Sūrreālisms

Biju otro reizi uz šo visnotaļ baudāmo un grūstošo objektu. Šoreiz sanāca Ziemassvētku bradājums. Otrajā reizē piefiksēju vēl izteiktākas divas degradācijas formas - laiks un cilvēks. Otrais pastrādājis krietni vairāk. Bet divos gadījumos cilvēks pastrādāja ar jūtām, nedaudz pagaumīgi:

1) Silent Hill uzraksts (vēl kāds prātīgs cilvēks dzīvo uz Planētas! Nē, nopietni - es to tur nerakstīju, bet 2008. gada martā rakstīju šo. Konkretizējot: pienotavas pagrabs atsauc atmiņā ainas no Silent Hill, ko arī kāds vandālis fiksējis ar to sarkano krāsu virs pagraba ieejas!)
2) Kāds zīmējumķēpājums uz sienas, kurš izceļas citu ķeburu vidū (Rock 'n Roll Clown).

Bet nu - pārējos gadījumos cilvēks tur ir darījis to, ko prot vislabāk - postīt.

Vairāk nekvalitatīvu bilžu šeit
 

Beidzot tas ir noticis - ir iznākusi/pieejama lejuplādei amatieru filmiņa "Broken Notes", kura ir videospēles Silent Hill 2 adaptācija.
Tikai žēl, ka filmas audio ir Spāņu valodā un nav subtitru angļu valodā, kā arī tos nekur neatradu kā atsevišķu failu :/

Līdz ar to, nevaru neko pateikt vairāk - varu vien novilkt filmiņu un cerēt, ka drīz parādīsies subtitru fails...

http://brokenotes.blogspot.com/2008/11/broken-notes.html
http://klab.lv/users/disfigurator/12306.html

( Beidzot tiek cepta angļu versija )

Pietiekami daudz esmu runājis par to, kā es saprotu filmu un tajā notiekošos procesus, to iniciatorus, secību un vispār – kamdēļ viss tas ir tā, kā ir. Visbiežāk gan nākas skaidrot savu filmas beigu redzējumu. Tā kā tas ir jādara visai nereti, izdomāju uzrakstīt savu filmas interpretāciju visiem turpmākajiem interesentiem.

Vispārēji:

Režisors – Cristophe Gans, kurš sevi definē par ļoti lielu Silent Hill fanu esam un savas idejas realizācijai viņam vajadzēja piecus gadus – lai ideju, scenāriju, tēlus un filmas dizainu saskaņotu ar Silent Hill autortiesību turētājiem – Konami.
Pēc visas šīs neatlaidības un apņēmības, mīlestības pret Silent Hill bezprecedenta universa daili, mums ir filma, kura veidota pēc psiholoģisku šausmu piesātinātas videospēļu sērijas ar tādu pat nosaukumu – Silent Hill.
Tajā ir apvienotas pirmās trīs šīs spēļu sērijas daļas - to elementi, par sakni ņemot Silent Hill pirmās daļas protagonistus, antagonistus un notikumus, kā arī palielu daļu vizuālā dizaina; Silent Hill 2 antagonistus un daļu vizuālā dizaina, Silent Hill 3 notikumus un atlikušo daļu vizuālā dizaina, klāt piemetot pašu filmas veidotāju radītus antagonistus un notikumu virknes, korelācijas, stāsta mīklas un citus Silent Hill’īgus elementus.

Nedaudz konkrētāk par elementiem no spēlēm:
No pirmās un trešās daļas (trešā ir pirmās tiešs turpinājums) ir ņemts stāsts, tā galvenie elementi un tēli (pamatā no SH1):( ... tālāk ... )

Manuprāt, viena no vislabākajām bosa mūzikām, kādu esmu dzirdējis savu padsmit gadu ilgajā geimerisma vēsturē. Akira Yamaoka ir!
Fucking tumši, zvērīgi, ellišķi, graustiski, industriāli, bradājumīgi un episki!!

