man bija draugs, kurs jutās loti līdzīgi, vins vienmēr bija loti jauks un mīloss pret sievietēm, un tāpēc dusmojās, ka vinam arī jāidentificējas ar white men's guilt.
bet man skiet, ka tās it collective healing sekas.
līdzīgi kā sexual minorities, viniem vajag pride. zinu daudzus cilvēkus, kuri saka, man nav problēmu ar viniem, lai dzīvo un gul, ar ko grib, bet kāpēc vajag publiski. bet vajag. tiesi tāpēc, ka gadsimtiem bija jāslēpj, un tagad vajag to izkliegt, tā lai viss ir ārā, visas sāpes un bailes un lai visi redz, ka vini drīkst dzīvot.
sievietes nedrīkstēja neko pretī runāt arī gadsimtiem ilgi. tikai dzīvot ar sajūtu, ka tu dzemdē bērnus, bet kāds atnāks, panems vinus karā, izvaros. un tagad sievietes var teikt visu, un vinas mācās to darīt, un tam visam kolektīvajam sakrātajam ir jānāk ārā.
sis ir klasiskais white ppl - black ppl stāsts in usa. u are free now what's ur problem, live and prosper. un tad ir jautājums, are they equal though, are they healed though. ko tas izdara kolektīvam, ja tava rase gadsimtiem bijusi paverdzināta.
ar to es gribu teikt, ka visas sāpes ir īstas, tavas arī, un tu nekad neesi nevienu sievieti sāpinājis, bet ko lai dara, ja tik daudzām vēl sāp. es piedzimu loti despotiskam vīrietim, tā ka man sava cilvēciskā vienlīdzība bija jāizcīna pasai, seit un tagad. par spīti tam, ka es piedzimu vienlīdzīgā pasaulē. un man joprojām ir bail no vīriesiem. varbūt tāpēc, ka loti labs draugs, labākais, kāds man bija bijis, mēgināja izvarot un brīnījās, kā es varu būt tik stipra. jo es esmu iemācījusies cīnīties fiziski pretī. jo reālajā dzīvē, viens pret vienu, daudz kas notiek. un, ja man nebūtu iemācīts, ka mans kermenis pieder man, es drosi vien lautu visam notikt. kā skolas laikā. kad man vēl likās, ka vīriesi ir visstiprākie. vini ir stipri un maigi un mīlosi. bet vini arī nogalina vieglāk. manā pieredzē. tāpēc es priecājos, ka mēs drīkstam runāt, ko gribam, un es drīkstu teikt, ka es negribu kaut ko, un teikt nē, un būt launa un riebīga pret cilvēkiem, kurus, ja būtu piedzimusi omītes vietā, i should please and obey.

(Reply to this) (Thread)

tas ir ļoti traki, ko tu raksti. man tiešām žēl, ka tev tik ļoti neveicies.
no visa tevis uzrakstītā redzu tikai to, ka labākais draugs, kāds tev ir bijis, mēģināja tevi izvarot. jēziņ! kādi tad ir pārējie?
pai.

man ir ļoti liels iekšējs protests pret domu - vienai daļai sabiedrības bija gadsimtiem jācieš. tāpēc tagad būtu attaisnojams, ka ciešo tā daļa, kura necieta. nu bļa, prečom tur es? protams, es viegli pārspīlēju, nedzīvoju pastāvīgā stresā, jo kāds domā sliktas domas par mani. vienkāršī skumji, ka nevaram tā, lai visiem labi.

kādreiz visiem bija krietni grūtāk. vīriešus ņēma karos un šāva nost, pataisīja par kropļiem utt

kā tas ir, ka vīrieši nogalina vieglāk? no kurienes šitas nāk?
man galīgi nav iebildumu, ka tu runā, ko gribi un dari ko gribi, tas ir ļoti apsveicami. man ir iebildumu, kad mani iemet tanī katlā, kur vārās kkāda šovinisma esence ar kuru neesmu spējis sevi asociēt nevienā brīdī.

pēdējo reizi, kad sastapos ar šovinismu konkrēti manā virzienā. man nācās taisnoties pāris sievietēm par to, ka man kleita mugurā. tipa nevar būt, ka vienkārši smuki. sāk man piesiet dzimumidentitātes problēmas, piedāvāja palīdzēt pupturi nopirkt. man bija totāls wadafak? man nav pupu, bļe. bet ir smuka tamborēta kleita un glīti legingi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vins bija tiesām labs cilvēks. izglāba manu dzīvību, un kluva man mazliet par dievu, un mums bija tik tīra draudzība, nekāda bullshit, runājām par math problems and physics un man likās, i found my brother, smartest and kindest human. es pavisam aizmirsu, ka vins ir vīrietis ar vīriesa kermeni. so mēs reiz dzērām viskiju un skatījāmies dylan moran un smējāmies, un es prasīju, vai kāds vinu ir kādreiz sāpinājis, un vins runāja par savu ex, un tad piepesi teica - kiss me, un es neko nesapratu. un tad, nu, man likās it was a joke un mēs dzērām vēl mazliet. un tad vairs nebija funny.

thing is, sī ir laimīgākā dzīve, kāda man ir bijusi, viss beidzās labi, es cīnījos un uzvarēju, un man ir tagad pieredze, kā ir izvēlēties sevi, nevis please someone else.

un jā, tev nav jābūt vienā katlā un jāuznemas citu vaina. un nav jāiet karā. so we all win)

(Reply to this) (Parent)

un man neskiet, ka būtu vai būs jācies vīriesiem tagad. vienkārsi, kad notiek purging or healing, lietas nāk augsā un cilvēki sāk runāt un stāstīt un tas ir tāds nepatīkams brīdis. kā tad, kad renovē namu, un izrādās, visi pamati sapuvusi un jācel no jauna, uz brīdi nav, kur dzīvot. bet mēs nesākam no nulles, mums ir tehnologijas un zināsanas. es tiesām ticu, ka mēs visi sadzīsim un tie, kas ir tagad bērni, nekad pat nezinās neko no sī visa un dzīvos, viens otru nepazemojot un nekontrolējot. lai izaugtu vesela paaudze, vajag izlaist 3 paaudzes kops kara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevienam gan jau nešķiet (ar izņēmumiem, protams), ka kādam būtu jācieš. bet kkā tā ir sanācis. diemžēl viedoklis - mēs bijām apspiestas simtiem gadu, tagad jūs pastāviet pie ratiem, nav nemaz tik reti sastopams.
savukārt šovinistiskais viedoklis arī nekur nav pazudis. man šķiet, ka tikai cibveidīgos burbuļos pastāv manis aprakstītā problēma. vairums gadījumos šovinisms turpina rullēt jeb sieviete! tava vieta ir virtuvē!

a bez kontroles un pazemojumiem neiztikt. sugai jānomainās. homo sapiensam pārk vardarbība patīk. pareizā, labā vardarbība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

so we doomed?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā rādās. brīvā griba esot totāls izdomājums.

bet..
cilvēce nekad nav dzīvojusi tik mierīgos apstākļos. karu gandrīz nav. vardarbīgā nāvē nomirst mazāk kā jebkad iepriekš (vismaz %). pateicoties globalizācijai pasaules kari vairs nav iespējami, jo visi no visiem atkarīgi un saistīti. lētāk ir nopirkt.

ja tu domā mūs kā sugu, jā we are doomed. mums ir palikuši daži simti gadu max, ja, protams, viss turpinās attīstīties patreizējos tempos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labākais mirklis būt dzīvam cilvēkam, lucky us ;)
visi karojosie un dusmīgie, vienalga, kurā frontē, ko es zinu, kam ir otrs gājis cauri, kādas skumjas vai sāpes jutis, ka tagad ir tik skali jākliedz.

es tikai ceru, ka varēsu vienu dzīvi nodzīvot, neejot karā un nomirstot mierā un ar sevi laimīga. tas izklausās maz, bet patiesībā ir tik daudz, ja paskatās uz mūsu vēsturi. un cilvēki man apkārt jūt tāpat, so i hope.

(Reply to this) (Parent)

Nav jau nemaz tik šausmīgi negodīgi, ka tai sabiedrības daļai, kura vienmēr bijusi priviliģēta, tagad kādas dekādes būs mazliet jāpaciešas, kamēr bijušās un esošās "cietējas" iemācīsies dzīvot pa jaunam, idillē un reālā līdztiesībā. Cik tad sen mums sievietēm ir arī tiesības nevis tikai pienākums kopt to pavardu? Tu gribi lai tas, kuram paaudzēm ļauts mācīties tikai izšūt mutautiņus, uzreiz visu spēj, saprot un afigenna veikli pielieto praksē?
Un nav jau tam baltajam vīrietim nemaz tik briesmīgi jācieš, neviens viņu neizmej gar zemi krizdams par vēlmi mācīties augstskolā vai piedalīties vēlēšanās. Rūgtumiņš tak sakrājas, un ar to nevar tik ātri tikt galā.
Tas salīdzinoši jaunais diskurss par vīriešu ciešanām dēļ ļaunajām karojošajām feministēm, tas jau ar ir tikai cits veids kā panākt savu, jo neies tak tām trakajām piekāpties?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tā kā vācieši pēc pasaules kara turpināja maksāt kompensācijas, paaudze,kas kara laikā vēl bija sīki :) Varēja tak pateikt, ka mēs tur vairs ņepričom.

(Reply to this) (Parent)

protams, protams. manas ciešanas salīdzinoši nav pat ciešanas. knapi manāma neērtība.
bet tas nemaina faktu, ka reizēm ir abidna, kad tieku iemests vienā katlā ar personām, kuras man nav patīkamas, ar kurām man ir ļoti maz sakara.

es gribu, lai daži labi man beidz stāstīt par vīriešu un sieviešu darbiem. un atzīst, ka ir liels procents personu, kurām vispār nav iebildumu kopt pavardu un neiesaistīties darba tirgū, kurā viss nav nemaz tik saldi. kaudzēm konservatīvu cilvēku, kuriem labpatīk pastāvošā kārtība.

normālam vecim nav šī jaunā diskursa. tur joprojām valda normāls simtiem gadu vecs šovinisms. tāka vienīgie, kuri še cieš, ir manlīdzīgi lohi.
zinu vienu konkrētu šovinistu, kurš stāsta, ka patiesībā sievietes visu regulē no sava pavarda. nedomāju, ka šis viedoklis ir unikāls.

(Reply to this) (Parent)

beidzot izlasīju "lotr" un man bija nemitīgi ieksējs wtf, kad tika glorificēta master-servant love. Samwise tik bezgala mīl savu master Frodo, tautas tik bezgala mīl savus karalus, kuri vienmēr ir visskaistākie, gudrākie un cēlākie.

ka tev ne tikai ir jākalpo un jābūt kāda paklautībā, bet vēl tas jāmīl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bija reiz tāds manā burbulī ļoti iemīļots ģenerālis Patons. slavens ar vairākam lietām. visvairāk iespiedies atmiņā neprecīzs citāts - vadi mani, seko man vai arī papis malā.

galīgi nav iebildumu sekot, klausīt, mīlēt kādu, kurš ir gabaliņu jaudīgāks, gudrāks, spējīgāks par mani. un ir spējīgs uzņemties vadību. iebildumi sākas brīdī, kad man jāklausa kāds, jo jāklausa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja mēs bütu piedzimusi kādā citā gadsimtā, tā drosi vien būtu. būtu jāklausa. un jādara viss, ko liek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir smagas aizdomas, ka ir kaudzēm tautas, kura ir nelaimīga, jo nav kas pasaka kā ir un kā jābūt. pašam domāt prasa piepūli, jākoncentrējas, jāanalizē.
ne velti ir tāda lieta kā stokholmas sindroms. (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

brīvība ir atbildība, un jā, tās lietas mācās. ir tāda lieta kā iemācītā bezpalīdzība. grūti būt uzreiz par labu saimnieku, ja esi bijis tikai kalps.

(Reply to this) (Parent)