Neprātīgā saprāta balss Below are 20 entries, after skipping 100 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:

[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]

Maijs 26., 2020
14:03
[User Picture]

[Link]

Latvijas paradokss. Krīzes laikā strauji pieaug bezdarba līmenis. Veselas nozares sēž dīkstāvē. Tajā pašā laikā lauksaimniecībā katastrofāli trūkstot darbaspēka un ir pat apdraudēta ražas novākšana rudenī. Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/darbinieku-trukums-lauksaimniekus-dara-bazigus-par-iespejam-pilniba-novakt-razu.a361288/

Tags:

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Maijs 21., 2020
12:07
[User Picture]

[Link]

Visi lamā no panckām ārā Zviedriju par viņu šķietami vieglprātīgo pieeju Covid apkarošanai.
Tajā pašā laikā atskan arī pretēji viedokļi (piemēram šis: https://www.foreignaffairs.com/articles/sweden/2020-05-12/swedens-coronavirus-strategy-will-soon-be-worlds), kas uzskata ka ilgtermiņam tas ir vienīgais jēdzīgais koeksistences veids ar vīrusu. Arī PVO nesen pauda, ka Zviedrijas pieeja daudzējādā ziņā atbilst ''jaunajai normālībai'', kas iestāsies pēc pirmā pandēmijas šoka beigām.

Nesen dzirdēju arī interviju ar kādu zviedru ārstu. Viņi paši bija gatavojušies daudz augstākai mirstībai. Vismaz Itālijas līmenī. Tā kā pašreizējie rādītāji (kas ir augsti uz ziemeļvalstu fona) jau ir ļoti labi salīdzinot ar prognozēto. Kamēr nav zāļu vai derīgas vakcīnas, visas valsts mēroga karantīnas ir tikai epidēmijas izstiepšana laikā. Kā redzams, tad pat bagātas Eiropas valstis to nevar atļauties ilgāk par 3-4 mēnešiem.

Es domāju, ka patiesos rezultātus un to, kuras valsts stratēģija tad bija tā pareizākā, mēs redzēsim tikai pēc dažiem gadiem. Visas ekonomiskās problēmas un krīzes radītās sekas uz sabiedrību varēs pilnībā novērtēt tikai ilgtermiņā.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Maijs 6., 2020
14:51
[User Picture]

[Link]

Parādās aizvien vairāk informācijas par to, ka Covid klejojis pa Eiropu jau vismaz kopš pērnā novembra. Ar šo informāciju fonā, vairāku paziņu apgalvojumi, ka viņi šo vīrusu ir pārslimojuši jau ziemā, vairs nešķiet tik neticami. Sievas brāļa ģimene ziemā vairākas nedēļas netika galā ar riebīgu vīrusu, kam galvenie simptomi bija temperatūra un klepus, kas nepāriet nedēļām. Vēl viens paziņa ziemā, pēc atgriešanās no Itālijas, pēkšņi saslima ar plaušu karsoni. Arī mums meita februāra vidū atnesa no bērnudārza nejauku vīrusu, ko atšķirīgā intensitātē, visi izslimojām. Viņai pašai tas bija vissmagāk un izvērtās kā bronhīts ar komplikācijām trīsarpus nedēļu garumā. Turklāt meita noturējās teju visilgāk, jo dienā pirms saslimšanas grupiņā bija vairs tikai 3-4 bērni.

Nez kas atklātos, ja analīzes būtu sākuši taisīt jau ziemā.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Aprīlis 30., 2020
15:01
[User Picture]

[Link]

Acīm redzamais neticamais: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kulturas-ministrija-atbrivo-no-amata-brivdabas-muzeja-direktori-ilzi-millersoni.a357928/ Nedaudz nesaistīti, bet FB mesendžerī ir neliels čatiņš, kur pulcējas bijušo muzeja darbinieku grupiņa. Pāris reizes gadā satiekamies uz vakariņām pie savas direktores. Tā nav šī, bet viņas kādreizējā vietniece, kas īsu brīdi 2014. gada vasarā bija apstiprināta arī direktores amatā. Ļoti gudra un progresīva sieviete, kas no mums bija izveidojusi diezgan labu komandu. Žēl, ka mums bija ļoti maz laika sevi pierādīt. Tas bija ļoti radošs un progresīvs periods pēdējo gadu muzeja dzīvē. Ar Millersones atgriešanos amatā 2014. gada vasaras beigās šī komanda lēnām sāka jukt. To vēl pastiprināja, viņas varaskārā un neslēpti agresīvā jaunā vietniece. Šobrīd neviens no šiem cilvēkiem vairs nestrādā muzejā. Tomēr, īslaicīgā direktore joprojām ir esošo un bijušo muzeja darbinieku cienīta un atzīta. Zinu, ka dažs labs no pašiem vecākajiem muzeja darbiniekiem reizēm viņai piezvana, lai vienkārši parunātos un pastāstītu, kas jauns.

