1) Nu ja man ir instrukcija rīkoties tā it kā es būtu labs cilvēks, tad es vēl gribētu zināt kā tas ir, nu tb vajag otru instrukciju, aprakstošu, kas tas ir.

(Reply to this) (Thread)

Aristotelim bija pieņēmums, ka tikumi ir jau iepriekš zināmi/pašsaprotami (tradicionālā kultūrā tā nav problēma), kopš modernitātes principā cilvēkam ir pienākums pašam izvēlēties un veidot sevi, tostarp definējot, kas ir tikums, kas nav.

Un es reāli šaubos, ka Tu tiešām gribētu, lai kāds cits Tev iedod instrukciju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā es viņu izlasītu un sāktu piekasīties => tāpēc virtuisms un deontoloģija kuras ir uz instrukcijām balstītas metaētikas īsti nestrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet ja Tu pats sastādi sarakstiņu un pie vajadzības pamaini? Kas tad nestrādā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķistu, ka tādā gadījumā (sastādi sarakstiņu pēc patikas, pārstādi pēc nākamās patikas) zināmā mērā zūd jēga paša morālētiskā aparāta eksistencei. Tā, protams, ir mūžvecā debate starp relatīvistiem un, ē, pārējiem, līdz ar to šaubos, ka man izdosies pienest tai kaut ko jaunu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu hence "laba dzīve" reality check

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka pie adekvāti definēta tāda kritērija tur kaut kas ir, jā

(Reply to this) (Parent)

Tad +/- strādā, tas ir tāpat kā ar rekursīviem mašīnintelektiem, es pārrakstu sevi (izpildu jaunas instrukcijas) tad un tikai tad kad ir pierādīts, ka tās ir labākas.

(Reply to this) (Parent)

Tas, ka tu kaut kam piekasies, nenozīmē, ka tas nestrādā. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja strādā, tad es čerez piekasīšanos to uzzināšu.

(Reply to this) (Parent)

Bija pat pašpalīdzības kursiņu stoiķu apvienība uztaisījuši, gan jau arī grāmatas ir.

(Reply to this) (Thread)

Aristotelis tak nav stoiķis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, tiešām nav, un tieši pēc “labas dzīves” definējuma. Citādi gan pārklājas tik ļoti, ka domāju, ka ir :D.

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka "labā dzīve" nav domāts kā triks vai paņēmiens, kā uzlabot savu esošo dzīvi, bet gan piedāvājums dzīvot dzīvi savādāk. Bet tas prasa augstu motivāciju un lielu piepūli. Tāpēc arī nelīmējas zem self-help žanra.

Kā es to saprotu - tas 1) ir domāts tā, ka rīkojoties kā labam cilvēkam, tu sapratīsi, ka tas noved pie pareizas un labas dzīves. Kas būs sācies ar piepūli un piespiešanos, kļūs par tavu ieradumu un būtību.

Par to 2) un "reality check" - pat ja tu kaut ko pārproti par to kā "rīkotos labs cilvēks", citās lietās tu trāpi, un tev sāk veidoties dziļa intuīcija par to, kas tad tā labā dzīve ir. Tajā brīdī tu jau pats vari apzināti koriģēt savus ieradumus un rīcību. Tev vairs nav nepieciešama nekāda mācība, jo pats sev esi kļuvis par mērauklu - šis manā uztverē arī ir tas gala mērķis, tā "labā dzīve".

(Reply to this) (Thread)

/bet gan piedāvājums dzīvot dzīvi savādāk./

Atkal atduramies pret jautājumu - kā savādāk un kāpēc?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc? - daudzi cilvēki nejūtas apmierināti ar savu dzīvi un/vai tiecas pēc kādiem "augstākiem mērķiem".

Kā? - šeit ir ļoti daudz dažādu skolu, bet nu kopsaucējs, man šobrīd šķiet, ir tāda vai citāda apzinātība (sevis vai dieva). Tā kā pretstatā dzīvošanai maldos un pašplūsmā.

(Reply to this) (Parent)

labi rūkts, aristoteli.

(Reply to this)

Ō, ō, bet es kā reizi esu finiša taisnē 1200 lpp akadēmiskam blāķim, kas saucas Oxford Handbook of Happiness un to pašu 'labo dzīvi' sengrieķi arī īsti nevarēja nodefinēt vai tā ir eudaimonia vai hedonia un vēl mūsdienās par to īsti nav skaidrības.

(Reply to this) (Thread)

Mana ideālajā self-help grāmatiņā cilvēkam vajadzētu nodarboties ar self-help un pašam saprast

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur tai oksfordas laimītes grāmatā izskatījās, ka lielākā daļa modernās pētniecības notiek attiecībā uz 'Subjective Well Being', kas liekas tuvu tam, ko tu domā. Bet toties faktori, kas ietekmē SWB ir reāli dažādi un ne vienmēr acīmredzami un viegli pašam izpīpējami (well, jo tu pats sev nevari būt kontroles grupa).

(Reply to this) (Parent)