| Krikumi par politiku un propagandu |
23. Jan 2010|12:06 |
Turcija vēl joprojām ir mans mērķis, kaut arī vēl nav skaidri ceļi uz turieni. Bet kad Latvijā kaut kas parādās ziņās par Turciju, tad tas liek man saausīties. Tātad šonedēļ padzirdēju ziņu, ka Turcijas armija noliedz apvērsuma mēģinājumu. Nu es tjipa bišku esmu dzirdējusi, ka militāri apvērsumi ir notikuši vairāki līdz šim, it kā nekas neparasts pats par sevi tas nav. Bet mana mīļotā ģimene satraucas - vai tad ir droši Turcijā, ko tad es atkal tur braukšu, un vispār.
Tad nu es vakar nedaudz parunājos ar turku draugu par šo lietu. Kaut arī viņš pats dikti cenšas izvairīties no dienesta armijā, tomēr viņa skatījumā armija ir labais spēks, kas vienīgais ir daudz maz vērā ņemams pret pašreizējo valdošo partiju (cauri un cauri islāmisku). Un tad nu šī valdošā partija nomelnojot armiju visos iespējamos veidos un šāda veida ziņas ir viens no piemēriem, kā valdība cenšas graut armijas prestižu iedzīvotāju vidū. Es pieņemu, ka gan jau ir kaut kāds niecīgs patiess iemesls, uz kā tad visu to propagandu izdodas bāzēt (bet varbūt arī nē - pietiek ar gadījumiem no vēstures).
Man vēljoprojām ir lielas šaubas par demokrātijas iespējām tik lielās valstīs, bet nu arī citas pārvaldes sistēmas parasti neiztur. Es tikai saprotu, ka nedrīkst iedomāties, ka salīdzinoši jaunā valstī un ar vairāk kā 70 milj. iedzīvotāju darbosies veco demokrātiju modeļi daudz mazākās valstīs. Ja es kaut ko interesantu par šo izlasīšu, tad gan es te vēl padalīšos. |
|