Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.6.14 22:27

Šovakar detektēju vēl vienu iemeslu, kāpēc es nekad nespēšu būt reliģioza.Tas ir, iemeslu biju konstatējusi jau senāk, taču šovakar sanāca to pateikt skaļi un vēl kādam dzirdot: es nespēju noticēt vispārinātai transcendentālai subjektivitātei, kura vienlaikus ir nepārprotami vīrišķa. Es nespēju ticēt nedz Dievam, nedz Freidam, nedz Lakānam, jo viņi visi ģenerē kroplīgas ontoloģiskas un antropoloģiskas shēmas, kurās pašpietiekami vīrišķi subjekti atražojas caur sievišķu matēriju, bet tam nav nekā kopīga ar pasauli, kurā es dzīvoju un kuras pamati balstās sievišķās horizontālās solidaritātes tīklā.

• 13 raksta
• ir doma

• krii

  3.6.14 23:10

  

  Redz, es nespēju nodalīt kaut kādu "tīro" reliģiju no tradīcijā dzīvojošās reliģiskās prakses, es, godīgi sakot, neesmu īsti pārliecināta, ka tā "tīrā" vispār pastāv un ja pastā, vai mēs kā tradicionālā sabiedrībā dzīvojošas būtnes vispār spējam tai kaut kādā veidā tuvoties. OK, dažiem varbūt iesper zibens, atnāk atklāsme (piedod, ja izklausās ironiski, tas tā nav domāts), eņģeļa balss vai bazūne kaut ko pavēsta, un tiešām atklājas kāda pirmatnējā patiesība, realitāte, kurā nav subjekta/objekta un sievišķā/vīrišķā dihotomijas, taču man nekas tāds nav pieejams. Savukārt visaz man zināmās reliģiskās tradīcijas, ieskaitot kristietību, piedāvā tikai vēl vienu androcentrisku, mizogīnisku prizmu, caur kuru uzlūkot pasauli.
  

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • annuska

    3.6.14 23:32

    

    es domāju, ka iedīglī mēs to spējam, bet tas ir apgrūtināti cilvēciskās nepilnības dēļ. turklāt prakses un tradīcijas jau atšķiras arī vienas reliģijas ietvaros. plus, jā, grūti, gandrīz neiespējami nodalīt reliģisko tradīciju no pārējās kultūras.
    bet vai Kristus sludinātās idejas būtībā nebija visai feministiskas?
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      3.6.14 23:40

      

      grūti pateikt, kādas varētu būt bijušas Kristus idejas, jo mēs tās saņemam tikai daudzkārtējā pastarpinājumā (pie tam pastarpinājumu avoti gandrīz 100% visi bijuši patriarhalā sabiedrībā dzīvojoši vīrieši). Un kurš tagad nošķirs, vai, piemēram, Pāvila teiktais par klusēšanu baznīcā ir Kristus, Pāvila vai "tālaika valdošā diskursa" ideja, vai varbūt pati dievišķā patiesība?
      Mēs darbojamies ar cilvēku rakstītiem un tulkotiem tekstiem, nevis ar transcendentu patiesību.
      
      Lūdzu, nepārproti, es nudien negribu apgalvot, ka nav iespējama kristietības un feminisma sintēze. Es tikai izgaismoju dažus aspektus, kas to padara neiespējamu personiski man. Taču man nav pieejama tieša reliģiska pieredze, tāpēc mans viedoklis vienmēr būs ārpus reliģijām esoša cilvēka viedoklis.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • annuska

        3.6.14 23:48

        

        interesanti tomēr, ka pat pastarpinātajā paša Kristus tekstā nav nevienas vietas par klusēšanu baznīcā, klausīšanu vīram vai homoseksālu sakaru netikumību, toties ir daudz izteikumu pret varaskāri un agresiju. man tas šķiet femīni

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais