es šodien sajutos veca, nu tā, tantes tipa veca, jo vecākiem ir jauns dekoderis, kuru es vispār, vispār nesaprotu, tāpēc zvanīju uz kompānijas klientu centru, lai man pastāsta, kā spaidīt pogas. un vecums šeit parādās tajā, ka vēl pavisam es biju tā, kurai vecāki zvanīja, lai paprasītu, kā jāspaida pogas, lai kaut kas strādātu. nu re, un tagad jau ir pienācis pašai tas vecums, ka jāzvana klientu centram, lai noskaidrotu, kā ieslēgt televizoru. šņuk šņuk.

bet labais šajā visā ir tas, ka es sēžu tieši pie kamīna, fonā iet vh1, jo pie vecākiem es vienmēr skatos vh1, pamazām risinu savu take home eksāmenu, vārdsakot, mēreni mierīgs un skaists vakars Pārdaugavas rezidencē. pat vairs nesalst roku pirksti, wooh.

un vēl, runājot par feiliem, viens liels bija šodien, uzkāpjot uz svariem, kuru cipars vakar mani šokēja, bet šodien pamanīju, ka svari ir pagriezti un sāk svērt ne no 0, bet no 5. smieklīgi un lieli pārdzīvojumi.

p.s. vh1 šajā stundā spēlē Perfect Pop from the 00's, kas šobrīd ir Shakira - hips don't lie, kas man atgādināja vienu joku ar mat. no pirmā gada auc otrās sesijas: baby my papers might be wrong but at least my hips don't lie. savukārt pēdējās dienās arvien vairāk domāju par Ditas joku par to, ka baby I have more issues than Vogue. joprojām gaidu perfektu izdevību to kādam pateikt, vēlams kādam, kas nav mana terapeite.