Xillia

Viņš bija savādāks, viņš nebija kā citi,
Viņs vienmēr līdzēja, ja raudāji vai kriti.
Tu pieradi, tev likās tā ir jābut,
Tu nedosi neko, bet viņam tev ir jādod.
Viņš deva ar, ko kāroji un alki,
Tu saņēmusi pasmaidīji salti.
Tu prati tikai ņemt, tu nedevi neko,
Un viņam pie tā bija jāpierod.
Tu smējies kopā ar citiem, bet raudāji viņam pie krūts,
Kad slikti, tu viņu meklē, kad labi, tad mūc.
Tu domā tikai par sevi, neviena cita tev nav,
Ja viņš tev kaut ko lūdz, tu saki: "Tev pašam ir savs"
Vienalga ir tev, vai viņš dzīvo vai mirst,
Tu esi sev nelaimīgs - cilvēks bez sirds.

2001.

Es sniegbaltu krītu
Savā plaukstā nesu,
Lai ierakstītu skurstenī:
"Es mīlējusi esmu"!

Viens malks tumsas.
Viena deva aizmirstības.
Viens pieskāriens vientulības.
Un pēc tam,
Atkal saulē raugos
Kā pirmoreiz!

Man vajag NEGAISU !!!

Es redzu Tavās acīs naidu,
Pret tiem, kas mīl un tiem kas jūt,
Tu nīsti tos, pār kuru galvām
Tik bieži laimes jūra plūst.

Es redzu Tavās acīs melus,
Bet kam Tu vari samelot?
Nu protams tam, kas Tevi ciena,
Ne tam, kas kļūdas nepiedod.

Es redzu Tavās acīs kaunu,
Kas Tev tik nežēlīgi sāp,
Tev kauns no savām kailām acīm,
Kas vairs nevienu nemāk krāpt.

Es redzu Tavās acīs čūsku,
Tā tevī ir, bet citos - nē.
Tā šļāc no sevis indes jūru,
Kas ieplūst manā dvēselē.

Es redzu Tavās acīs ceļu,
Kas izzudīs, kad mirsi Tu,
Es redzu, redzu Tevi visu,
Tik Tavu sirdi neredzu.

Es redzu Tavās acīs sāpes,
Un Tavas acis ciešot gail,
Tu vari savas sāpes paciest,
Bet mirt ir bail, tik ļoti bail !

Es redzu Tavās acīs nāvi,
Kas vienmēr Tev ir cieši klāt
Par visu vairāk Tavās acīs
Ir vēlme tai "ardievu" māt.

Es redzu Tavās acīs beigas,
Jo tālāk dzīves ceļa nav,
Bet vai Tu domā, ka šis ceļš
Ir visu mūžu bijis Tavs ?

Es redzu Tavās acīs sevi.
Es esmu Tu, Tu esi Es ?
Un tad man liekas, visam cauri,
Klīst mūsu aklās dvēseles.

2002.g. aprīlis

Es dzirdu Tavi čuksti izskan
Kailajās debesīs, kā tūkstošiem zvanu balss.
Un tava elpa, kā vēji no ziemeļu zemēm
Zem maniem logiem sudraba lāstekas kaļ.
Es nolaižu acis, jo atkal
Man šķiet, ka tā jau ir bijis,
Tu vienkārši klusējot aizej.
Neatvadījies.

Nu un ?
Lai smīn, lai smej,
Lai raud, lai rej,
Lai sit, lai liedz,
Lai klusē, lai kliedz..
Nu un ?
Es noslēgšu prātu
Un kaut vai tikai mirkli
Dzīvošu tikai sev.

Tavas lūpas nekad neskāra manas,
Bet tavi skūpsti kā miljoniem tauriņu spārnu
Aizkāra tieši sirdi,
Radot to nesaprotamo laimi,
No kuras man gribas raudāt.
Tūkstošiem zvanu balsis,
Ielauzās manī iekšā un
Dziedāja serenādes,
Aiz maniem dvēseles logiem;
Tos atvēru plaši vaļā
Un atļāvu dienvidvējam
Kaislīgi plosīt manus
Saules pielijušos matus.
...kā nekad...
Tavas lūpas nekad neskars manas,
Bet tavi skūpsti kā miljoniem tauriņu spārnu,
Iedegs manī to prieku,
Lai kur es ietu...

Ko uzreiz pēc seksa saka ļaudis, sadalījums pēc horoskopa zīmes..
Auns: "Ok... Aiziet pa jaunam!"
Vērsis: "Ēst gribu! Padod man picu!"
Dvīnis: "Kur ir TV pults?"
Vēzis: "Kad mēs precēsimies?"
Lauva: "Es taču biju lielisks(-a)?"
Jaunava: "Paga, es apskatīšu palagu."
Svari: "Ja Tev patika, tad man arī patika."
Skorpions: "Nu, tagad laikam Tevi var atsiet."
Strēlnieks: "Nezvani man, es pats(-i) piezvanīšu."
Mežāzis: "Tev ir vizītkarte?"
Ūdensvīrs: "Eee, bet tagad pamēģinam bez drēbēm!"
Zivis: "Tad kā, Tu saki, Tevi sauc?"

