Diapozitīvs

2010. gada 8. maijs. GP-5M gāzmaskas nultais izmērs. Interesanta gāzmaska, kas no radiniecēm būtiski atšķiras ar to, ka nav ausu caurumi. Un mazliet nebūtiskāk ar izmēru – der paaugušiem bērniem. Un vēl, spriežot pēc gāzmasku dokumentācijas – tā ir vienīgā šī izmēra pārstāve iekš komplekta (kastes). Tik maza galviņa nav manā rīcībā, tamdēļ noliku to nost kā uzskates materiālu. Beigu galā bērniem ir bijušas un ir specializētās gāzmaskas. Lūk.
Stāvēja man tā gāzmaska, stāvēja, līdz izdomāju – būtu lieliski tieši šo gāzmasku pārvērst par čīzī horror lampiņu. Ausu caurumu neesība kak raz ir noderīgais faktors, kas lieliski draudzējas arī ar mazo izmēru. Aizmetos līdz veikalam pēc baloniem (un alus – nogaršoju jaunos Aldara brīnumus, - Senais ir dzerams), atmetos mājās un nākamajā dienā ķēros pie lietas. Iepūtu balonu gāzmaskā un tā ieņēma marsiešveidolu, hmmm. Vai tik tiešām PSRS ražoja šo nākotnes marsiešiem? : D
Saplēsu nafig padomju grāmatu (tas sliktais, dzeltenbrūnais papīrs kak raz der šeit – lieliski uzsūc mitrumu), sajaucu PVA līmi ar ūdeni (jā, varēja taisīt ar miltiem un ūdeni, taču kaut kur man tā lielā līmes pudele bij' jāliek!) un aidā. Papīra gabaliņu pamērcēju līmes masā, nokratīju lieko balto nost un lipināju uz balona. Soli pa solim un balons apauga ar slapju papīru. Tā tā kā būtu tā labā ziņa. Sliktā – balons laiž nost gaisu, kas rezultē iekš formas zuduma. Palieku pikts un domāju jau ~3h darbu šķaidīt pret sienu, bet tad atminējos par veco, labo fiziku. Nolaidu iekšā esošajam balonam gaisu pavisam, ieliku jaunu un piepūtu, ļaujot tam ieņemt iepriekšējā vietu, pie reizes uzpūšot mazliet niknāk, tādējādi nostiprinot konstrukciju.
( Apraksts un bildes ).
( EDIT@2010.05.17 - FIN )
 

Lūk, parādīja man šo attēlu un sagribēju radīt ko līdzīgu. Savā prātā nedaudz apspēlēju domu un advancēju to. 1. Versija – apķēpāju krāsotāju skotču (papīra) ar marķeri. Meh. 2. Versija – apķēpāju skotču-parasto. Meh.
3. Final versija: paņēmu kodoskopa plēvi, uzliku uz tās lukturi, apvilku ar papīra nazi, iegūstot plēves riņķīti, nokrāsoju to ar marķeri, pieliku pie luktura, eksponēju un atzinu par labu esam. Ar dažādu krāsu marķeriem tieku pie dažādām krāsām un paterniem, kuri kopā, saplūstot iekš kustības, veido toņus no RGB pamatkrāsām. Kustības virziens arīdzan ietekmē tonalitāti. Nais.
Atlika jautājums par ērtu “uzgaļu” mainīšanu. Risinājums – atcerējos par fotofilmiņu konteineriem. Izrādījās, ka vislabāk der vecās Svema fotofilmiņas konteinerīša plastmasas vāciņš – uz mana luktura der gandrīz kā uzliets un ir no mīkstas plastmasas. Tātad, nav jābaidās, ka pārstaipīšanas dēļ saplīsīs. Un mīkstuma dēļ vēl varēja ērti izgriezt vidu vienam vāciņam un atstāt vidu citam. Tas, kura vāciņš ir atstāts, strādās par difūzeri un nelielu tumšinātāju – gadījumam ja nepludināta gaisma būtu par niknu vai nebūtu pareizais zīmēšanas instruments. Kā arī par “uzgalīšu” pārnēsājamā fotofilmiņu konteinera noslēdzēju. Tas ar cauro vidu tā kā neder vairs par vāciņu, hehe.
Tātad, tikt pie krāsu dažādības nav problēmu. Kodoskopa plēve + marķeri vai printeris atrisina jebkuras krāsas potenciālo deficītu. Tagad man vajag tikai mākslinieku un digitālo fočiku, kuram nav ierobežots ilgās ekspozīcijas laiks! Protams, var to darīt arī ar filmiņaparātu, bet trūkums ir tāds, ka uzreiz nevar novērtēt rezultātu un vajadzības gadījumā pārtaisīt. Un fakts vēl tāds, ka patreiz aparātā ir BW filmiņa...

