Comments: |
| From: | krii |
Date: | 4. Janvāris 2012 - 20:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Es neesmu Tava māsa, bet es arī neēdu sīpolus. Esmu iemācījusies atsīpolot praktiski visus ēdienus, kuros kāds tos draņķus iestrādājis, bet tas nav viegli. Mans padoms būtu - nevajag māsu pie tiem radināt. Vismaz mani neviens nav pieradinājis, bet es daudz vairāk cienu tos cilvēkus, kuri nekad nav šādus mēģinājumus veikuši.
To, ka Tu neesi mana māsa, es zinu :) Es arī neesmu sajūsmā par sīpoliem svaigā veidā (rosolā, piemēram) un ir reti ēdieni, kuros bez svaigiem sīpoliem nevar iztikt (piemēram, liellopa gaļas tartars). Bet, bet, bet - termiski apstrādāti dažādās zupās, mērcēs, sautējumos, gaļas ēdienos - tie bagātina garšu. Bet ok - principiāli es varu pieņemt, ka ir kaprīzāki cilvēki attiecībā uz ēdienu sastāvdaļām, un es varu pieņemt viņu skatījumu uz lietām. Bet ar māsu vismaz vēl 3 mēnešus dzīvosim kopā un man liekas, ka tā ir kļūda audzināšanā, un tā kā viņa negatavo vispār, tad man liekas netaisnīgi, ja man ir jāgatavo bez sīpoliem vai jāgatavo tā ar sīpoliem, lai tos nepamanītu, tāpēc es vēl te pacīnīšos (lai gan paredzu, ka šādā vecumā tas ir diezgan bezcerīgi).
tici man, tā nav kaprīze;) Mani bērnībā mēģināja "pieradināt", un viss beidzās ar pievemtu šķīvi.
Kad mēs par šo tēmu ar māsu runājam, viņa parasti nosaka - mēs neesam radinieki. Hmmmm, Tev droši vien ir taisnība, ka ar varu labāk neko.
Un tomēr, tad man vajag padomu, kā izvārīt garšīgu buljonu, nelietojot Vegetas un buljona kubiņus un izslēdzot sīpolus.
izņemt ārā veselu, kad zupa izvārījusies - lūk zelta recepte. Man nav nekas pretī pret sīpola smaržu, bet nedoDievs tam uzkost:) Nu, iespējams, ka Tava māsa necieš arī smaržu un sīpola astrālā ķermeņa klātbūtni.
Nu jā, vai arī būs jāiegādājas garžvielu maisiņš, kur var salikt visas tās garšvielas, ko pavāra, bet pēcāk vajag izņemt. :)
Kā jau minēts, vesels sīpols tiešām ir viegli izņemams no buljona, tāpat arī burkāni. Pārējās garšvielas (timiānu, pētersīli u.tml.), kas jāņem ārā, sasienu ar kulinārijas diegu. Kādreiz ciest nevarēju termiski apstrādātus sīpolus, tagad ēdu labprāt, bet pret vārītiem (ja vien tie nav iepriekš apcepti) sīpoliem joprojām neesmu iesilusi, jo nepatīk tā tekstūra.
| From: | krii |
Date: | 4. Janvāris 2012 - 20:54 |
---|
| | | (Link) |
|
Tā patiešām NAV kaprīze, nedz arī kļūda audzināšanā. Tas ir fizisks nelabums, ko tā garša, smaka un faktūra izsauc. Bērnībā mani mēģināja pāraudzināt, tas bija nesekmīgi. Esmu piedzīvojusi situācijas, kad man tie sīpoli ir jārij nost, jo būtu ārkārtīgi nepieklājīgi knibināt viņus ārā vai atteikties no ēdiena (tā bija ciemošanās reize pie mana korsikāņu brūtgāna mātes). Bet tas bija vienreizējs pasākums, es nekad nesamierinātos, ja kāds man to uzspiestu ikdienā.
Hmmmmm, nu labi. Būs jāizdomā, kā mūsu nelielo saimniecību organizēt ar un bez sīpoliem.
Tas nav iespējams. Man ļoti garšo sīpoli, bet, piemēram, pie trifelēm (tās, kas sēnes) mani neviens šajā dzīvē tā arī nepieradinās. | |