un man neskiet, ka būtu vai būs jācies vīriesiem tagad. vienkārsi, kad notiek purging or healing, lietas nāk augsā un cilvēki sāk runāt un stāstīt un tas ir tāds nepatīkams brīdis. kā tad, kad renovē namu, un izrādās, visi pamati sapuvusi un jācel no jauna, uz brīdi nav, kur dzīvot. bet mēs nesākam no nulles, mums ir tehnologijas un zināsanas. es tiesām ticu, ka mēs visi sadzīsim un tie, kas ir tagad bērni, nekad pat nezinās neko no sī visa un dzīvos, viens otru nepazemojot un nekontrolējot. lai izaugtu vesela paaudze, vajag izlaist 3 paaudzes kops kara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevienam gan jau nešķiet (ar izņēmumiem, protams), ka kādam būtu jācieš. bet kkā tā ir sanācis. diemžēl viedoklis - mēs bijām apspiestas simtiem gadu, tagad jūs pastāviet pie ratiem, nav nemaz tik reti sastopams.
savukārt šovinistiskais viedoklis arī nekur nav pazudis. man šķiet, ka tikai cibveidīgos burbuļos pastāv manis aprakstītā problēma. vairums gadījumos šovinisms turpina rullēt jeb sieviete! tava vieta ir virtuvē!

a bez kontroles un pazemojumiem neiztikt. sugai jānomainās. homo sapiensam pārk vardarbība patīk. pareizā, labā vardarbība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

so we doomed?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā rādās. brīvā griba esot totāls izdomājums.

bet..
cilvēce nekad nav dzīvojusi tik mierīgos apstākļos. karu gandrīz nav. vardarbīgā nāvē nomirst mazāk kā jebkad iepriekš (vismaz %). pateicoties globalizācijai pasaules kari vairs nav iespējami, jo visi no visiem atkarīgi un saistīti. lētāk ir nopirkt.

ja tu domā mūs kā sugu, jā we are doomed. mums ir palikuši daži simti gadu max, ja, protams, viss turpinās attīstīties patreizējos tempos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labākais mirklis būt dzīvam cilvēkam, lucky us ;)
visi karojosie un dusmīgie, vienalga, kurā frontē, ko es zinu, kam ir otrs gājis cauri, kādas skumjas vai sāpes jutis, ka tagad ir tik skali jākliedz.

es tikai ceru, ka varēsu vienu dzīvi nodzīvot, neejot karā un nomirstot mierā un ar sevi laimīga. tas izklausās maz, bet patiesībā ir tik daudz, ja paskatās uz mūsu vēsturi. un cilvēki man apkārt jūt tāpat, so i hope.

(Reply to this) (Parent)