// ([info]within) rakstīja,
@ 2004-12-07 22:06:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien ģeogrāfijas stundā skatījāmies video par dabas katastrofām, kuras mūsdienās pasaulē notiek (viesuļvētras, plūdi, zemestrīces utt). Bija tik reāli. Nezinu, kas ar mani notiek, bet man acīs sariesās asaras un tik tikko noveldījos neraudāt (tas izskatītos diezgan interesanti). Nezinu, kas ar mani notiek. Vienkārši gribas sākt raudāt (pat negribot acīs sariešas asaras), ja redzu, ka kādam patiešām grūti. Kas ar mani notiek?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]within
2004-12-08 18:50 (saite)
Nu tā jau laikam ir. Taču man negribētos domāt, ka cilvēka sūtība ir tik nožēlojama - dzīvot tikai sev. Protams, dabīgi jebkurš ir egoists. Bet viņš pats var to mainīt. Un ir daudz lielāks prieksun gandarījums par to, ka esi kādam palīdzējis, nevis tikai domājis ar ego "es gribu, man vajag utt", jo tas dažkārt tā sakrīt uz nerviem, ka speciāli gribas izdarīt kaut ko sliktu sev (ko negribas). Nu jā. Bet piedzīvojumi ir laba lieta. Ja vien runa nav par ūdeni - pēc šīs vasaras tik tuvas atrašanās nāvei man pret ūdeni ir respekts, jo, tici man, tas nebija pārāk patīkami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miice
2004-12-08 20:40 (saite)
nu re-gandariijums un prieks. tas jau arii ir egoisms. [ne jau vien "man vajag un es gribu1"] ir jauki paliidzeet citiem, iepriecinaat, samiiljot, atbalstiit, ruupeeties... tas jau liek just prieku un gandariijumu. un lielaa meeraa visam tam apakshaa ir egoisms-cilveeki paliidz citiem, un liidz ar to pashi juutas labi. ne vienmeer, jaa, ne vienmeer. nu man taa skjiet. ai. sarezgjiita teema, jo katram jau tas izpauzhas savaadaak.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?