Tā patiešām NAV kaprīze, nedz arī kļūda audzināšanā. Tas ir fizisks nelabums, ko tā garša, smaka un faktūra izsauc. Bērnībā mani mēģināja pāraudzināt, tas bija nesekmīgi.
Esmu piedzīvojusi situācijas, kad man tie sīpoli ir jārij nost, jo būtu ārkārtīgi nepieklājīgi knibināt viņus ārā vai atteikties no ēdiena (tā bija ciemošanās reize pie mana korsikāņu brūtgāna mātes). Bet tas bija vienreizējs pasākums, es nekad nesamierinātos, ja kāds man to uzspiestu ikdienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmmmmm, nu labi. Būs jāizdomā, kā mūsu nelielo saimniecību organizēt ar un bez sīpoliem.

(Reply to this) (Parent)