Man besī ārā tas, ka man ir sajūta, ka man jāatrod veids, kā "pielietot savas prasmes un zināšanas" un ka tas nozīmē "lai par tām maksātu", jo ja par to nemaksā tad tas "nav nopietni". T.i. tas, ka man jādomā, kā sevi pārdot. Kaut kas tajā man besī. Kaut kas par cilvēka vērtību. Varbūt tas ir personiskāk, varbūt tas ir saistīts ar maniem vecvecākiem, kuri mani nenovērtē un viss, par ko viņi vienmēr grib runāt, viss, ko viņi grib zināt, kad kaut ko daru, ir "cik par to tev maksās?" un viņiem nav citu jautājumu.