zmeycharauski ([info]zmeycharauski) rakstīja,
@ 2012-10-31 13:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nacionālisms vai pretnacionālisms?
Tuvojoties jebkurām vēlēšanām, bet arī citā laikā bieži aktualitāti iegūst dažādi “nacionālie” jautājumi. Vispopulārākie parasti ir demogrāfijas jautājums, valodas jautājums, Abrene, latviešu nākotnes un pagātnes jautājumi.

Visbiežāk jautājuma risināšanai, liekas ka ķeras tikai lai sakaitinātu tautu un iegūtu kādu papildus balsi vēlēšanās. Šeit parasti gandrīz vai vienotā frontē strādā NA un SC. Ja varētu atrast kādu trešo ienaidnieku, nevis kauties vienam pret otru, tad viņi mierīgi varētu uztaisīt NA/SC un izveidot valdību.

Taču cik ļoti šo jautājumu aiztikšana šobrīd nāk mūsu valstij par labu? Īstam nacionālam spēkam taču vajadzētu gribēt, lai mūsu valstij iet labāk. Taču tas kā tas tiek darīts, liek šaubīties vai daudzi no tiem tā sauktajiem nacionālistiem domā par mūsu valsts nākotni. Vairāk izskatās, ka tiek domāts par sevi un popularitāti uz naida kurināšanas rēķina.

Piemēram protestēt par Abrenes atdošanu Krievijai? Kāda no tā jēga? Abrene jau tika atdota sen un tas aizsākās nacionālistu cienītā K.Ulmaņa laikā, kad viņš nolēma palikt savā vietā. Vai nacionālisti tiešām cer šobrīd dabūt Abreni atpakaļ? Viņiem svarīgākais ir juridiskais jautājums? Es arī domāju, ka juridiski Abrene varētu būt Latvija, taču vajag skatīties pragmatiski – pat ja mēs tagad to atgūtu, kas notiktu? Mēs iegūtu teritoriju ar naidīgi noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri droši vien laiku pa laikam prasītu pievienoties atpakaļ Krievijai. Mums šo pašu nacionālistu dēļ tādu cilvēku jau tāpat pietiek. Ja tiešām vēlamies atpakaļ Abreni, tad mums vajag kļūt tādiem, kurus apskauž visa pasaule, tad Abrene pati palūgs pievienoties.

Par valodu, jā es arī gribu lai latviešu valoda saglabājas un lai man vecumdienās kāds neprasītu mācīties kādu citu valodu. Taču šeit atkal valda aizvainojums par vakardienu – Kā viņi nevar iemācīties latviešu valodu? Kāpēc viņi nevar iemācīties latviešu valodu? Es uzdotu citu jautājumu – kā viņiem iemācīt latviešu valodu? Ja mēs viņus saucam par okupantiem, tad nekā. Nesen atklāju, ka vislabāk latviešu valodu var iemācīt sākot draudzēties ar kādu krievu un paralēli mācīties krieviski, man krietni piemirsusies krievu valoda. Tā mēs mācam viens otram savu valodu un process sagādā prieku. Un runājot par draudiem, ja skatās uz priekšu un nedaudz iemet acīs statistikā par nacionālā sastāva izmaiņu kopš neatkarības atgūšanas, nav grūti saprast, ka nākotnē nejau krievu valods būs draudz latviešu valodai. Bet gan angļu valoda. Tā pati angļu valoda, kur jebkurš kārtīgs latvietis apsmies jebkuru ministru, kas kaut drusku nepareizāk angliski izteiksies.

Ja mēs skatamies latviešu nākotni, tad vienmēr drūmi tiek zīmēti grafiki kā latviešu skaits samazinas un kā vajadzētu ar varu cilvēkus dzīt bez prezervatīva ar seksu nodarboties. Taču pat ja mēs te iznīcinātu ekonomiku, saražotu piecus bērnus ģimenē, vai viņi būtu latvieši? Par valodu jau skaidrs ar šo politiku viņi kopā ar mūsu krieviem runātu angliski. Taču arī kultūra. Pat dziesmu svētki nevienu vairs neinteresētu. Kur ir kaut kas jauns latviešu kultūrā? Tas viss esot kaitīgs, viss kas nav pareizs, viss kas nav Blaumaņa Indrāni, kāds no daudzajiem, neapmeklētajiem muzejiem, tas viss nav īsti latvisks. Tikai pat paši īstie latvieši šo kultūru nepatērē, jo tā jau ir simts gadus veca un drusku apnikusi. Varbūt nevajag pretoties jaunai latviešu kultūrai! Mainās arī latvieši. Arī atgriežoties pie valodas, atliek tikai vienu vārdu uzrakstīt ne tā, kā tiek saukts, ka tas neesot pareizi! Pareizi var uzrakstīt tikai mirušā valodā, dzīvās attīstās, tāpat kā kultūras. 19.gs. Latviešu valoda bija pilna ar barbarismiem, tā bija dzīva, attīstījās, tāpat arī kultūra. Tad to visu normēja un kopš tā laika mēs mirstam. Jo kautkas velk mūs visu laiku atpakaļ uz to 19.gs. Un tas mūs žņaudz nost.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2012-10-31 16:39 (saite)
Neviens nekad vēl nav prasījis atdot Abreni. Bet par velti un ar tālejošu tiesisku un valstisku pazemojumu atdot TIESĪBAS uz Abreni ir prasti. Nabagi ir parasti.

