Kurvjzieža kontemplācijas

Redz, es nespēju nodalīt kaut kādu "tīro" reliģiju no tradīcijā dzīvojošās reliģiskās prakses, es, godīgi sakot, neesmu īsti pārliecināta, ka tā "tīrā" vispār pastāv un ja pastā, vai mēs kā tradicionālā sabiedrībā dzīvojošas būtnes vispār spējam tai kaut kādā veidā tuvoties. OK, dažiem varbūt iesper zibens, atnāk atklāsme (piedod, ja izklausās ironiski, tas tā nav domāts), eņģeļa balss vai bazūne kaut ko pavēsta, un tiešām atklājas kāda pirmatnējā patiesība, realitāte, kurā nav subjekta/objekta un sievišķā/vīrišķā dihotomijas, taču man nekas tāds nav pieejams. Savukārt visaz man zināmās reliģiskās tradīcijas, ieskaitot kristietību, piedāvā tikai vēl vienu androcentrisku, mizogīnisku prizmu, caur kuru uzlūkot pasauli.