Ever After - November 9th, 2021

Konsekvence bija kaut kas labs, vai ne? Labi, tad, ja es teikšu (teicu) "beidz", tas nozīmēs (nozīmēja) "Beidz!" as in pavēles formā, nevis "lūdzu, beidz" liekulīgā kristieša formā. Kas pienākas par nepakļaušanos pavēlei (likumam)? Pareizi, sods jeb bauda. Bauda par nebeigšanu uzmākties laikmetīgajā sabiedrībā vismaigākajā gadījumā parasti ir vai nu naudas sods, vai uzmākšanās iespējas liegums, mazāk maigākos un nelaikmetīgākos gadījumos – moku rats vai sabradāšana ar ziloni, bet es būšu maigs. Jebšu nevis pašmērķīgs konsekventums, bet gan autentiskums un radikāla brīvība ir nākotnes panteisma vērtības. Ja mana brīvība ir tavs cietums, tu neesi pietiekami #laikmetīgs un 22. gadsimta sabiedrībā tev būs tikpat daudz vietas, cik brīvības 1. gadsimta romiešu arēnā pie lauvām pūlim par izpriecu. Savukārt lepnums ir tikums, jo neparedz melīgu lišķību un izdabāšanu ne dēmosam, ne dzīviem vai izdomātiem elkiem. Beidz! (Nelūdzu!)

Pirms pusotra gada visa Latvija ar aizturētu elpu sekoja līdzi brīvsolī aizlidojošā pašmāju milzu drona gaitām. Beidzot kaut kas, kas nav pandēmija! (Atgādinu, ka bija pats maija sākums.) Pat pie manis uz kalnu atbrauca karavīri, laipni palūdza atļauju un uz pāris dienām ar radaru nobāzējās apkaimes augstākajā ģeodēziskajā objektā (attēlā). Kā zināms, dronu neviens tā arī nenopeilēja un tas nokrita zemē pats, taču karavīriem manā kalnā tā iepatikās, ka šogad tie atgriezās vēlreiz, nu jau mācību nolūkos. Arī šoreiz bija laipni un pieklājības vizītē pirms izkāpšanas no mašīnas pat uzvilka masku. Tagad gan droni vairs nav nekas jauns un pienācis laiks sekot kaut kam citam. Piemēram, KNAB bezjēdzīgajam modernās mākslas putuplasta aisbergam Daugavas lejtecē, par kuru vienubrīd tika ziņots, ka tas piestājis kaut kur krūmos Ķengaragā, bet tagad jau manīts "pietauvojies" zem Dienvidu tilta...

Kur gan citur korupcijas reegam bomzot ja ne zem pasaulee dargakaa tilta pec izmaksam uz 1 m2

Varētu uztaisīt @KNABinforme lapā aptauju, kur tauta katru mēnesi varētu balsot par viņuprāt korumpētāko iestādi valstī, un tad šo sačurātā sniega kalnu, policijas konvoja pavadītu, turp aiztransportētu un novietotu pie parādes durvīm.

(tw)

Vakardienas pēdējais puksts īstenībā bija iekšējā cibas prokura keiss par labu vēl nebijušam precedentam, kas seko uz karstām pēdām jau iepriekš oficiāli (t.i., ar heštegu) apstiprinātajam virinātāju genocīdam, proti, par labu absolūtai šī žurnāla komentāru dekrišjanizācijai tuvākajā un tālākajā nākotnē, ja tās subjekts (attēlā – fotorobots) turpinās savu bezjēdzīgo retoriku, kas neved ne pie kāda atrisinājuma un kuras vienīgais τέλος allaž izrādās bezjēdzīga uzmanības deficīta motivēta situācijas eskalācija, pašam eskalatoram sevi maldīgi iztēlojoties par baltu dūjiņu ar olīvu zaru knābī, kas tikai liecina par kādu pārlaicīgu patiesību, proti, ka, cenšoties panākt tikai kaut ko vienu, vienmēr, turklāt neprognozējamā apjomā, tiks panākts arī diametrāli pretējais (atgādinu, ka attēlam ir ilustratīva nozīme, jebšu tas ilustrē kādu citu šajā kontekstā aktuālu 22. gadsimta patiesību, proti: neskati vīru no ķiveres).

Lieki piebilst, ka piespriestais pārbaudes laiks tika neņemts vērā apmēram 15 minūtes un konceptuālais lēmums par labu absolūtai dekrišjanizācijai, sperot lielu soli baudas zemastslēgas komentāru pārtapšanai par SSS (aka somewhat safer space, jebšu jābrīdina, ka gnidrologs atkal ir piedraugots atpakaļ) sastapa absolūtu zvērināto vairākuma atbalstu. Pagaidām šīs ir pēdējās krišjāņa kadirova rindas baudas SSS+ žurnālā, kuras es pārvērtu dzejā, lai deviantā cibas galma āksta vienreizējā vienvirziena izeja šķistu svinīgāka.

Nekad nevajag bīties izmēģināt ko jaunu! (Izņemot varbūt vienīgi geju seksu vai nakšņošanu kailam ar šīferi apsegtā kartona kastē aktīva vulkāna krāterī sudrabaino gorillu pārošanās sezonā sešu un vairāk magnitūdu zemestrīces laikā, kad tev ir gandrīz izlādējies pārnēsājamā tālruņa akumulators)

Cosmic Kindness
Nekas sevišķs, bet par dažiem eirocentiem prokrastinējot spontāni nopirku divus mazzināma retrofutūristiskā spacesynth projekta ANDROID FORNICATION ierakstus, jo tas ir mans paņēmiens, kā pretoties nežēlīgajai kapitālcentrisma un Spotify ietekmes eskalācijai mūzikas industrijā, kā arī dīlot ar naudas attiecību izraisīto stresu šajā dehumanizācijas laikmetā, bezatbildīgi notriecot to par dziesmām, ko mierīgi varētu klausīties par velti. Es vienkārši jau gatavojos 22. gadsimtam