Šķiet, sapratu, kas man nepatīk daudzās "pašattīstības" un/vai "maģijas" sistēmās.

Parasti ar jēdzienu "vara" saprot - "es varu panākt, ka notiek tā, kā es vēlos". Bieži vien to neapzināti papildina ar "...par spīti pretestībai/ārējiem apstākļiem". Ja nav pretestības, tad tā nav varas pielietošana, jo vēlamais rezultāts rastos "pats no sevis", vai ne? Bet tas, kas notiek bez mūsu iejaukšanās, ne vienmēr ir tas, ko mēs vēlamies. Tātad te izveidojas šķietams konflikts.

Daudzas (it sevišķi "modernās") "maģijas sistēmas" uzsver rezultātu panākšanu bez konflikta/pretestības/apstākļu (vardarbīgas) pārvarēšanas. No iepriekš aprakstītā viedokļa skatoties, tas padara tās neefektīvas un praktiski neizmantojamas. Tomēr īstenībā tās nesludina bezdarbību/bezierunu pakļaušanos & akceptēšanu, bet gan novērš pretestību/apstākļus, ko ar citām metodēm nāktos pārvarēt "ar varu"/vardarbīgi. Turklāt novērst var dažādi - ne tikai to padarot par neesošu, bet arī, piemēram, mainot situācijas interpretāciju, kas var padarīt problēmu nesvarīgu jaunajā kontekstā.

Tikai man vienalga šķiet ka nodedzināt pāris pilsētas būtu... khm, krutāk :D