Augstākminētā ziņa vakar izsauca nelielu prieku, bet arī lielas bažas. Iepriekšējais mēģinājums 2014. gadā jau beidzās ar fiasko un daudzu darbinieku cerību sagraušanu. Atliek cerēt, ka ministrija šoreiz tiešām ir nopietni sagatavojusies. Turklāt vietā noteikti jānāk cilvēkam no malas, kas ar svaigu skatu izmēž visus mēslus un būvē muzeju faktiski no jauna. Visvairāk žēl pašu muzeju, kas šo peripētiju rezultātā ir nolaists līdz kliņķim un brutāli pūst.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Aprīlis 20., 2020
16:39
[User Picture]

[Link]

Līdz šim manā draugu un paziņu ''burbulī'' pašreizējā krīze lielu finansiālu skādi nav nodarījusi. Lielākajai daļai darba apjoms palicis nemainīgs vai pat ievērojami pieaudzis. Tomēr pakomunicējot ar cilvēku, kas strādā masu pasākumu nodrošināšanas jomā, paveras pavisam cita aina. Tur valda niknums un depresīvas sajūtas, jo nav nekādu cerību uz darba atsākšanu pārskatāmā nākotnē. Pat ja tiešām maija beigās viss beigsies, tad masu pasākumi noteikti būs paši pēdējie kurus atļaus rīkot.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Aprīlis 14., 2020
15:27
[User Picture]

[Link]

Šis laiks ieies vēsturē ar to, ka pirmo reizi visā 2000 gadu garajā kristietības vēsturē, lieldienās baznīcas kristiešiem ir bijušas slēgtas. Pat dziļākajos padomju ateisma gados pilnībā slēgt baznīcas neizdevās.

Arī vietējā mērogā ir zīmīgs notikums. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vienmēr, pamatoti, lepojās, ka savas pastāvēšanas laikā nav bijis apmeklētājiem slēgts nevienu dienu. Pat visus kara gadus. Pat trauksmainajās okupācijas varu maiņas dienās muzejs bija atvērts. Un tagad tas ir slēgts jau mēnesi.
Tas man liekas nepareizi, jo brīvdabas muzeja specifika ir ļoti tālu no šaurām telpām un drūzmēšanās. It sevišķi tāpēc, ka parki nav slēgti. Pat LU botāniskais dārzs ir atvērts (tikai palmu māja ciet). 70 ha. lielā teritorijā mierīgi varētu organizēt apmeklētāju plūsmu un skaitu, lai izvairītos no pūļiem, bet tajā pašā laikā nodrošinot sabiedrībai vēl vienu vietu kur pabūt dabā. Šoreiz atkal ir iets vieglākais ceļš...

Tags:

(8Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Aprīlis 6., 2020
14:08
[User Picture]

[Link]

Vienmēr esmu cienījis somus un tagad jo īpaši: https://www.nytimes.com/2020/04/05/world/europe/coronavirus-finland-masks.html?ref=oembed Visaptverošā valsts aizsardzība, tās oriģinālajā izpausmē, iekļauj arī medicīnu un stratēģisku valsts rezervju esamību.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

11:52
[User Picture]

[Link]

Visam mērim pa vidu izlasīju Timura Vermeša 2012. gada romānu ''Viņš ir atkal klāt''. Ļoti dzēlīga satīra, kur galvenajā lomā ir Hitlers, kurš pēkšņi ir pamodies mūsdienu Berlīnē, kādā pamestā būvlaukumā. Varam sekot līdzi Hitlera gaitām un jaunās pasaules iepazīšanai. Izmantojot savas oratora dotības viņš ir apņēmības pilns turpināt savulaik iesākto. Jau neticami ātri atrodot draugus un atbalstītājus viņš sāk strādāt lielā Vācijas TV kompānijā un pat vada savu raidījumu. Tomēr, ir viena problēma. Šajā pasaulē viņu visi uzskata par Stand Up komiķi, lai arī ļoti reālistisku. Viss. Par sižetu vairs neko neteikšu.