Man nav jāmeklē kāds no miljons krieviem, un ar viņu jādraudzējas, lai viņam kaut ko (piem.valodu) mācītu!!! Gribu redzēt to krievu, kurš atsauksies manam sludinājumam - "gribu draudzēties ar kādu kreivu, lai iemācītu viņam latviešu valodu". Un vecie, kas nemāk latviski, lai nemāk. Iztiksim!!!
Latviešu valodu ir jāiemāca latviešu bērnudārzos un skolās. Visiem bērniem kopā - latviešiem, krieviem, turkmēņiem, ebrejiem un adigejiešiem. Visiem kopīgā latviešu valodas bērnudārzā un skolā bez JOBANĀS JOBANĀS segregācijas (lai jebkāda cilvēku segregācija ir mūžam nolādēta un sapūst, ar visiem Hitleriem un pārējiem rasistiem lai deg elles ugunīs!!) un tautas šķelšanas, kura man ir peigriezusies līdz rīklei.

Prognoze par valodu - absurda. Jau 6.gadu Latvijā(!) pieaug krievu plūsmas skolēnu īpatsvars skolēnu kopsaitā. Rīga man un citiem bērni jālaiž krievu bērnudārzā, jo tas ir vienīgais, kur nav rindas. 90% tv kanālu - krieviski utt.
Par kādu angļu valodas dominanti, Jūs mans mīļais druags te m....?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]zmeycharauski
2012-10-31 16:48 (saite)
Par Abreni es runāju reālpolitiski. Protams tas ir pazemojums. Bet mums bija svarīgs robežlīgums, svarīgāks pat par attiecībām ar Krieviju. Piemēram Japāna neatsakas no Kuriļu salām un tas ir saprotams, bet viņi ir citās pozīcijās, jo viņiem tas nav vajadzīgs, viņi vienmēr var paturēt šo kārti. Es domāju, ka mums ir jābūt gudriem un viltīgiem, visu laiku jāsmaida un rokā jātur nevis liela vāle(kuras mums nav), bet mazs duncītis. Gan mēs tāpat varēsim Abrenes kārti kaut kad izspēlēt.

To par draudzību ar krieviem es arī nedomāju, ka katram būtu pienākums kādu meklēt. Bet kad cilvēks nemāk latviski, tad laipni krieviski teikt - jūs tiešām nemākat latviski? Mums taču ļoti tuvas un pat līdzīgas valodas un ja vēl drusku kautko zin no senprūšu, tad vispār tur sakarību daudz. Un krievam arī interesantāk paliek un iemācīsies vairāk, nekā ar lamāšanu. Pie tam visi apmierināti un nedauzīs viens otram muti bez vajadzības, ar ko tāpat neko nevar panākt.

Par skolām un bērnu dārziem es varētu piekrist, kaut arī man nav nekas pretī ja krievi mācās krieviski, bet kvalitatīvi un ar vēlmi(un šo vēlmi vajag radīt) apgūst latviešu valodu. Bet tur arī jāskatās reālpolitiski. Šobrīd ir tāda situācija, ka mums ir mērs Nils, iespējams arī Maskavas finansēts, ar mūsu bļaušanu viņš iegūst vairāk balsis, nostiprinās domēs un turpina taisīt krievu bērnu dārzus. Un tā sanāk, ka nacionālisti frontāli uzbrūkot noasiņo un patiesībā spēlē par labu krievu bērnu dārziem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2012-10-31 17:08 (saite)
Nu re.
Jau daudz sakarīgāk.
"Bet mums bija svarīgs robežlīgums" - tas arī bija vienīgais, kas nebija meli.
Ja VV Freiberga to (robežļigumu)uzskatīja par svarīgāku par visu pārējo, tad mums atliek ticēt un piekrist.

Reālpolitikas nav - tāpat neko nespēsim paveikt pret rusifikāciju. Nespēsim apstākļos, kad latviešu vidū ir izplatīts neiepējams un ar pilnīgu idiotiju robežojošs viedoklis - "man nav nekas pretī ja krievi mācās krieviski, bet kvalitatīvi un ar vēlmi(un šo vēlmi vajag radīt) apgūst latviešu valodu".