Asmens plosa.
Rāmi un lēni,
Kā alkdams izbaudīt
Ik katru manu šūnu,
Nervu saraušanos,
Ietrīcēšanos,
Padošanos.
Asmens plosa.
Gribēdams redzēt,
Kā izskatās puse no manas sirds,
Kā izskatās puse no asinsvadiem,
Vēnām, rokām un smaida,
Kā izskatos puse Es.
Asmens plosa
Mani no iekšas-
Asinīm plūstot,
Asarām kūstot,
Piesmiedams mani,
Viltīgiem smiekliem,
Spēcīgiem, karstiem
Kā alkām pēc dzīves.

Mēs kā jau studentes, kurkstošiem un izmisīgi rūcošiem vēderiem, draiskā solī devāmies uz Diānu ieturēt brokastis un pusdienas. Visas 3 pasūtījušas maltīti, devāmies pie kases samaksāt par pirkumu, kur mani gaidīja pavisam nepatīkams un sirdi plosošs pārsteigums. Spraugā starp kasi un leti viens un pamests, ar kājām gaisā mūža miegā dusēja tarakāns. Manas galdabiedres mazo nelaiķi nebija pamanījušas, tāpēc nesaprata manu pēkšņo apetītes zudumu. Bet nu mana sejas izteiksme laikam bija pārāk izteiksmīga, un drīz arī viņas nojauta, ka iespējams nav pirmās, kas ēdušas šos pašus kartupeļus.
Pēc pusdienām paņēmu padomju laika grāmatiņju "atsauksmes un ierosinājumi", un ierosināju ieturēt klusuma brīdi par tarakānu... Kā nekā, viņam iespējams mājās palika sieva un bērniņi... ;)
Nu, laikam jau visas esam dzimušas laimes krekliņos, un mums mežonīgi paveicās, jo atšķirībā no citiem, mēs viņu neatradām šķīvī vai picā...

Gandrīz kā iepriekš tas viss.
Kas pamanīs, ka
Es esmu cita, tu cits...

Zem papīra lukturiem
Pacietīgi gaidu
No maza tējas namiņa
Ziedoša sirdskoka lapenē
Iznākam dievu
Sniegbaltā kimono.
Geišas kā mazi tauriņi,
Kavējot laiku,
Danco un dej.
Es, stāvot un gaidot,
Cenšos sacerēt haiku
Par godu
Dievam sniegbaltā kimono.
Savu pēdējo...

Un atkal. Par daudz aprēķins tavā prātā,
Alkaltības liesmās iegailas skatiens.
Ik dienas domā tikai par sevi.
Sasodītais Homo Sapiens.

Pazaudēts mirklis,
Ietinies baltajos rožu ziedos,
Un ieslēpies tukšajās vīna glāzēs
Smejas par dzīvi.
Iedziedot dziesmu
Un klausoties pamestā atbalsī
Atkal un atkal cenšas
Iedegt sevī to liesmu.
Skūpsti un glāsti
Samesti kaudzē pie krāsns,
Tik bezgala sausi,
Tie lieliski derēs
Iekuram.
Čuksti un vārdi
Sakļāvuši spārnus
Ietriecas jūrā
Izgaist un mirt.
Jā, varbūt tev taisnība-
Es esmu par savādu, bet...
Tikai tu esi cilvēks
Un tikai tev ir sirds.

Sadeg kā tauriņu spārni
Tavās raupjajās rokās
Vieglām un gaisīgām liesmām
Mans lepnums.
Mans aizsargvalnis no naida,
Ko domāju stipru esam,
Kļuvis par gaistošām drupām
Pie tavām un manām kājām.
Un nu jau tu esi atklājis
Manas bailes sirdspukstos straujos.
Ceļš bēgšanai nav un nevajag.
Aiztaisu acis un ļaujos...

Satraukti miroņi skrien
Pilsētas klusajās ielās.
Zemēm piebērtas kājas,
Astāj uz bruģa pēdas.
Tik aukstas un skaidras kā salna,
Kurā vēl jaušamas bēdas.
No viņu dzestrajām elpām
Pasaule kļuvusi balta.
Nesmej ne lūpas, ne acis,
Tik kārni pirksti smeļ gaisu
Un ieelpo trīcošam nāsīm.
Plūst silti trūdošā smaka,
No viņu pelēkās miesas,
Kur brīžiem cauri viz kauli,
Tik gludi un balti kā sniegs.
Satraukti miroņi skrien,
Guļošai pilsētai cauri,
Kuru apņēmis miegs.
Un tā viņi skries un skries,
Neatrodot sev mieru.
Tik mirkli apstāsies
Kā kādreiz.. ieelpot dienu...

Your Love Situation by Amberishjewel
Username?
Your Love Is...	Hard
During Lovemaking You Act...	Like a volcano, hot & steamy
Your Partner Is...	Your support
Your Partner Has Said That You...	Are their favorite person
Your Love is Summed Up In A Quote.	"Love is bittersweet"
Created with the ORIGINAL MemeGen!