Aristotelim bija pieņēmums, ka tikumi ir jau iepriekš zināmi/pašsaprotami (tradicionālā kultūrā tā nav problēma), kopš modernitātes principā cilvēkam ir pienākums pašam izvēlēties un veidot sevi, tostarp definējot, kas ir tikums, kas nav.

Un es reāli šaubos, ka Tu tiešām gribētu, lai kāds cits Tev iedod instrukciju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā es viņu izlasītu un sāktu piekasīties => tāpēc virtuisms un deontoloģija kuras ir uz instrukcijām balstītas metaētikas īsti nestrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet ja Tu pats sastādi sarakstiņu un pie vajadzības pamaini? Kas tad nestrādā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķistu, ka tādā gadījumā (sastādi sarakstiņu pēc patikas, pārstādi pēc nākamās patikas) zināmā mērā zūd jēga paša morālētiskā aparāta eksistencei. Tā, protams, ir mūžvecā debate starp relatīvistiem un, ē, pārējiem, līdz ar to šaubos, ka man izdosies pienest tai kaut ko jaunu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu hence "laba dzīve" reality check

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka pie adekvāti definēta tāda kritērija tur kaut kas ir, jā

(Reply to this) (Parent)

Tad +/- strādā, tas ir tāpat kā ar rekursīviem mašīnintelektiem, es pārrakstu sevi (izpildu jaunas instrukcijas) tad un tikai tad kad ir pierādīts, ka tās ir labākas.

(Reply to this) (Parent)

Tas, ka tu kaut kam piekasies, nenozīmē, ka tas nestrādā. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja strādā, tad es čerez piekasīšanos to uzzināšu.

(Reply to this) (Parent)