Jāsaka, ka no sākuma viss šķita ļoti grotesks un diezgan grūti lasāms, bet ap grāmatas vidu aizgāja. Jāpiekrīt kādam komentētājam, ka grāmatas sākumā vēl gribas smieties par Hitleru, bet grāmatas beigās jau tu aptver, ka smejies kopā ar Hitleru. Tur ir globāla mēroga groteska, ironija un satīra, kas vērsta nevis pret Hitleru, bet galvenokārt pret mūsdienu pasauli, it sevišķi pret izklaides industriju. Hitlers ir tikai spilgts tēls, kas to visu izcili paspilgtina. Neiztrūkst jau gan arī politiskais aspekts. Hitlers no panckām izlamā tā brīža (2012. gada) vislabējāko vācu legālo partiju NPD, nosaucot to par ''nekam nederīgu salašņu bandu, kur godīgam vācietim nav ko meklēt'', Hitleru nosauc par ''žīdu cūku'' un uz ielas piekauj vācu skinhedi, Hitlers intervijā žurnālam ''Bild'' uzņemas atbildību par holokaustu utt. Tā vien šķiet, ka autors izvēlējies Hitlera tēlu arī tāpēc, lai pats varētu izteikties drusku politnekorektāk.

Kopumā darbs ir ļoti aktuāls mūsdienu demagoģijas laikmetā. Daudzi prasmīgi oratori var manipulēt ar pūli, spiest uz sabiedrības vājajām vietām, trūkumiem un audzēt sev atbalstu. Tikmēr valdošā vara un sabiedrības, šķietami, domājošā daļa viņus uztver kā klaunus vai ākstus un neņem par pilnu. Kamēr vienā brīdī jau ir par vēlu. Ar īsto Hitleru un viņa kustību jau savulaik bija tieši tāpat.

Tags:

(5Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Aprīlis 2., 2020
15:55
[User Picture]

[Link]

Kopš sieva strādā attālināti viņa mājās vairs vispār nenāk. 12-14 stundu gara darbadiena skolotājiem tagad ir norma. Paralēli tam visam vēl jāpiestrādā par bērnudārza audzinātāju un jānodarbina meita. Tomēr, tagad vismaz var strādāt ar vīna glāzi uz galda un tas drusku atvieglo to visu. :D
Un vēl nesen nospriedām, ka beidzot no mūsu profesijām ir kāds finansiāls labums. Vismaz kaut cik droši un regulāri ienākumi uz daudzo brūkošo nozaru fona...Par sevi gan ilgtermiņā neesmu tik drošs. Iepriekšējās krīzes pieredze rāda, ka kultūras nozare ir viena no pirmajām kuru finansiāli apgriež. Turklāt ļoti pamatīgi. Daudzās sfērās joprojām finansējuma vai algu līmenī nebija atjaunots ''trekno gadu'' līmenis. Pārskatāmā nākotnē jau arī laikam netiks...

Tags: ,

(Iespļauj dvēselē)

Marts 30., 2020
16:42
[User Picture]

[Link]

Nesen te R-Eiropā bija šoks un sašutums, ka Itālijā ārsti šķiro pacientus un daļu atstāj gaitenī nomirt. Civilizētam Eiropas civilistam principā nav saprotams un pieņemams fakts, ka ārsts var arī kādam atteikt palīdzību. Tomēr globālas krīzes apstākļos, kad slimnīcas darbojas ārkārtas apstākļos tas nav nekas neparasts. Pasauli pārņēmusī pandēmija aizvien biežāk tiek raksturota kā karš ar neredzamu ienaidnieku. Militārajā medicīnā ievainoto šķirošana ir visa pamats. Smagāk cietušie vispirms, vieglāk ievainotie pagaida vai pārsien viens otru. Līdz ar to, ja slimnīcas strādā šādā ārkārtējā, faktiski kara stāvoklim pielīdzināmā režīmā, tad arī tiek izmantotas attiecīgas metodes. Mediķiem visā pasaulē šobrīd ir ierobežoti resursi un ierobežotu resursu apstākļos jāizdara daudz smagas izvēles. Būtu gan bijis ideāli, ja pašā sākumā sabiedrībai tiktu skaidrots pēc kādiem principiem krīzes apstākļos darbosies ārsti, kam un kādā secībā tiks sniegta palīdzība utt. Tad varētu iztikt bez nevajadzīga sašutuma un šokēšanās.