Kāpēc ir jāpieļauj segregācija!!!!!
Kāpēc Pēterītis 11.klasē nevar izdāzt Tatjanu, un kapēc Zane 10.klasē nevar atsūkāt Aleksejam!!!???? Kāpēc mums (vairumā gadījumu - uz mūžu) ir jāšķiro bērni, kurus visus esam pasludinājuši par vienlīdzīgiem Latvijas bērniem?

Zinu, ka viss nenotiek uzreiz (reālpolitika), bet, ja ir latvieši, kas uzskata - "man nav nekas pretī ja krievi mācās krieviski, bet kvalitatīvi un ar vēlmi(un šo vēlmi vajag radīt) apgūst latviešu valodu" nekas nenotiks NEKAD. Un tās būs ātras beigas (skat. piem. IZM statisku par mācību valodu plūsmu dinamiku pēdējos 6 gados).
Krievu skolu BILINGVĀLOS skolniekus un absolvents aicinu apskatīt 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa slavējot Krieivjas impēriju un lādot Latviju. (pēc tam turpat blakus pie manis varam ieraut ko stiprāku, vai arī kādu alu, ja ir jau silts.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zmeycharauski
2012-10-31 17:21 (saite)
Es gan uz to rusifikāciju tā neskatos. Ja pirms pāris gadiem ar mani izteikti krieviski runāja pat tie, kas māk latviski, tad tagad mēģina runāt pat tie kuri īsti nemāk. Pie tam tie latvieši kuri ir jaunāki par 26-27 īsti nemaz nemāk krieviski. Ja būtu vairāk kopīgu pasākumu, tad krievi(kuri nujau kautcik māk runāt latviski), apgūtu latviešu valodu labāk. Bet mums tiešām ir segregācija. Ne tikai skolās, bet visur. Man piemēram krievu tautības draugu praktiski nav. Mums ir atsevišķas informācijas telpas, atsevišķi krogi kur ejam, atsevišķi izklaides pasākumi. Un kad kāds latvietis aiziet uz Jauno Vilni, viņu pat aprej. Nu ok, tur viņš noteikti runā krieviski. Bet es domāju, ka līdzīga attieksme ir krieviem kaut vai pret dziesmu svētkiem, viņi gan vismaz ļīgo svin :) Ja mēs vairāk lektos, attieksmei pret otras tautas pasākumiem ajadzētu uzlaboties, līdz ar to būtu vairāk kontaktu. Skaidrs, ka mums ir atšķirīga kultūra, bet līdzīgi būtu ja mums būtu 30% lietuviešu vai poļu. Droši vien visvieglāk būtu ar igauņiem, galu galā ilgi vienā Livonijā dzīvojām. Lībiešus jau veiksmīgi pārtautojām :) Skatoties to pašu 19.gs., interesanti ir tas, ka latviešu kolonisti Krievijā un Baltkrievijā(viņi tur lēti zemi varēja dabūt) sākumā drīzāk pārtautoja vietējos, nevis otrādi. Un tas bija dēļ pozitīvās attieksmes, kad uz viņiem skatījās kā uz kaut ko labāku. Tagad krievi uz mūsu kultūru drīzāk skatās nicinoši un ja tā kritiski paskatās - nav jau mums tik daudz eksportējamu pasākumu, jo esam mēs drusku iesūnojuši pagātnē. Nu neies viņi uz Rūdolfa Blaumaņa muzeju, bet redz Prāta vētru gan paklausīsies krieviski un tad varbūt arī latviski. Vairāk tādu Prāta Vētru!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2012-10-31 17:31 (saite)
Segergācija sākas bērnudārzos. Nebūs tur - nebūs nekur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbaravandaal
2012-11-01 07:13 (saite)
Pasaka par pēdējiem Latviešiem.

