nujā, es nepieskāros visām tēmām un tas nebija galvenais, bet tikai daļa, kas man visspilgtāk palika prātā. izolācija no tā spiega perspektīvas. garie koridori, brauciens uz mājām liftā, saruna ar to mazo puiku. nu tā, kad pat kaimiņu acīs skaities sliktais. bet kā jau teici, māksla (arī netiešais kontakts ar tiem māksliniekiem) bija spēcīgs. arī tā epizode, kad viņš lasīja Brehtu. vnk, kad skatījos likās, ka vīrieši laikam vientulību izjūt daudz spēcīgāk nekā sievietes. bet tā tikai viena šķautne, kopumā, protams, ir vēsturiskais fons un cilvēka psiholoģija.