Es gan uz to rusifikāciju tā neskatos. Ja pirms pāris gadiem ar mani izteikti krieviski runāja pat tie, kas māk latviski, tad tagad mēģina runāt pat tie kuri īsti nemāk. Pie tam tie latvieši kuri ir jaunāki par 26-27 īsti nemaz nemāk krieviski. Ja būtu vairāk kopīgu pasākumu, tad krievi(kuri nujau kautcik māk runāt latviski), apgūtu latviešu valodu labāk. Bet mums tiešām ir segregācija. Ne tikai skolās, bet visur. Man piemēram krievu tautības draugu praktiski nav. Mums ir atsevišķas informācijas telpas, atsevišķi krogi kur ejam, atsevišķi izklaides pasākumi. Un kad kāds latvietis aiziet uz Jauno Vilni, viņu pat aprej. Nu ok, tur viņš noteikti runā krieviski. Bet es domāju, ka līdzīga attieksme ir krieviem kaut vai pret dziesmu svētkiem, viņi gan vismaz ļīgo svin :) Ja mēs vairāk lektos, attieksmei pret otras tautas pasākumiem ajadzētu uzlaboties, līdz ar to būtu vairāk kontaktu. Skaidrs, ka mums ir atšķirīga kultūra, bet līdzīgi būtu ja mums būtu 30% lietuviešu vai poļu. Droši vien visvieglāk būtu ar igauņiem, galu galā ilgi vienā Livonijā dzīvojām. Lībiešus jau veiksmīgi pārtautojām :) Skatoties to pašu 19.gs., interesanti ir tas, ka latviešu kolonisti Krievijā un Baltkrievijā(viņi tur lēti zemi varēja dabūt) sākumā drīzāk pārtautoja vietējos, nevis otrādi. Un tas bija dēļ pozitīvās attieksmes, kad uz viņiem skatījās kā uz kaut ko labāku. Tagad krievi uz mūsu kultūru drīzāk skatās nicinoši un ja tā kritiski paskatās - nav jau mums tik daudz eksportējamu pasākumu, jo esam mēs drusku iesūnojuši pagātnē. Nu neies viņi uz Rūdolfa Blaumaņa muzeju, bet redz Prāta vētru gan paklausīsies krieviski un tad varbūt arī latviski. Vairāk tādu Prāta Vētru!