Video:
http://www.youtube.com/watch?v=99c6MP_LLec

Audio:
http://www.youtube.com/watch?v=6-GGcJVPj5Y

Vakar tik tālu paspēlējos, lai tiktu nedaudz tālāk aiz šī visnotaļ ĻOTI biedējošā bosa iz Travis psihes.
Uzgriežam skaļāk un: http://www.youtube.com/watch?v=BXCnnUubGNw

Vieta iekš Silent Hill 3 - ikreiz šis notikums ir viens no tām tuvākajām reizēm tādam stāvoklim, kad no bailēm teju vai sajūti savas fēces izlaužamies cauri apakšbikšu sietam, vai arī, kad baiļu zosāda caurdur apģērbu. Vietā skaisti savijas Otherworld ar vēl niknāku Otherworld - spoguļa attēlā ir vienas realitātes atspulgs, bet faktiski - telpā notiek pavisam kas cits un tas vienkārši liek sajūsmā un bailēs BRĒKT, izjūtot baiļu skudriņas skrienam pa augumu. Ja pārāk ilgi uzturas šīs telpas ellē, tad pienāk beigas, kuras arī iekš video ir redzamas.

Ekrāns:


Video:
http://www.youtube.com/watch?v=77XrQUfcmz4&feature=related

Broken Notes is a mystery & horror independent film. The story is an adaptation of the Silent Hill 2 survival horror game

Sen jau gaidu šo brīnumiņu iznākam un tā veidotāji ir spēruši vēl vienu soli tuvāk manu ilgu apmierināšanai.


Pirmizrādes:
1st November - Premiere in Casa de Cultura de San Juan de Alicante
17th December - Broken Notes in Clan Cabaret Alicante (19:00)

Treileris un citi video:
http://brokenotes.blogspot.com/search/label/video



Broken Notes ir arī muzikāla apvienība!

RedMisanthrope:
I played Silent Hill 2 for the first time one night. The next morning my entire city was covered with a blanket of fog.

Ravenlord266:
in the netherlands they test the air sirens every first monday of the month (to check if they work properly) one Sunday I played SH throughout the whole night not sleeping at all. the next monday those bastards test the sirens when i'm in the fucking bathroom. if they werent already on my knees I would've shat my pants seriously

Lēngaitas psiholoģiska šausmene (ASV), kura NEPATIKS tiem tukšpauriem, kuri par labu filmu spēj nosaukt tikai tādu filmu, kuras stāsts pazūd zem specefektu mūriem. Bet šajā filmā ir baudāms averss - stāsts ir, specefektu teju vispār nav, izņemot dažus kinematogrāfiskus izgājienus un audiocilvēku spēlītes ar skaņām!

Kad domāju par šo filmu, prātā nāk kāda filmas recenzētāja teiktais iz IMDb, proti: "Some movies are just too good for people". Asociācija, kura radusies pateicoties labajai recenzijai un minētajai preambulai. Filmu nopirku tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka vēlējos dziļi psiholoģisku Horror filmu - bez jebkādiem liekiem mēslojumiem - tīru psiholoģiju un tās dzemdinātas bailes, neizpratni, apjukumu. Vienvārd - vielu, par kuru domāt filmas laikā, pēc tās un vēl pēc n-tās noskatīšanās, meklējot daudzās norādes, pavedienus un arī references (homage) uz citiem mākslas darbiem.

Jocīga, bet patīkama sagadīšanās:
Tas, ka esmu prātā pists Silent Hill universa upuris, nevienam manis pazinējam nav noslēpums un apgalvojuma pierādījumi meklējami teju katrā 3. manā rakstā.
Tad nu, aplūkoju filmas vāciņu un dabūju ar attālu "deja vu" āmuru pa pieri - "kaut kur es to ratiņkrēslu iekš tādas pat dislokācijas esmu redzējis", nodomāju, "lai gan zinu, ka filmu neesmu redzējis. 100% zinu!"( ... tālāk ... )

1. Deleted Scenes I: In the Hallway of Crawling Filth
2. The Elevator Beneath the Valve
3. Pendulum Prey (Second Incarceration)
4. Isolation Cubicle 312
5. Entangled in Mannequin Limbs
6. This, Then, Is Paradise?
7. One Day You Will Understand Why
8. Deleted Scenes II: In the Gauze-Womb of the God Becoming

Žanrs: Dark Ambient/Idustrial/Black Metal
Izdots: 2005. gads, iekš Code 666

-------------------------------------------------------------------------------------