Reiz, ne tik tālā nākotnē kādā no Eiropas labāko universitāšu pilsētām satikās Latvietis un Latviete.Satikās un nepiedodami vieglprātīgi flirtējot sev diviem vien zināmajā valodā,iemīlējās.Neskatoties uz to,ka viņa bija drusku par daudz vieglprātīga uz naudas un grāmatvedības lietām un pat nedaudz par daudz ārišķīga, savukārt viņš mīlēja drusku pavairāk iedzert- gan intelektuālā sabiedrībā,kur dusmīga izskata jauni vīrieši sprieda par globāla mēroga problēmām un uzkoda ēdienu piegādes servisa sarūpēto picu ar apšaubāmi tikumīgas meičas vārdu nosaukumā,gan prastā gala piedāvājumu no viņa piemājas lielveikala sortimenta.
Tā nu viņi kādu laiku satikās,galvenokārt splīna pēc,līdz kaut kā nejauši vai jauši sāka gulēt kopā, kas neapšaubāmi neatbilda nedz viņa, nedz viņas augstajiem morāles principiem. Viņš pat uzskatīja, ka ir uzvarējis formāli panākot viņas pilnīgu kapitulāciju juridiski sakārtotu partnerattiecību jautājumā. Kautri jāatzīst, ka dzimumdzīve viņiem bija jaudīga un kopojās viņi kādas desmit reizes biežāk nekā visas pasaules lielās pandas kopā ņemot. Ar kontracepciju viņiem kā bija, tā bija un ik pārgadus atskrēja pa kādam bērnelim, te puika, te meitene, reiz pat divi gabali kopā.
Tā kā kopumā savu dzīves veidu un stilu viņi nemainīja un Eiropas Savienības Kohēzijas fondu līdzekļi bija pilnībā atrisinājuši pirmsskolas un pēcskolas izglītības jautājumus ļaujot vecākiem brīvi nodoties izvēlētajam pieaugušā cilvēka dzīves veidam veidojot mazo un vidējo biznesu, kā arī intensīvi operējot ar dažāda kalibra un ienesīguma virtuāliem finanšu instrumentiem,Latvieša un Latvietes bērni saņēma funkcionāli pilnvērtīgu,integrējošu izglītību visās vajadzīgās jomās visās aktuālajās un biznesam perspektīvajās valodās.
Tiesa gan, trešajā kopdzīves gadā Latvietim un Latvietei gadījās kašķis par kaut kādu nebūtisku jautājumu kaut kādā nebūtiski mazā mazākumtautību jautājumā un Latvietis nolēma ar Latvieti nerunāt.Kādu mēnesi,gadu vai pat trīs Latviete turpināja ar viņu runāt latviešu valodā, bet viņš viņai neatbildēja- spīta un principa pēc, jo viņam kā Eiropas klasiskās kultūras adeptam bija skaidrs,ka vīrietim ir jāturas pie principiem-kā Odisejam piesietam pie kuģa masta klausoties sirēnu dziesmās.
Tā nu viņi dzīvoja savu Dieva atvēlēto laiku brīvi runājot ar citiem sabiedrības locekļiem uniātu valodās, pelnīja naudu un baudīja gultas priekus, paradoksāli nemodernā kārtā vairāk kā pusgadsimtu pieturoties pie tā sauktā monogāmijas principa- tas ir- neiesaistot nevienu personu,kas nepiederēja viņu pašu latviskās dualitātes lokam.
Tā viņi dzīvoja, līdz sava mūža 85 gadā latviete bez lielas nīkšanas un veselības aprūpes sistēmas finansiālas atbalstīšanas pēc trīs dienu savārguma kādu rītu vairs nepamodās.Latvietis papurināja savu veču aiz pleca, tad iegrūda pamatīgu dunku sānos, mēģināja saklausīt viņas sēcošo elpu, pat atrada pūdernīcas spogulīti un tuvinādams to viņas lūpām mēģināja samanīt nosvīdumu sudrabainā stiklā.Viss velti.Viņš pat tuvināja savu puskurlo labo ausi viņas savītušajām krūtīm cerot izdzirdēt sirdspukstus, bet viņas krūtis klusēja tāpat kā viņa lūpas bija klusējušas viņai jau pusgadsimtu.
Viņš saduga.Aizšļūca līdz virtuvei.Ierāva pamatīgu šļuku no šņabja pudeles,kas tiklīdz sausa,viņa rokās pārvērtās skābekļa un ūdeņraža molekulās,tādējādi bagātinot telpas gaisu ar izdzīvošanai nepieciešamajiem elementiem.Tad,nometies uz ceļiem atlaužot grīdas dēli atklāja paslēptuvi- tajā atradās 50 veclaicīgas cigāru kārbas pilnas ar mīlestības vēstulēm nule kā nomirušajai večai.
Un tad pa vienai vien viņš šīs cigāru kārbas iztukšoja ar aprakstītajām lapām apklājot gultā guļošās večas līķi pie sevis murminot: mīļā mana,kā tu varēji bēt tik stulba un nevīžīga! Tev jau sen vajadzēja beigt lamāties par to čīkstošo grīdas dēli. Būtu tak izsaukusi meistarus grīdu salabot! Bet nē- tu stulbene,visu mūžu biji tik liderīga nevīža,ka pat pati nevīžoji paskatīties, kas tur ir ar to dēli! Es taču tevi TĀ mīlēju! Es tev visu tur uzrakstīju! Kāda velna pēc tu,piselīgā mauka,to NEIZLASĪJI???
Tad Latvietis apgūlās blakus papīru kaudzes apklātajai večai aizsmēķēja pēdējo cigāru un tvana gāzes apdullināts, sadega kopā ar veču un pēdējiem neapkopotajiem un neizlasītajiem rakstiem latviešu valodā.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?