Zuzannas domas - 23. Janvāris 2010 [entries|archive|friends|userinfo]
Zuzanna

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

23. Janvāris 2010

Tiešām vēsi [23. Jan 2010|10:21]
[Tags|]

Tā ideja ielikt termometru mazajā istabā nebija diez ko spīdoša. Šorīt es konstatēju, ka esmu gulējusi telpā, kur ir tikai +12 grādi.
Bet kaut kā jau tā jaunība jāsaglabā :) Kaut vai guļot ledusskapī.
Linkir ko teikt?

Vai tu Mani mīli? Tā reiz tika jautāts Pēterim [23. Jan 2010|10:23]
[Tags|, ]

Pēdējās dienās visi sprediķi ir par vienu vai dikti līdzīgām tēmām. Un galvenā doma ir par to - ja es mīlu Dievu, tad kāpēc es rīkojos pretēji Viņa gribai? Gribēju jau rakstīt, ka par to ir jāpadomā, bet tur nav ko domāt. Ir jārīkojas.
Link4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Sastiepums [23. Jan 2010|11:58]
[Tags|]

Tie, kas mani pazīst kā lielu sevis žēlotāju, droši vien grib zināt, kā es ārstēju sastiepto saiti. Nu stāsts diez ko priecīgs nav, un tad nu no šīs reizes jāielāgo uz visiem laikiem - ja ārsts piedāvā slimības lapu, tad tā ir jāņem, lai tur vai kas.
Bet tā nu es ziežu uzcītīgi to locītavu ar Fastum gel, bet cik liela jēga no tā, nezinu. Jo pat ar acīm redzams, ka tā locītava tagad ir pavisam citādāka, ja salīdzina ar labo kāju (nē, nu es labi zinu, ka ne viss ir simetrisks un tā tālāk, bet nu šitā pirms tam tomēr nebija). Un sāp tikai ču ču mazāk nekā pirms 6 dienām. Bet nu neko - pirmdien būs tikšanās ar sporta traumatalogu un tad jau parunāsimies. It kā pret sāpēm man ieteica dzert Ibuprofen, bet tik liels sisītis jau es neesmu, tāpēc nedzeru. A vdrug atkal nepareizi, jo tas pats medikaments ir pret iekaisumu arī?
Link10 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Krikumi par politiku un propagandu [23. Jan 2010|12:06]
[Tags|, ]

Turcija vēl joprojām ir mans mērķis, kaut arī vēl nav skaidri ceļi uz turieni. Bet kad Latvijā kaut kas parādās ziņās par Turciju, tad tas liek man saausīties. Tātad šonedēļ padzirdēju ziņu, ka Turcijas armija noliedz apvērsuma mēģinājumu. Nu es tjipa bišku esmu dzirdējusi, ka militāri apvērsumi ir notikuši vairāki līdz šim, it kā nekas neparasts pats par sevi tas nav. Bet mana mīļotā ģimene satraucas - vai tad ir droši Turcijā, ko tad es atkal tur braukšu, un vispār.
Tad nu es vakar nedaudz parunājos ar turku draugu par šo lietu. Kaut arī viņš pats dikti cenšas izvairīties no dienesta armijā, tomēr viņa skatījumā armija ir labais spēks, kas vienīgais ir daudz maz vērā ņemams pret pašreizējo valdošo partiju (cauri un cauri islāmisku). Un tad nu šī valdošā partija nomelnojot armiju visos iespējamos veidos un šāda veida ziņas ir viens no piemēriem, kā valdība cenšas graut armijas prestižu iedzīvotāju vidū. Es pieņemu, ka gan jau ir kaut kāds niecīgs patiess iemesls, uz kā tad visu to propagandu izdodas bāzēt (bet varbūt arī nē - pietiek ar gadījumiem no vēstures).
Man vēljoprojām ir lielas šaubas par demokrātijas iespējām tik lielās valstīs, bet nu arī citas pārvaldes sistēmas parasti neiztur. Es tikai saprotu, ka nedrīkst iedomāties, ka salīdzinoši jaunā valstī un ar vairāk kā 70 milj. iedzīvotāju darbosies veco demokrātiju modeļi daudz mazākās valstīs. Ja es kaut ko interesantu par šo izlasīšu, tad gan es te vēl padalīšos.
Link1 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Never Leave Your Partner Behind [23. Jan 2010|17:15]
[Tags|]

Beidzot noskatījos Fireproof (http://akas.imdb.com/title/tt1129423/), par kuru mūsu draudzē jau vismaz gadu visi runā. Nu storijs tur ir par pāri, kuri ir uz šķiršanās robežas. Un vīra tēvs iedod dēlam tjipa brīnumgrāmatu "The Love Dare", kur ir pamācības 40 dienām, kā atveseļot attiecības. Dara to viņš tikai no savas puses un pārņemtā sieva domā, ka viņš tikai piejaucēties grib, lai šķiršanās rezultātā dabūtu lielāko daļu no kopīpašuma, līdz ar ko viņa tam visam brauc pāri ar buldozeru. Un džeks ap 20. dienu ir reāli izmisis, jo viņam liekas, ka vispār nekādi rezultāti tam visam nav. Tad ierodas tēvs, kurš pamāca, bet pats galvenais - norāda uz Kristus mīlestību, kura ir labākais piemērs beznosacījuma mīlestībai. Un tālāk jau viss kaut kā atrisinās un ir normāls amerikāņu happy end.
Kā filma - ļoti vāja (līdzīgi kā The Walk to Remember). Bet nu storijs priekš manis - nenovērtējams. Visi tie mazie knifiņi, ar kuriem partneri sāk viens otru grauzt, kā ar to cīnīties. Neuzticība un aizdomīgums. Labie un sliktie padomdevēji. Svaigas gaļas parādīšanās pie apvāršņa.

John Holt: Has she thanked you for anything you've done the last 20 days?
Caleb Holt: No! And you'd think after I washed the car, I've changed the oil, do the dishes, cleaned the house, that she would try to show me a little bit of gratitude. But she doesn't! In fact, when I come home, she makes me like I'm - like I'm an enemy! I'm not even welcome in my own home, Dad. That is what really ticks me off! Dad, for the last three weeks, I have bent over backwards for her. I have tried to demonstrate that I still care about this relationship. I bought her flowers, which she threw away. I have taken her insults and her sarcasm, but last night was it. I made dinner for her. I did everything I could to demonstrate that I care about her, to show value for her, and she spat in my face! She does not deserve this, Dad. I'm not doing it anymore! How am I supposed to show love to somebody over and over and over who constantly rejects me?... tālāk ... )
Link2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

[23. Jan 2010|23:07]
[Tags|, ]

Hummus tik gards sanāca! Un arī turku zirņi vārīti ir ļoti garšīgi - pati taisīju pirmo reizi. Tos būs jāievieš regulārā lietošanā.
Link4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

navigation
[ viewing | 23. Janvāris 2010 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]

hackers counter system