ziemas_daarzs ([info]ziemas_daarzs) rakstīja,
@ 2009-04-02 13:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Bob Dylan - The Times - They Are a-Changing

Par abortiem un citām liberālajām vērtībām
Es vienmēr esmu biju liberālo [at]vērtību piekritēja. Un tajā pašā laikā es nevarētu teikt, ka esmu abortu piekritēja. Tas ir, es esmu diezgan pārliecināta, ka sievietei ir jādod iespēja izvēlēties. Jo izvēles iespēja jau vienmēr ir pats svarīgākais - izvēle, vairāk vai mazāk apzināta, ir tas, kas padara mūs par tiem, kas mēs esam. Mēs izvēlamies, par ko balsot; mēs izvēlamies, kur strādāt; mēs izvēlamies, ar kādiem cilvēkiem satikties un uzturēt kontaktus; mēs izvēlamies visu. Bet par abortiem es vienmēr esmu domājusi - izvēlei ir jābūt, bet labāk, ja visas izvēlētos abortus neveikt.

Es nezinu, kā ir tad, ja esi izvarota un paliec stāvoklī tā rezultātā. Paldies Dievam, es to nezinu. Tajā pašā laikā šobrīd tas, ko es zinu - es noteikti gribēšu adoptēt bērnu, kad izveidošu savu ģimeni. Uz diviem pašas bērniem viens adoptēts; uz trijiem - divi. Un tādēļ gēnu arguments šajā gadījumā uz mani nedarbojas. Man liekas, daudz vairāk cilvēka personību ietekmē audzināšana. Jo tā atkal ir izvēle. Tu māci bērnam izvēlēties. Es nenoliedzu, ka, protams, daudz ko ietekmē arī gēni, taču mums katram ir dota tā izvēle: ja Tev ir alkoholisma gēns, Tu vēl arvien vari izvēlēties nedzert. Tu vienmēr vari izvēlēties. Un ne vienmēr izvēle ir viegla, jā, tam es piekrītu, taču izvēle ir. Cits jautājums ir par sievietes morālo traumu. Vai viņa ir spējīga piedot bērnam, kurš aug viņā iekšā, piedot tā vīrieša izrīcību. Lai gan tas auglis jau ne pie kā nav vainīgs, viņs droši vien vienmēr kalpo kā atgādinājums. Nodot bērnu adopcijai, varbūt tas ir risinājums. Jā, par šo es nezinu, šis varētu būt viens no retajiem iemesliem, kādēļ jā - aborti ir vajadzigi. Citi gadījumi? Es neesmu pārliecināta. Es pat neesmu pārliecināta par iedzimtajām slimībām; es neesmu pārliecināta.

Man šķiet, tas, kas mani diezgan stipri ietekmēja, liekot nostāties vairāk pret-abortu pusē, ir divas lietas: pirms gandrīz 10 gadiem, kādā 11.klasē, viens mans paziņa draudzējās ar meiteni, kura palika stāvoklī no viņa. Viņa uztaisīja abortu. Es ar to meiteni toreiz daudz runājos. Izrādījās, tas bija viņas ceturtais aborts. Ceturtais! Jā, viņa bija nedaudz vecāka, bet 25 gados četri aborti - manuprāt, tas nav normāli. Un fakts, ka viņa bija vecāka - tieši tam vajadzēja padarīt viņu prātīgāku. Toreiz es iekšēji plosījos - nedrīkst, nu nedrīkst abortus padarīt par kontracepciju!

Dažus gadus vēlāk es uzzināju, ka man nekad nejauši nebūs bērnu. Ne tā, ka nebūs nekad vispār, bet man nevar nejauši "gadīties". Man pie tā (pie bērnu ieņemšanas) būtu jāpiestrādā. Ir varianti, ir iespējas, bet nekad nebūs "gadījās". Īsi pēc tam es satiku to meiteni. Lieki piebilst, tas puisis jau sen ar viņu nedraudzējās, es viņu nebiju redzējusi. Satiku veikalā. Viņai bija mazulis un bagāts vīrs, ko viņa vairākkārt uzsvēra. Un toreiz man tas likās negodīgi. Vienkārši negodīgi pret tām, kuras grib bērnus, bet kurām tas nekad nenāks viegli. Ka ir savukārt citas, kuras var taisīt n-tos abortus un tik un tā kāds tur, augšā, turpina viņām sūtīt un sūtīt nākamos.

Un tad es mulstu, kad saucu sevi par liberālo vērtību piekritēju, jo es nonāku pretrunās - es nekad ar visām četrām neiestājos par abortiem; es neuzskatu, ka dažādu reliģiju dzimumu nelīdztiesība ir kas ārkārtīgi pazemojošs (bez tam, dažas reliģijas to sauc par komplementaritāti - un kamēr komplementaritāte nozīmē, ka abi dzimumi ir līdztiesīgi, tikai ar dažādām lomām, man tas liekas pat atbalstāmi), kamēr tas neietekmē mani. Nu, un kas tad es esmu par liberāli?



