katru reizi, kad nošķaudos, sajūtu sevī tādu kā mazu ūdenskritumu. mana galva ir pods, muļķību koeficients šodien ir augstāks kā citas dienas, lai arī reti uzvedos saprātīgi, un sāku plānot vasaru. ja viss notiks, kā nākas, man būs tāds kā mazs euro trip's. visticamāk, vienai, lol. bet nu līdz tam man ir jātiek galā ar iesnām un ūdenskritumu iekšā.

turklāt šorīt no rīta, kad māma mani sešos modināja, es viņai pamanījos iestāstīt, ka man nav pirmās stundas. protams, ka man bija pirmā stunda, bet māma noticēja, un es neko no tās modināšanas neatceros. 10 minūšu laikā sataisījos un aizjoņoju uz autobusu, pat paspēju skolā būt laikā.

jā, un dārzā jau ir sniegpulkstenītes, bet tētis saka, ka šogad nebūs bērzu sulas. parasti tās nedzeru, bet sulu tecināšana ir viena no pavasara atnākšanas pazīmēm, tāpēc liekas tik nepareizi, ka sulu šogad vienkārši nebūšot. liekas, ka pavasara arī nebūs.