Kurvjzieža kontemplācijas

zināmā mērā pievienojos. Riktīgi uzsit dusmu, kad redzu visādas nejēdzības, ko reliģiskos uzņēmumos izspēlē pret sievietēm/vīriešiem (piem., sieviete nevar dabūt paaugstinājumu, ja šķirsies no vīra - alkoholiķa un emo varmākas, jo šķirtenes baznīcā neesot košers un vispār "pazemībapieticībablablabla", beibe turpina apdzīvot vienu platību ar lauleni un "būt dievam tīkama" (kas nozīmē - saņemt bik lielāku algu un turpināt vilkt "ģimeni" ar 4 bērniem un alkānu vīru)).
Tiesa, tas man tā, jo - atšķirībā no šīs sievietes u.c. ticīgajiem - man nav sanācis tas ticības lēciens, kad zemišķais kļūst nesvarīgs un uz tevi runā tīra transcendence.
Pareizāk sakot, es pat negribu lūkot iespēju veikt šādu "lēcienu", jo šķiet, ka zemišķas problēmas var ļoti labi ar zemišķiem paņēmieniem atrisināt, ja vien nesāk tur pīt iekšā transcendences...