Grupa no Apvienotās Karalistes, kuras nosaukumu zināju agrāk, kad to nerotāja artikuls “The”, bet kaut kā pamanījos šai bandai paslīdēt garām, acīm redzot, bija gana daudz citas mūzikas uz to brīdi, kuru pētīt un baudīt. ( ... tālāk ... )

Jaunākais radījums no tik ļoti spēcīgās un savdabīgās Silent Hill sērijas. Bet nu, sāksim ar to, ka šis konkrētais radījums ir pagalam nespēcīgs. Ja SH sērijas daļas liekam kopā, uz goda pjedestāla, tad šī daļa mērojas spēkiem ar SH4 un varbūt ir spēcīgāka par to, jo iekš Silent Hill: Origins ir vairāk no klasiskā Silent Hill, bet nu – viss ir salikts kopā gaužām vāji, netalantīgi, nemērķtiecīgi un tukši. Jap, tukši – nav pilnības un episkuma, dziļuma izjūtas, kuru sniedz sērijas pirmās 3 daļas. To nu es tiešā mērā skaidroju ar radītāju maiņu – tikai un vienīgi Team Silent (sākotnējie un vienīgie trū SH radītāji) zina, kā radīt īstu Silent Hill. Bet par visu sīkāk:

Pirmā lieta, kas izved no SH raksturīgā pamatīguma un perfekcionisma ir daudzie šie spēles gļuki un kukaiņi. Gļuko skaņa, ir novērojama attēla raustīšanās, ir nelielas vadības problēmas, ir vissliktākā kameras darbība no visām SH daļām, kā arī pat nerādīja vienu filmiņu man, kuru ieraudzīju tikai nejauši – ielādējot spēli no viena konkrēta seivfaila.

Bet, ja vērtējam spēli kā atsevišķu vienību (nesalīdzinām ar SH sērijas spozmi), tad nākas secināt, ka arī šī daļa ir laba. Bet, ja skatam kontekstā ar pārējām, tad šī ir vāja manta, kā jau minēju.
Galvenās spēles problēmas: Maz baisuma, daudz portu gļuku, vispārējs sasteigums, kurš jūtams viscaur spēlē, no gameplay viedokļa eleganta kontrolētā iešana uz "Otherworld", kura ir pretrunā ar SH pamatideju kā tādu, kā arī citi bezgala tīkamie, SH sērijā atrodamie simbolismi ir tikuši amerikanizēti, kā jau tas diemžēl bija gaidāms sakarā ar spēles izstrādātāju maiņu. Rezultāts ir apmēram tāds, kādu varētu definēt sekojoši: tumšs Resident Evil.

Grafiskā ziņā arī - citas PS2 SH daļas ir daudz spēcīgākas šajā jomā ar. SH: Origins sava vizuālā skata dēļ atceļo nedaudz pagātnē, atgādinot pārejas posmu no PlayStation 1 (SH1) uz PlayStation 2 (SH2), bet nu, man, kā cilvēkam, kurš spēles grafiku skata kā sekundāru lielumu, tas ir pie kājas. ( ... tālāk ... )

1990. gada psiholoģisku šausmu/mistērijas/drāmas filma, kuru iesaku absolūti visiem labas drāmas, labas mistērijas un lielisku šausmu filmu cienītājiem.
Jacob's Ladder ir filma, kura savu ieteikmi ir visai spēcīgi atstājusi uz vairākiem mākslas paveidiem, kuri dzima pēc tās.
Sevišķi šausmu kino ir ietekmējies no Jacob's Ladder radītāju idejām un viena konkrēta baidīšanas paņēmiena, par kuru labāk neizteikšos smalki, lai nesabojātu skatīšanās prieku.( ... tālāk ... )

http://www.gametrailers.com/search.php?s=silent+hill+origins

Pavisam drīz tikšu pie šī radījuma, kura izlaišanas datums = 16. maijs.
Spēlēšu, vērtēšu, cerams, ka baudīšu. Bet vienu zinu skaidri - tikšu baidīts ^^

Ģēnijs, kura daiļrade ir aplūkota šeit: http://klab.lv/~disfigurator/#entry_782

Tas, ko gribēju pa jaunam teikt, ir šis (seko izrāvieni no intervijas):

Do you yourself like that kind of industrial/synth music? We’ve heard that you like bands like Coil, and their music sometimes sounds industrial.

– In fact, I never listen to industrial music at all (neither at work nor during private time). I think you need to have a lot of courage and guts and patience to listen to the industrial sound (laughs).

Tas jau ir pārsteidzoši - cilvēks, kurš nekad neklausās Industrial rada pašu labāko, izteiksmīgāko, brutālāko, emocionālāko industrial, kādu vien esmu klausījies( ... tālāk ... )

Cik patīkami bija nejauši atrast šo spēli - vazājos pa netu un kārtējo (neskaitāmo) reizi nonācu līdz informācijai par Silent Hill iekš wikipedia.com. Šķiet, ka vēlējos info par SH5, cik atceros. Bet nu, lai paliek.
Tas, ko es ieraudzīju un kas pilnībā "paņēma" mani, bija manis līdz šim nepamanīts burtu salikums iekš tantes Wikijas, proti, Silent Hill: Orphan, jeb Mobile. Lieki piebilst, ka Eiropā pazīstamākais nosaukums (es tomēr dodu priekšroku oriģinālnosaukumam, lai gan titullapā neviens no abiem nefigurē - ir tikai Silent Hill) pasaka visu priekšā - tā ir SH spēle, spēlējama uz mobilajām iekārtām ar Java.
Domāju, ka lieki ir piebilst, ka mans prieks bija neizmērojams un atlikusī darba diena norakstīta, hehe.

Devos meklēt papildus info par spēli un visai drīz to atradu. Vēl vēlāk jau biju atradis vietu, kur spēli iegādāties, un tiklīdz biju darbā pēc slimošanas, nopirku un tajā pat vakarā ķēros klāt. Patīkami.
Bet nu, turpmāk par pašu spēli.( ... tālāk ... )

OMFG (Oh, My Fucking Gore), gribas nosist kropli, kurš PILNĪGI garām uzrakstījis (nu jau sen) rakstu iekš Spēļu pasaules, kuram nejauši uzdūros virsū.
http://www.gameland.lv/pagez/xboxpagez/XboxReview/XBoxreviewSilent%20Hill%202.html

Gribas viņu brutāli piekaut, bet atstāt pie dzīvības. Un visam pa virsu - atņemt viņam darba vietu.
Žēl, ka raksts ir vecs un ka to nevar komentēt, tāpēc izteikšos šeit:

=================================

"Pirmais Silent Hill burtiski tūlīt pēc nākšanas klajā kļuva par to, ko vairāku iemeslu dēļ ir pieņemts saukt par “kulta spēli”. Nekā pārsteidzoša šeit nav, kaut gan, pēc manām domām, projekts nav pelnījis tādu godu, ko tam izrādīja daudzie žanra survival horror cienītāji."

lol#1:
Ok. Iznāk pilnīgi svaiga spēle tālajā pagātnē un nepelnīti kļūst par kultu? Phe, kurš tad to kultu radīja? Vai tikai ne tie, kuri šo spēli iemācījās novērtēt un iemīlēt tās unikālās dabas un burvības dēļ?

lol#2:
Nav pelnījis godu? OK - Silent Hill bija un ir pirmā spēle, kura sevī izmantoja tik daudz meistarīgi nostrādātu psiholoģisku baidīšanas elementu. Silent Hill sevī apvienoja gan spēju patiesi nobaidīt dziļi psiholoģiskā līmenī, gan aizraujošu, komplicētu stāstu, kurš pašam "jāatkož", jo spēle nedod 100% skaidru nobeigumu (viennozīmīgs bonuss stāsta daudzslāņainības un dailes dēļ). Un beigu galā - ja jau pilnigi jauna spēle (izlaišanas laikā) guva tādu godu, tad tā pilnībā ir to pelnījusi, jo kurš gan cits to godu spēlei deva, ja ne vien fani, kuri iemīlēja to, ko pirmo reizi baudīja un atcerējās uz visu mūžu?

=================================

"Laikā, kad Silent Hill parādījās uz letēm, spēlētājus vēl nebija izlutinājuši Resident Evil kloni, tāpēc sabiedrības saasinātā uzmanība Konami projektam bija nodrošināta."

lol#3:
Tik sviestains apgalvojums, ka pat komentēt negribas. Un tomēr - citāts liek noprast, ka RE ir pārāks par SH - ok, lai tā būtu, ja jau šim patīk labāk gaišu toņu zombjšausmene, kura baida tik idiotiski, ka spēle pārvēršas par komēdiju. Ļoti izklaidējošu, jāpiebilst.
Un tas, ka Survival Horror (turpmāk: S-H) žanra lauciņā uz to brīdi nebija sevišķa konkurence (lai gan bija jau Clock Tower, Alone In The Dark, Resident Evil, u.c. S-H labumi) automātiski negarantē nedalītu uzmanību pilnīgi jaunas koncepcijas spēlei, kura tikko radīta. ( ... tālāk ... )

1. Intracranial Parasite
2. Entrails Full Of Vermin
3. Blindfold Surgery
4. Skin Removal
5. Dissected From Within
6. Throat Fisting Abortion
7. Intestinal Putrefaction
8. Victims Stuffed With Nails
9. Sphacelated Nerves
10. In The End Of Human Existence

Žanrs: Brutal Death Metal ar Slamīgu dabu
Izdots: 2008. gads, iekš Lacerated Enemy

--------------------------------------------------------

Viens no albumiem, kura iznākšanu es diezgan uzstājīgi gaidīju, jo netā atrodamais video Abominable Putridity bija mani inficējis ne pa jokam. ( ... tālāk ... )

Domāju, ka daudziem nav noslēpums, ka videospēlēs atrodamā mūzika nereti ir sava žanra paraugdarbs! Ir daudzas spēles, kurām radītā mūzika ir ļoti dzīvotspējīga ārpus uz ekrāna redzamās darbības, kura mierīgi, pilnvērtīgi skan kā patstāvīgs lielums.
Ņemot vērā augstāk teikto – sniegšu jums nelielu ieskatu man ļoti tuvas spēles - Silent Hill (žanrs: Survival Horror) sērijas oriģinālajā mūzikas celiņā.

Jāpiezīmē uzreiz – visu mūziku manis apskatītajos darbos radījis Akira Yamaoka, kura darbu es nespēju beigt cienīt, apbrīnot, par kura radītajām skaņām Silent Hill sērijas videospēlēs es nespēju beigt jūsmot. Šī cilvēka radītā mūzika variē un balansē starp dažādiem mūzikas žanriem, no kuriem visbiežāk pamanāmākie ir Industrial, Darkwave/Dark Ambient, nedaudz Tehno un vēl mazāk zem Rock un Pop kategorijas liekama daiļrade. Bet radītais pamatēdiens – ellišķīgas tumsas, skumju, emocionālas slodzes piesātināts Dark Ambient ar dažādiem iespraudumiem, sametinājumiem no iepriekšminētajiem žanriem – pamatā Industrial. Akira sadarbojies arī ar citiem māksliniekiem – ar talantīgas balss īpašnieci Mary Elizabeth McGlynn un daudzpusējo talantu Joe Romersa, kopā radot lieliskas kompozīcijas, liekamas Pop/Rock plauktiņā. Kompozīcijas, kuras sevī uzbur arī sirreālismu, jo skan tās liegi, mierīgi, pat mīloši, bet palasot lirikas – atklājam šo sirreālo šķautni – pie mierīgās mūzikas pielikti absolūti iznīcinoši, sirdi ārā raujoši vārdi, par kuriem mums jāpateicas: Norah Stevens Heath (Silent Hill 3 liriku atdzejojums no japāņu valodas (Oriģinālvalodā dziesmu vārdus sarakstījis Hiroyuki Owaku)) un Joe Romersa (Silent Hill 4 anglisko liriku radītājs (oriģinālvalodā lirikas sarakstījis tas pats Hiroyuki Owaku)).
Kopā tas rada ļoti spēcīgu emociju gammu – sevišķi tajos, kuri šo spēli ir spēlējuši un iedziļinājušies tās ārkārtīgi dziļajā filozofiskajā bezdibenī.( ... tālāk ... )