no, there's no middle grounds/you're off in another story or merry-go-round
ir dziesmas, kuras vienkārši nav ieteicams bieži klausīties, jo neko tad vairs izdarīt nevar. es nezinu, vai tas stāsts ir patiess, bet Das Leben der Anderen tas mākslinieks teica, ka Ļeņins par Bēthovenu esot izteicies, ka viņš nevar atļauties turpināt viņu klausīties, jo tad viņš nekad nepabeigs savu revolūciju. tā reizēm gadās - mūzika ir tik ļoti spēcīga, ka neko nevar izdarīt. ka vienkārši tikai sēdēt, spiest replay vēlreiz un vēlreiz un skatīties pa logu, kā aug lapas. pēdējā dziesma, ar ko man tā bija/joprojām ir (un tāpēc es joprojām neesmu pabeigusi savu eseju, nu nav tas iespējams) - Moloko - Over and Over

kā anonīmais youtube komentētājs teica, I have always thought there is something exceptionally magical and powerful about this song. Something that is very difficult to put into words, something that very few songs actually manage to convey. It's captivating, soulful, very dark and melancholic as well, yet so heartbreakingly beautiful. This is without a doubt one of those larger than life songs that will never lose their magic. Simply breathtaking.