(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2009-04-02 13:41 (saite)
tici alkoholisma gēnam, bet iedzimtām slimībām nē... mjā... ticot dievam, nekad nebūsi liberāla. ja reliģiju uzspiestā dzimumu nelīdztiesība, šķiet nepazemojoša, noteikti nekad neesi biju liberāle. cik nopratu, tad par galveno liberalitātes iezīmi sevī uzskati izvēles fakta esamību. manuprāt, liberāls cilvēks vienā teikumā var apvienot abas izvēles un rīkoties atbilstoši abām izvēlēm. runājot autores terminiem: drāžoties ar dievu es domāju par sātanu. lūk, tas ir liberālisms. un dievs ar mazo burtu. pasekošu šai kladei, jo labu laiku neesmu sastapis tik naivu(?) cilvēciņu. protams, ja komentārs netiks izdzēst :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ziemas_daarzs
2009-04-02 13:54 (saite)
Es ticu iedzimtām slimībām, bet neesmu pārliecināta, ka to (vismaz visu) dēļ aborts ir attaisnojams.
Un es īsti neticu Dievam, bet man liekas pieklājīgi rakstīt viņu ar lielo burtu, tāpat kā Buda raksta ar lielo burtu un tāpat kā Pērkonu raksta ar lielo burtu, ja tas attiecināms uz latviešu dievībām. Īpašvārdi, redziet. :)

Vikipēdija definē liberālismu kā
"Liberalism emphasizes individual rights and equality of opportunity. Within liberalism, there are various streams of thought which compete over the use of the term "liberal" and may propose very different policies, but they are generally united by their support for constitutional liberalism, which encompasses support for: freedom of thought and speech, limitations on the power of governments, the rule of law, an individual's right to private property,[2] and a transparent system of government.[3][4][5] All liberals, as well as some adherents of other political ideologies, support some variant of the form of government known as liberal democracy, with open and fair elections, where all citizens have equal rights by law.[6]"
Līdz ar to principā viens no galvenajiem, manuprāt, ir izvēles, jā. Un reliģiju uzspiestā nevienlīdzība - ja cilvēks izvēlas piederēt kādai reliģijai, viņš/a izvēlas arī pakļauties tās dogmām. Negribi pakļauties, nelien baznīcā!
(un jā, par baznīcām - teiksim, Jehovas liecinieku nevēlēšanos pārliet asinis es neuzskatu par normālu. It īpaši - attiecībā uz nepilngadīgajiem. Tie ir gadījumi, kad ir gan jāiejaucas, tāpat kā jebkurā citā gadījumā, kad cilvēks tiek ietekmēts fiziski (t.i., nomētāšana ar akmeņiem, dedzināšana sārtā, roku ciršanas un šaustīšanas ar pletnēm u.tml.)

Savukārt par "drāžoties ar dievu, domāju par sātanu" - tā ir Tava izvēle. Tikai - zemas morāles izvēle :D

Par naivumu - paldies. Tieši tādēļ tapa šī klade, lai kaut kur iepirstu to, ko parastais cinisms neatļauj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2009-04-02 14:34 (saite)
būs skaļi teikts, bet tāpat: paldies par ticības atgriešanu cilvēkam. prieks, ka spēji atbildēt. prieks, ka neizdzēsi komentāru, prieks, ka meklēji kaut kādus argumentus no wiki, vai kur tur. paldies par to. labi, par to pakļaušanos dogmām man ir kāds stingrāks vārds sakāms, bet zinu no pieredzes, ka ne jau man - neticīgajam ir lemts par to spriest. zinu, ka kļūstot par mammu, papu, ļoti svarīgi ir lai bērns būtu vesels, lai viņam būtu visi priekšnoteikumi būt 100% funkcionējošam. absolūti melnas šausmas pārņem, kad redzi usg, ka kaut kas nav kārtībā ar augli. un par tekstu "lai kaut kur iepirstu, ko parastais cinisms neatļauj", bookmarkošu šo lapu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziemas_daarzs
2009-04-02 15:59 (saite)
Tavus komentārus tā bieži dzēš ārā? Man liekas, kamēr tur nav personīgu uzbraucienu un/vai sensitīvas personiskās informācijas, tikmēr - kāds gan lai būtu iemesls.

Par pakļaušanos dogmām - es, protams, spriežu pati no sava šobrīdējā redzes punkta, bet principā, ja es izvēlētos pieslieties kādai reliģijai, tad es to izvēlētos ar visiem tiem noteikumiem. Ja esmu teikusi Jā, tātad esmu teikusi Jā. Var jau būt, ka man ir viegli tā teikt tieši tādēļ, ka neesmu ticīgā. Un, protams, es esmu saskārusies ar cilvēkiem, kuru smadzenes manā izpratnē ir izskalotas un, manuprāt, viņiem vajadzētu dot argumentus, lai viņus kaut kādā veidā atgrieztu normālā domāšanā. Tajā pašā laikā es zinu arī cilvēkus, kas to ir izvēlējušies ar skaidru apziņu un saprātu. Informēta izvēle. Zinu sievietes, kuras ir bijušas saprātīgas, bet pārgājušas islamā, pie tam - ar konservatīvo Korāna interpretāciju (teiksim, Iršada Mandži Korānu tulko pavisam mūsdienīgi, bet viņu jau laikam "īstie" musulmaņi neņem vērā). Nu, un tā ir viņu izvēle. Apzināta, informēta izvēle. Un viņas pakļaujas, brīvprātīgi un ar prieku.

Un par to, ka ir svarīgi, lai bērns būtu vesels. Protams, ka to vēlas ikviens. Bet protams! Bet - ja nav, tad ko? Abortu? Un līdz kādai robežai? Kuru slimību dēļ veikt abortu, kuru - nē? Ja ir Dauna sindroms, tad abortu? Vai tomēr nē? Agrāk visām mātēm, kurām piedzima bērni ar Dauna sindromu, stingri ieteica no šādiem bērniem atteikties. Bet viņi taču arī ir cilvēki un spēj dzīvot. Labi, nedaudz citādāku dzīvi, bet spēj. Pazīstu vienu pāri, kuriem ir viens puika ar Dauna sindromu, jaunākā meitiņa - vesela. Un viņi mīl abus, vienādi.
Man liekas, tas smagākais ir ar robežas novilkšanu. Kad jā un kad - nē? Un, jo vairāk ir jā, jo grūtāk stingri novilkt robežu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?