu, caur kuru uzlūkot pasauli.
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • annuska

      3.6.14 23:32

      

      es domāju, ka iedīglī mēs to spējam, bet tas ir apgrūtināti cilvēciskās nepilnības dēļ. turklāt prakses un tradīcijas jau atšķiras arī vienas reliģijas ietvaros. plus, jā, grūti, gandrīz neiespējami nodalīt reliģisko tradīciju no pārējās kultūras.
      bet vai Kristus sludinātās idejas būtībā nebija visai feministiskas?
      

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        3.6.14 23:40

        

        grūti pateikt, kādas varētu būt bijušas Kristus idejas, jo mēs tās saņemam tikai daudzkārtējā pastarpinājumā (pie tam pastarpinājumu avoti gandrīz 100% visi bijuši patriarhalā sabiedrībā dzīvojoši vīrieši). Un kurš tagad nošķirs, vai, piemēram, Pāvila teiktais par klusēšanu baznīcā ir Kristus, Pāvila vai "tālaika valdošā diskursa" ideja, vai varbūt pati dievišķā patiesība?
        Mēs darbojamies ar cilvēku rakstītiem un tulkotiem tekstiem, nevis ar transcendentu patiesību.
        
        Lūdzu, nepārproti, es nudien negribu apgalvot, ka nav iespējama kristietības un feminisma sintēze. Es tikai izgaismoju dažus aspektus, kas to padara neiespējamu personiski man. Taču man nav pieejama tieša reliģiska pieredze, tāpēc mans viedoklis vienmēr būs ārpus reliģijām esoša cilvēka viedoklis.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • annuska

          3.6.14 23:48

          

          interesanti tomēr, ka pat pastarpinātajā paša Kristus tekstā nav nevienas vietas par klusēšanu baznīcā, klausīšanu vīram vai homoseksālu sakaru netikumību, toties ir daudz izteikumu pret varaskāri un agresiju. man tas šķiet femīni

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais

• kvarks

  3.6.14 23:16

  Ha ha! Forši pateikts.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    3.6.14 23:27

    

    Paldies. Izlasīju Tavu jz.info. Vai mēs esam pazīstamas?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • kvarks

      3.6.14 23:36

      Nē, nē, nedomāju, ka esam. Es vienkārši reiz brauzenēju cibu un meklēju kādu jēdzīgu cilvēklasāmvielu, lai palasītos, kas notiek ārpus zīdaiņpasaules, neajuši sāku lasīt Tevi&draugus un pieradu:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• zimbabve

  3.6.14 23:35

  

  jep, man ir līdzīgi

  • Atbildēt

• helvetica

  4.6.14 12:31

  

  zināmā mērā pievienojos. Riktīgi uzsit dusmu, kad redzu visādas nejēdzības, ko reliģiskos uzņēmumos izspēlē pret sievietēm/vīriešiem (piem., sieviete nevar dabūt paaugstinājumu, ja šķirsies no vīra - alkoholiķa un emo varmākas, jo šķirtenes baznīcā neesot košers un vispār "pazemībapieticībablablabla", beibe turpina apdzīvot vienu platību ar lauleni un "būt dievam tīkama" (kas nozīmē - saņemt bik lielāku algu un turpināt vilkt "ģimeni" ar 4 bērniem un alkānu vīru)).
  Tiesa, tas man tā, jo - atšķirībā no šīs sievietes u.c. ticīgajiem - man nav sanācis tas ticības lēciens, kad zemišķais kļūst nesvarīgs un uz tevi runā tīra transcendence.
  Pareizāk sakot, es pat negribu lūkot iespēju veikt šādu "lēcienu", jo šķiet, ka zemišķas problēmas var ļoti labi ar zemišķiem paņēmieniem atrisināt, ja vien nesāk tur pīt iekšā transcendences...

  • Atbildēt

• (Anonīms)

  4.6.14 18:28

  Es vispār nesaprotu, kāds reliģijai un ţīrai transcendencei sakars ar tādām smieklīgām grēcīgās un laicīgās pasaules lietām, kā kultūra, vēsturiski nosacītas dzimumlomas, utt. Vnk, ja Kungs tajā konkrētajā vēsturiskajā punktā būtu iemiesojies kā sieviete vai par apustuļiem izraudzītos sievietes, neviens viņu neņemtu nopietni. Un skat - tik un tā neņēma. Viņš mira uz krusta, lai mūs atbrīvotu no dzimumlomu un kultūras varas spēlēm.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    4.6.14 18:40

    

    Drusku izklausās pēc ķecerīgas domas, ka pat Dievam nav iespējams panākt, lai sievietes kāds "ņemtu par pilnu". :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • (Anonīms)

      5.6.14 15:22

      nu, ja viņam vajadzēja iemiesoties laikā un telpā, turklāt iet bojā, lai dotu cilvēkiem iespēju..

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais