Man nemaz tik ļoti nepatīk, ka tad, ja es kaut ko iepostēju, visi komentētāji metas manis teikto apstrīdēt, bet tajā gadījumā, ja tur nav ko apstrīdēt, meklē kaut kādu manu zemtekstu ar slēptu viedokli vai attieksmi un tad šo viedokli vai attieksmi ņemas iznīcināt. Es tikai pasaku, ka slims cilvēks nevienam nav vajadzīgs, protams, es to pasaku ar dziļu eksistenciālu traģismu balsī, bet nē, visi to vien zina, kā čivināt "Irr vajadzīgs! Irr vajadzīgs! Morgiem un anatomikumiem vajadzīgs!" Es izstāstu priecīgo vēsti par to, ka Stīvijs Vonders atgūs redzi, bet visi ņemas mani šaustīt tā, it kā es maziem kaķēniem durtu acis. Tādos brīžos es saskumstu.


upd. un tagad visi noteikti ņemsies apgalvot, ka nē, neviens tā nedara u.t.jpr.