( Krāsu demo )
 

Kā jau bieži tas ar bezdarbniekiem, šķiet, notiek, bezdarbības dēļ šie ņem un ražo visādus mēslus un arī derīgas lietas, piemēram, šo statīvu. Tiesa, nezinu gan vai nopietni to lietošu, lai gan 2x jau brauciens ir ticis pafilmēts - abas reizes no rokas, kas nav visai ērti. A tagadiņās varēšu piemest statīvu un aidā. Kamerai, protams, ir jābūt aprīkotai ar attēla stabilizētāju, citādi tiek reproducēta visnotaļ trīcoša izklaide :)

Tas, kas ir darīts - izārdīts saplīsis PSRS ēras alumīnija foto trīskājis, nogriezta attiecīgā galvas stute, izārdīts velo atstarotājs un tā turētājs ar epoksīda sveķiem savienots ar ekstraktēto statīva galvu. Ja labi pacenšas, regulējamas ir tās pašas asis, kuras vienkāršiem trīskājiem, izņemot tīri vertikālu Y. Bet iekš XY gan var nedaudz manipulēt. Mantai vēl jāveic testa brauciens - gaidu kad tas nolādētais sniegs nokusīs.

Lūk: http://picasaweb.google.com/Disfigurator/KamerasStativsVelosipedamUnCitamCaurulem#
 

Starp citu, ja nu kādam ir mājas kinozāle Panasonic SC-PT850 (pati iekārta = SA-PT850) un ir vēlēšanās atkodēt to, lai varētu pirkt un atskaņot visu reģionu DVD (no Āzijas un ASV, piemēram) no visas pasaules, piedāvāju ierasties pie manis ar iekārtu un pa 5Ls tikt pie Region-free mājas kinozāles, pie reizes eleganti un ar glanci, apurinējot filmu studiju mantrausīgos biznesa plānus no augšas. Tas tā - teorija. Prakse ir šāda: ~nākamā mēneša sākumā plānoju pa £24.99 iznomāt speciālu pulti darbiņa paveikšanai, cerot, ka tā izpildīs savu darbiņu - atkodēšu savu un pārējo interesentu mantības. Prasu piecīti tikai un vienīgi ņemot vērā to apstākli, ka pakalpojums man pašam izmaksās vismaz 21Ls (19,43Ls + pults atpakaļsūtīšanas maksa; jums tikai piecīti, bļe) - tīri atpelnīšanas nolūkos, lai maciņam tik ļoti nesāpētu - ceru, ka vismaz kādi 3 kundes man atradīsies.

Ieguvums? Varēšu beidzot uz DVD nolūrēt Hičkoka filmas Birds pielikuma DVD, kurš idiotiska iemesla dēļ (reģioni) man nedarbojas; varēšu nopirkt Sin City relīzi, kurā ir iekļauti bonusa materiāli - tādi kā grafiskā novele un neapgraizīta filmas versija (šāda relīze Eiropā nav); varēšu beidzot DVD kvalitātē noskatīties Sairen (2006); un arī nākotnē - varēšu pirkt filmas no tās valsts, kurā pirmajā tā tiek izlaista, negaidot publicēšanu 2. un 5. reģionā (kas vispār var nepienākt). Jūs, protams, iegūstat šī paša tipa privilēģijas.
 

Tā diena ir klāt, nodomāja diemžēl ne visai legālai un likumiskai aktivitātei nobriedušie jaunieši – diena, kad dodamies bariņā uz bijušā Prоvodņiкa teritoriju gūt gan bradājumu, gan eksperimenta rezultātus – cik klusi un efektīvi mēs spēsim būt piecatā (+1 mainīgais)?
Sākums ne visai veiksmīgs – apdeitojot trijkāji jeb fotoaparāta statīvu ar UE elementiem un radot UE trijkājim īdzīgu priekšmetu, viens no protagonistiem salauza tam vienu no kājām – pārcentās. It kā salīmēja ar metāla izstrādājumiem paredzētiem epoksīda sveķiem un devās ceļā. Taču viņš aizmirsa pāreju, bez kuras viņa rīcībā esošais fotoaparāts pie statīva nav piestiprināms. Nācās viņam padoties realitātei – doties padsmit minūšu gājienu atpakaļ uz mājām, paņemt visu nepieciešamo un nakts tumsā doties uz norunāto vietu – šoreiz ar velosipēdu, nevis ar sabiedrisko transportu, kā bija domāts pirms tam. Galapunktā esošais objekts – daļēji joprojām aktīvs, tamdēļ arī visnotaļ cītīgi apsargāts – pamestā daļa rotāta ar skaistu dabas un industriālās pamestības simfoniju, kuru veido kociņi, kuri spraucas cauri pamatiem un ēku jumtiem; sarkanie ķieģeļi, kuri kontrastē ar dabas spriganuma pilno zaļo toni; pelēkais betons un būvgruži, kuri izdala tik patīkamu aromātu, sevišķi, ja tie tiek uzieti pagrabā; ēkas ar tukšajiem logiem un apsmādēto, taču tamdēļ ne mazāk pievilcīgo interjeru.( ... tālāk ... )

Kādu laiku domāju - kādu lai uztaisa? Bija visādas idejas - katedrāles vai kādas citas viduslaiku ēkas replika, vai kas cits.
Bet tikko ienāca prātā visnotaļ trūideja: uztaisīt būri, kurš pilnībā kopētu Silent Hill skolu vai slimnīcu. Vai vēl labāk - uztaisīt abas ēkas, kuras savienot ar tuneli FTW!!! http://www.silenthillheaven.com/Site/SH1/mapsmenu.php

( EDIT @2009.04.27; 14:35 )
( EDIT @2009.04.28; 12:15 )
( EDIT @2009.05.05; 10:25 )
( EDIT @2009.05.06; 09:37 )
( EDIT @2009.07.16; 07:28 )
( EDIT @2009.07.16; 17:34; bildes un video )
( EDIT @2009.07.27; 16:40; bildes )
( EDIT @2009.08.24; 14:30; krāsošanas video )
( EDIT @2010.04.29; 05:00; 1. stāva rotēšanas stopmoušans )
 

