Pasaka par pēdējiem Latviešiem.

Reiz, ne tik tālā nākotnē kādā no Eiropas labāko universitāšu pilsētām satikās Latvietis un Latviete.Satikās un nepiedodami vieglprātīgi flirtējot sev diviem vien zināmajā valodā,iemīlējās.Neskatoties uz to,ka viņa bija drusku par daudz vieglprātīga uz naudas un grāmatvedības lietām un pat nedaudz par daudz ārišķīga, savukārt viņš mīlēja drusku pavairāk iedzert- gan intelektuālā sabiedrībā,kur dusmīga izskata jauni vīrieši sprieda par globāla mēroga problēmām un uzkoda ēdienu piegādes servisa sarūpēto picu ar apšaubāmi tikumīgas meičas vārdu nosaukumā,gan prastā gala piedāvājumu no viņa piemājas lielveikala sortimenta.
Tā nu viņi kādu laiku satikās,galvenokārt splīna pēc,līdz kaut kā nejauši vai jauši sāka gulēt kopā, kas neapšaubāmi neatbilda nedz viņa, nedz viņas augstajiem morāles principiem. Viņš pat uzskatīja, ka ir uzvarējis formāli panākot viņas pilnīgu kapitulāciju juridiski sakārtotu partnerattiecību jautājumā. Kautri jāatzīst, ka dzimumdzīve viņiem bija jaudīga un kopojās viņi kādas desmit reizes biežāk nekā visas pasaules lielās pandas kopā ņemot. Ar kontracepciju viņiem kā bija, tā bija un ik pārgadus atskrēja pa kādam bērnelim, te puika, te meitene, reiz pat divi gabali kopā.
Tā kā kopumā savu dzīves veidu un stilu viņi nemainīja un Eiropas Savienības Kohēzijas fondu līdzekļi bija pilnībā atrisinājuši pirmsskolas un pēcskolas izglītības jautājumus ļaujot vecākiem brīvi nodoties izvēlētajam pieaugušā cilvēka dzīves veidam veidojot mazo un vidējo biznesu, kā arī intensīvi operējot ar dažāda kalibra un ienesīguma virtuāliem finanšu instrumentiem,Latvieša un Latvietes bērni saņēma funkcionāli pilnvērtīgu,integrējošu izglītību visās vajadzīgās jomās visās aktuālajās un biznesam perspektīvajās valodās.
Tiesa gan, trešajā kopdzīves gadā Latvietim un Latvietei gadījās kašķis par kaut kādu nebūtisku jautājumu kaut kādā nebūtiski mazā mazākumtautību jautājumā un Latvietis nolēma ar Latvieti nerunāt.Kādu mēnesi,gadu vai pat trīs Latviete turpināja ar viņu runāt latviešu valodā, bet viņš viņai neatbildēja- spīta un principa pēc, jo viņam kā Eiropas klasiskās kultūras adeptam bija skaidrs,ka vīrietim ir jāturas pie principiem-kā Odisejam piesietam pie kuģa masta klausoties sirēnu dziesmās.
Tā nu viņi dzīvoja savu Dieva atvēlēto laiku brīvi runājot ar citiem sabiedrības locekļiem uniātu valodās, pelnīja naudu un baudīja gultas priekus, paradoksāli nemodernā kārtā vairāk kā pusgadsimtu pieturoties pie tā sauktā monogāmijas principa- tas ir- neiesaistot nevienu personu,kas nepiederēja viņu pašu latviskās dualitātes lokam.
Tā viņi dzīvoja, līdz sava mūža 85 gadā latviete bez lielas nīkšanas un veselības aprūpes sistēmas finansiālas atbalstīšanas pēc trīs dienu savārguma kādu rītu vairs nepamodās.Latvietis papurināja savu veču aiz pleca, tad iegrūda pamatīgu dunku sānos, mēģināja saklausīt viņas sēcošo elpu, pat atrada pūdernīcas spogulīti un tuvinādams to viņas lūpām mēģināja samanīt nosvīdumu sudrabainā stiklā.Viss velti.Viņš pat tuvināja savu puskurlo labo ausi viņas savītušajām krūtīm cerot izdzirdēt sirdspukstus, bet viņas krūtis klusēja tāpat kā viņa lūpas bija klusējušas viņai jau pusgadsimtu.
Viņš saduga.Aizšļūca līdz virtuvei.Ierāva pamatīgu šļuku no šņabja pudeles,kas tiklīdz sausa,viņa rokās pārvērtās skābekļa un ūdeņraža molekulās,tādējādi bagātinot telpas gaisu ar izdzīvošanai nepieciešamajiem elementiem.Tad,nometies uz ceļiem atlaužot grīdas dēli atklāja paslēptuvi- tajā atradās 50 veclaicīgas cigāru kārbas pilnas ar mīlestības vēstulēm nule kā nomirušajai večai.
Un tad pa vienai vien viņš šīs cigāru kārbas iztukšoja ar aprakstītajām lapām apklājot gultā guļošās večas līķi pie sevis murminot: mīļā mana,kā tu varēji bēt tik stulba un nevīžīga! Tev jau sen vajadzēja beigt lamāties par to čīkstošo grīdas dēli. Būtu tak izsaukusi meistarus grīdu salabot! Bet nē- tu stulbene,visu mūžu biji tik liderīga nevīža,ka pat pati nevīžoji paskatīties, kas tur ir ar to dēli! Es taču tevi TĀ mīlēju! Es tev visu tur uzrakstīju! Kāda velna pēc tu,piselīgā mauka,to NEIZLASĪJI???
Tad Latvietis apgūlās blakus papīru kaudzes apklātajai večai aizsmēķēja pēdējo cigāru un tvana gāzes apdullināts, sadega kopā ar veču un pēdējiem neapkopotajiem un neizlasītajiem rakstiem latviešu valodā.