Tags:

(3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 26., 2020
16:10
[User Picture]

[Link]

Visa šī pandēmija un pulcēšanās ierobežojumi mūsu ģimenē vairāk skāruši sievu. Viņas grafiks ir ļoti saspringts. Nemitīgi mēģinājumi ar ''Dandariem'', koncerti un dalība festivālos gan Latvijā, gan ārzemēs, arī vienkāršas haltūras. Mana sabiedriskā dzīve uz tā fona izskatās diezgan nožēlojami un savi nedaudzie pasākumi kalendārā jāatzīmē vismaz mēnesi iepriekš. Es jau gan īpaši nepārdzīvoju, jo tik un tā pirms 10 gadiem atmetu visu lieko un atstāju tikai tās lietas, kas mani tiešām interesē un sagādā prieku. Un arī starp tām jau notiek prioritāšu pārbīde.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 24., 2020
10:17
[User Picture]

[Link]

Vakar pabraukāju pa Zemgales laukiem. Tur cilvēkiem dzīve turpinās. Lielzemniekiem darba pilnas rokas, kuru katru brīdi jāsāk sēja (daži jau ir sākuši), lauksaimniecības tehnika pārvietojas pa visiem ceļiem un nekādi vīrusi to neaptur. Piecos pēcpusdienā arī Bauskas šosejā ir teju nepārtraukta auto plūsma (vairāk gan brauc ārā no Rīgas). Tas liecina, ka pagaidām ekonomika nav pilnībā apstājusies. Lauksaimniekus vīrusa radītās problēmas nav sevišķi ietekmējušas. Vismaz pagaidām.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 18., 2020
11:57
[User Picture]

[Link]

Vakardienas saulainajā pēcpusdienā ventilējot plaušas Šampēterī sanāca ielūrēt vienas otras mājiņas pagalmā. Tur, par spīti mērim, viss notiek. Šašliks, aliņš, regejs un dārza darbi.

Bet ja nopietni, tad jāpiekrīt tiem, kas uzskata, ka pēc šīs krīzes pasaule būs savādāka. Jautājums tikai vai labāka vai sliktāka. Kādu laiku jau tiek runāts par liberālās demokrātijas krīzi un pašreizējie procesi to lielā mērā apstiprina.
Par pasauli nezinu, bet Eiropa sevišķi labi neizskatās. Pandēmijas ietekmē visa Eiropas vienotība ir izrādījusies tikai tukša skaņa. Katrs par sevi, katrs glābjas kā māk. Arī demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana līdz pēdējam brīdim izklausās cēli, bet šoreiz nenāk par labu. Epidēmiju var apkarot nevis ar lūgumiem vai acinājumiem, bet ar pavēlēm un rīkojumiem. Galu galā tā ir viena no ārkārtas stāvokļa priekšrocībām. Vienkāršotas procedūras, saīsināta komandķēde un plašākas pilnvaras atbildīgajiem dienestiem. Paļauties uz līdzcilvēku godaprātu un apzinīgumu kopumā diezgan nihilistiskajā Latvijas sabiedrībā ir bīstami.

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 16., 2020
15:22
[User Picture]

[Link]

Brīvdienās sanāca jauki patverties no vīrusa sniegotā Vidzemes nekurienē. Pabaudīt pēdējos ziemas priekus pavasarī. Savukārt šodien atpakaļ Rīgā un jāsecina, ka tik tukšu Vecrīgu savā mūžā vēl neesmu redzējis. Iestādē darbs nav apstājies, jo svēto dokumentu apriti un lietvedības termiņus nekādi vīrusi neatceļ. Tomēr strādājam tādā dežūrrežimā uz maiņām un plānojam aktīvi apsekot vientuļos pieminekļus. Labāk vēdināt plaušas staigājot pa mežiem un laukiem nekā Vecrīgas birojā.
Savukārt iestādes datorists nav gulējis jau otro diennakti izmisīgi mēģinot radīt iespēju, vismaz daļēji, ikdienas darbu veikt attālināti. Šajā jomā valsts pārvalde pamatīgi atpaliek pat no izglītības nozares, nemaz jau nerunājot par IT sfēru.

