ziniet, man ārkārtīgi, nu ļotiļotiļoti patīk cilvēki. tas, ka man viņi patīk, tiesa, ne vienmēr nozīmē, ka es viņus arī saprotu.
cilvēku grupas, kuri mani reāli mulsina:
- es zinu, es par to esmu jau daudz cepusies, bet nu vēlreiz par tām pašām zeķēm sandalēs. jā, es pati pagāšnedēļ vienbrīd 2h pavadīju ar zeķēm sandalēs, bet tas bija tāpēc, ka izbraucot no Līvāniem bija ļoti labs laiks, bet pa ceļam sākās grandiozs lietus, es izmirku pilnīgi un viscaur, un Dvietē padevos un nopirku zeķes, lai vismaz nepārsaltu. jo, kā mēs zinām, galvenais, lai kājas siltas. bet tā ir tāda ekstremāla situācija mazliet, un man jau izskaidroja, ka ir darbi, kuros pienākas nēsāt zs, bet es runāju par tiem džekiem tramvajos un trolejbusos, kuri normālās dienās pa pilsētu tā staigā. lai nav tā, ka es tikai džekus kritizēju, jāpiebilst, ka mani krietni mulsina arī dūdiņas, kuras jūnijā nesā zābakus, mums ar tādām pilna amsterdama bija. un arī kombinācija šorti + legingi mani mulsina, kā arī šorti ar biezām vilnas zeķbiksēm. tā kā tāda nespēja izlemt, ko gribētos vilkt, tāpēc velk visu kopā.
- pieauguši cilvēki ar nopietnām darbavietām, kuri pīkstinās. galvenie pīkstinātāji so far: dāma, ar kuru sarunājām zirgu izjādi, kā arī mans Ventspils instruktors.
- bija vēl kāda kategorija, bet aizmirsu. varbūt tā Aglonas rauša ražotāji, bet neatceros kārtīgi.