Es dzirdu Tavi čuksti izskan Kailajās debesīs, kā tūkstošiem zvanu balss. Un tava elpa, kā vēji no ziemeļu zemēm Zem maniem logiem sudraba lāstekas kaļ. Es nolaižu acis, jo atkal Man šķiet, ka tā jau ir bijis, Tu vienkārši klusējot aizej. Neatvadījies.