Tags: ,

(Iespļauj dvēselē)

Marts 12., 2020
13:34
[User Picture]

[Link]

Bērnudārzi vienmēr ir bijuši ļoti infekciozas un vīrusu pārbagātas vietas. Bērni slimo un apmainās vīrusiem nepārtraukti. Tāpēc, no vienas puses, viens vīruss vairāk vai mazāk nebūtu būtiski. Arī meita nupat divarpus nedēļās izslimoja diezgan nejauku bērnudārza vīrusu. Tomēr, šodienas runās par iespējamu bērnudārzu un skolu slēgšanu ir sava loģika, ja vēlamies izbēgt no pilnīgas valsts apstāšanās kā Itālijā. Un tāpat jau problēmas radīsies milzīgas, jo diezgan maz ir ģimeņu, kam ir alternatīvas iespējas kur ikdienā atstāt bērnu.
Savā ziņā laba iespēja darbībā pārbaudīt Latvijas darba devēju un arī sabiedrības sāpju slieksni attiecībā uz pārvietošanās ierobežojumiem, kā arī patestēt valsts civilās aizsardzības sistēmas darbību ārkārtas situācijās (ja līdz tam nonāks).

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 9., 2020
14:35
[User Picture]

[Link]

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/skolotaja-no-baskirijas-atgriezas-latvija-dibinas-gimeni-ar-arhlatviesu-ciema-latvieti.a350682/ Rakstiņš par sievas teju tiešo pēcteci Baškortastānā, kurai trimda ievilkās uz 10 gadiem. Protams, ka romantisku iemeslu dēļ. Beidzot Krievija ir apnikusi un ar savu Veci brauks mājās. Viņa tur ieskicē vienu otru padrūmu noti par vietējiem latviešu pēctečiem, kas jau ir dzirdēta no sievas un dažām citām viņas draudzenēm, kas tur pabijušas. Faktiski latvietība Baškīrijā ir mirusi un šobrīd tiek mākslīgi uzturēta pie dzīvības. Lielākā daļa latviešu valodas apguvēju ir nevis latviešu pēcteči, bet vietējie baškīri bez nekādām latviešu saknēm. Viņiem tā ir eksotiska svešvaloda un kultūra, kā arī iespēja reizēm tikt daļēji atmaksātā ekskursijā uz Eiropu. Šajā ziņā Sibīrijā (piem. Augšbebros) ir drusku labāka situācija, bet nu ilgtermiņā jau arī tur nekas pozitīvs nav gaidāms.
Vēl arī nepatīkamā patiesībā, ka Krievijas latviešus šeit bieži neuzskata par latviešiem un tāpēc ir psiholoģiski grūti iedzīvoties. Daudzi ir repatriējušies uz Latviju, nespējuši iedzīvoties un aizbraukuši atpakaļ. Starp citu, viens otrs to ir izdarījis arī klimata dēļ. No kontinentālās Baškīrijas nespēj izturēt piejūras mitrumu un biežo slimošanu.

Tags:

(Iespļauj dvēselē)

Marts 6., 2020
15:01
[User Picture]

[Link]

Tā vien izskatās, ka viena no šobrīd pilnā sparā notiekošās Administratīvi teritoriālās reformas mērķiem ir politiski izrēķināties ar ZZS, likvidējot vai sajaucot viņu kontrolētās pašvaldības laukos. Tas ir diezgan nesmuki, bet politiskā cīņa jau tāda ir.
Būtu daudz ko teikt reformas sakarā. Arī šeit jau kādreiz esmu šo to teicis. Tomēr visvairāk ir žēl Jelgavas. Zaļzemnieka Rāviņa dēļ, ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, vairs netiks uzskatīta par valsts nozīmes pilsētu. Tā tiek nolikta vienā līmenī ar jebkuru citu novada centru. Protams, ka Jelgava un viss Jelgavas novads ir spēcīgs ZZS bastions un liela daļa jelgavnieku par Rāviņu ceļas un krīt tikpat dedzīgi cik Ventspilī par Lembergu. Tomēr nevar noliegt, ka pēdējos 10 gados Jelgava ir attīstījusies ļoti strauji un atguvusi savu Zemgales metropoles statusu. Tur viss notiek. Ir ražošana, ir infrastruktūra, ir cilvēki un ir universitāte. Pataisot Jelgavu par parastu novada centru ir ļoti liels risks, ka pilsēta savā attīstībā var apstāties, jo lauku un pilsētas intereses ir ļoti grūti sabalansēt.