Viena no retajām dāvanām, kuru esmu radījis pats un dāvājis tik tiešām no iekšām. Viss sākās aptuveni 2005. gadā, kad strādāju savā pirmajā darbā - SIA Habulons, Saldū. Ziemeļvalstu (Zviedrijas, ja nemaldos) uzņēmums, kurā tika ražotas mēbeles no koka - pārsvarā priedes. Strādāju sagatavju cehā par telferistu, zēmeristu un palīgu - ko nu katru reizi vajadzēja un ko lika. Bet pārsvarā mani tur varēja atrast ar austiņām, klausoties mūziku, kuru tolaik saucu par Metal (SlipKnot, System Of A Down, Korn, u.c.) un turot rokās pulti (geimeriski, ne?) - braukājos ar telferi, transportējot ar to dažādus kokmateriālus no punkta A-Z. Vienmuļš, bet ne tas sliktākais darbs - reiz atradām sikspārnīti un ar to gājām baidīt maiņas sievietes, hehe. Un vēl tur mēdzām iedzert naktsmaiņās - sevišķi tajās, kad aiz loga bija -30. Bet ne par to ir stāsts.
Īstenais stāsts: no uzņēmuma galdniecības ceha paņēmu izbrāķētās sagataves, no kurām bija paredzēts taisīt tapiņas, šķiet. Aizvilku tās līdz mājām, pa ceļam vērojot pirmo ziemeļblāzmu manā mūžā. Vēlāk no tām uztaisīju attēlā redzamās dāvanas pamatni - uz cita puļķa uzmaucu smilšpapīru un pret šo darba rīku berzēju citu puļķi, iegūstot kāroto izdilumu otrajā puļķī. Darbību atkārtoju, iegūdams daudz tādu detaļu, kuras saliku un salīmēju kopā šajā pamatnē. No sākuma bija doma taisīt strūklaku, ja pareizi atceros - biju sācis darbu pie maziņa ūdens pumpja. Bet iecere apstājās. Šķiet, ka kaut kas nesanāca kā vēlējos. Tad nu tā arī šī pamatne palika neaiztikta līdz šā gada ziemai. ( ... tālāk ... )

Tiku pie atvaļinājuma, kurš skrēja un aizskrēja vēja spārniem – nemaz nepamanīju kad jau klāt bija diena, kad jādodas uz darbu. Viss labais beidzas tik ātri, ehh.
Lai nu kā – atvaļinājuma laikā izklaidējos, spēlēju PlayStation, un radīju skaistu un ļoti funkcionālu lietu, bez kuras bija un būtu kā bez rokām.
Viss sākās ar ideju – radīt disku skapi, jo man vairs nebija kur likt DVD, PS2, PS1 un parastos diskus – vieta, kurā tos liku līdz šim, nebija tam paredzēta un tā bija pārpildīta – diskus nācās likt uz palodzes.
Tad nu radās šī mirkļa ideja, kurai bija labvēlīga augsne – atvaļinājuma sākums, atvaļinājuma nauda un kaudze brīvā laika.

Radīšanas process sākās ar Kuršos pirktu drāts ruļļa locīšanu skaistās 10cm garās detaļās, kuras nosaucu par disku sliedēm, jo uz tām balstīsies visi dažādo formu un izmēru disku vāciņi. Detaļu locīšanas/kniebšanas laikā domāju: cik disku man tur saies? Pagaidām vēl orientējos uz četriem simtiem.
Knaibles knakšķēja un skanēja, vidēji dienā radot 100 detaļas. Pavisam tika uzlocītas vismaz 700 detaļas, kuru radīšanas laikā pazuda turpat 4 drāts ruļļi, kur sarullēti bija 25m cinkotas drāts.
Pēcāk ķēros pie ideju konkretizēšanas uz papīra – nopirku A3 zīmēšanas papīru un ņēmos ķēpāties un domāt skapja vizuālo tēlu un funkcionalitāti. Bija daudz ideju, daļa no tām tika izmestas dažādu iemeslu dēļ.
Visvairāk man patika ideja iestrādāt atsevišķu slēdzamu nodalījumu ar durtiņām, kurā glabāt disku mapes un vēl visādu izmēru diskus, kuriem nebūtu vieta pamatvietās, bet ideja guva sāpīgu galu vēlākā izstrādes gaitā.
Kad biju uz papīra uzmetis skapja (ar durtiņām) ideju, pirku finieri. Vēlāk to man piegādāja, bet dabūju viens to stiept uz 4. stāvu (publisks fui Kuršu piegādes servisam, kura darbība aprobežojas ar atvešanu līdz namam, tikšanu vaļā, aizbraukšanu tālāk). Biju uznesis augšā savu 15mm finiera plāksni, kuras izmēri bija ~1550 x 1550. ( ... tālāk ... )