beidzot izlasīju "lotr" un man bija nemitīgi ieksējs wtf, kad tika glorificēta master-servant love. Samwise tik bezgala mīl savu master Frodo, tautas tik bezgala mīl savus karalus, kuri vienmēr ir visskaistākie, gudrākie un cēlākie.

ka tev ne tikai ir jākalpo un jābūt kāda paklautībā, bet vēl tas jāmīl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bija reiz tāds manā burbulī ļoti iemīļots ģenerālis Patons. slavens ar vairākam lietām. visvairāk iespiedies atmiņā neprecīzs citāts - vadi mani, seko man vai arī papis malā.

galīgi nav iebildumu sekot, klausīt, mīlēt kādu, kurš ir gabaliņu jaudīgāks, gudrāks, spējīgāks par mani. un ir spējīgs uzņemties vadību. iebildumi sākas brīdī, kad man jāklausa kāds, jo jāklausa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja mēs bütu piedzimusi kādā citā gadsimtā, tā drosi vien būtu. būtu jāklausa. un jādara viss, ko liek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir smagas aizdomas, ka ir kaudzēm tautas, kura ir nelaimīga, jo nav kas pasaka kā ir un kā jābūt. pašam domāt prasa piepūli, jākoncentrējas, jāanalizē.
ne velti ir tāda lieta kā stokholmas sindroms. (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

brīvība ir atbildība, un jā, tās lietas mācās. ir tāda lieta kā iemācītā bezpalīdzība. grūti būt uzreiz par labu saimnieku, ja esi bijis tikai kalps.

(Reply to this) (Parent)