Tags:

(4Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 5., 2020
16:33
[User Picture]

[Link]

Šitie Torņakalna puiši spēlē tādu diezgan mierīgu roku un šķiet tēmē pamatā uz meiteņu auditoriju. Lai jau viņiem veicas, jo personīgi pazīstu četrus no pieciem dalībniekiem. https://www.youtube.com/watch?v=50YfTh30dcM

Tags:

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Marts 4., 2020
09:38
[User Picture]

[Link]

Domājot par šausmīgo vīrusu un redzot histēriju medijos, gribot negribot nāk prātā ķecerīgas domas. Piemēram, ka vislielākie ieguvēji no šī visa pagaidām ir ASV. Ķīnas ekonomika uz kādu brīdi ir jūtami sabremzēta, kas abu valstu tirdzniecības karā ir ļoti izdevīgi ASV. To saprot arī Ķīna, tāpēc šobrīd vīrusa apkarošanai pieiet visnopietnāk, ar dzelžainu komunistu disciplīnu, lai pēc iespējas ātrāk rūpnīcas atsāktu strādāt. Vēl arī mulsina, ka neskatoties uz milzīgo ķīniešu kopienu ASV, tur joprojām nav dzirdams par masveida saslimšanām.

Tags:

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Februāris 25., 2020
16:10
[User Picture]

[Link]

Iestādē publiski runā par sabiedrības iesaistes nepieciešamību, pilsonisku aktivitāti u.c. skaistām lietām, bet realitātē visi vietējie aktīvisti tiek uztverti kā zobu sāpes. Viņu uzklausīšana un iedziļināšanās problēmās rada papildus pienākumus kurus neviens negrib uzņemties, jo tas novērsīs fokusu no ikdienas birokrātisko procedūru pildīšanas tādējādi radot kavēšanos dokumentu apritē, kas valsts pārvaldē ir viens no lielākajiem grēkiem. Ir jau taisnība, ka nereti šiem aktīvistiem revolucionārā degsme ir lielāka par zināšanām un izpratni. Līdz ar to, tev ļoti daudz laika jāveltī skaidrojošajam darbam bez garantijām par rezultātu. Mēdz būt arī tā, ka dažādas sabiedrības grupas (parasti kaimiņi) kārto savstarpējus rēķinus ar mana kantora starpniecību un cenšas viens otram ieriebt. Vēl ir diezgan liela grupa, kas labprāt pasludinātu par kultūras mantojumu visu pasauli un aizliegtu pilnīgi jebkādu jaunu būvniecību pilsētu centros. Arī ar tiem ir jārunā, jāuzklausa, jābraukā pa pasauli, jāmēģina kaut kas skaidrot utt. To visu varētu darīt aktīvāk, ja vien tevi nevērtētu pamatā pēc izmērāmiem, birokrātiskiem rezultātiem, kuru sasniegšana prasa laiku.

Rezumējot jāsaka, ka iestāde, kuras darbībai pilnā apmērā būtu jābūt sabiedrības interesēs un ciešā saskarē ar sabiedrību, īsti nespēj to nodrošināt, jo prioritāte vienmēr ir birokrātiskais process. Šoreiz pat vadība to labi saprot un visādi cenšas to mainīt, bet vienas iestādes līmenī to var uzlabot minimāli. Lielā mērā tāpēc, ka sasodītā valsts kontrole visu vērtē tikai no birokrātiskām un juridiskām pozīcijām. Velk ar pirkstu pa dokumentiem, meklē nepilnības, skaita vēstules un aktus. savukārt tas, kas reāli ir izdarīts kultūras mantojuma saglabāšanas jomā viņus neinteresē.
Kontrolei ir jābūt un dokumentiem ir jābūt kārtībā, bet ja tā visa rezultātā pazūd ne tikai pieminekļi, bet arī cilvēki, tad laikam kaut kas nav īsti kārtībā.

Tags: ,

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]

Powered by Sviesta Ciba