- 2016.01.15, 17:54
- Iepērkoties zemo cenu veikalos (Vācijā: Lidl, Aldi, Penny, Netto) regulāri var redzēt tukšus plauktus: visa maize izpirkta, gaļas vitrīnas praktiski tukšas. Izskatās gluži kā deficīts būtu? Nekā - triks tāds, ka šie zemo cenu veikali ļoti cenšas prognozēt pieprasījumu, un nepiegādā vairāk preču nekā būtu nepieciešams: viņiem ir izdevīgāk, ja kāds nedabū nopirkt preci, nekā 1) tērēt naudu vadājot vairāk preču nekā nepieciešams (pārsniedz pieprasījumu), 2) mest ārā vecu, nepārdotu preci. Turot krājumus mazliet vai tieši ap pieprasījumu, viņi ietaupa naudu.
Negūtā peļņa, t.i., par nepārdoto preci kad viss bijis izpirkts (bet marža viņiem ir visai zema) neatsver zaudējumu par to, kad daļa preces paliek pāri un jāmet veca ārā. (Pie tam imo Vācijā ar mešanu izgāztuvē arī ir diezgan grūti - tā vis vairot atkritumus nav ļauts.)
Tad ko darīt cilvēkam, ja ieskrien pēc maizes, bet plaukts tukšs? Iet uz "normālo cenu" veikalu, Edeka, Rewe, Kaiser's, utt. Tiem cenā ir ierēķināts procents par nepārdoto produktu utilizēšanu: maize dārgāka, bet garantēts ka dabūs. Vai arī kāto uz vietējo beķereju, tie kam masveidā ražotā maize nav gana laba. - 13 rakstair doma
- 15.1.16 19:35 #
-
visai saprātīgi - ja jau taupa, tad visos posmos.
kaut gan varēja tak vienoties, ka neizpirkto atdos blakus esošajam parasto cenu veikalam, lai nav jāutilizē :) - Atbildēt
- 15.1.16 21:13 #
-
Kā ir Vācijā - pati ķēde utilizē vai arī atdod (uzspiež savāk) ražotājam, kā tas bija Latvijā līdz šī gada 1. janvārim?
- Atbildēt
- 15.1.16 22:14 #
-
Ja to rēķina tā, ka galu galā par visu vienalga maksā patērētājs, tad izdevīgāks ir variants, kad pats veikals to izdara. Jo vairumtirgotājs var nolaist cenu (jo nav vairs jāierēķina atpakaļpieņemtās novecojušās produkcijas zaudējumi), bet veikali var plānot labāk, lai nerasts šāds atbirums. Tie veikali, kas ieplāno tā, ka nav ko izmest, var pārdot lētāk, kas patērētājam ir labāk. Tāpēc arī ir tādi Aldi vai Lidl.
- Atbildēt
- 16.1.16 10:39 #
-
Es nezinu - Lidl it kā diezgan aktīvi noceno, ja tuvojas termiņam (-30% uzreiz).
Bet ar maizi vāciešiem ir diezgan unikālas attiecības, visur cep baigi daudz uz vietas. Tb, mīklu protams kkur centralizēti sagatavo, bet sacep uz vietas veikalā. Un šeit tā atslēgas vārds "visur" - ja .lv varbūt tas ir tikai lielveikalos, šeit gandrīz katrā ūķī ir tās tur cepamās krāsnis, un bulkas taisa uz velna paraušanu. pašizmaksa maza (par mīklu un elektrību), cena diezgan liela = profit!
Masveidā centralizēti ceptā maize nav pārāk laba, bet maize kā tāda nav nekas labs vispār. - Atbildēt
- 15.1.16 22:11 #
-
Tur ir kāda ēdamam maize parādījusies?
Kad biju Berlīnē, junk`ijoju diezgan, bet tajos kaut cik ēdamu maizi neizdevās atrast gan. - Atbildēt
- 15.1.16 23:22 #
-
veikalos ir švakāk, bet vismaz beķeri savos mazajos ūķos cepj uz vella paraušana, kas LV lāgā nav novērojams gan. Rīgā laikam vien viena divas vietas atrodamas.
- Atbildēt
- 16.1.16 09:03 #
-
Man viens paziņa, kurš visu mūžu pieradis pie Samarā brūvētā "žiguļu" alus, caurbraucot sūdzējās, ka Eiropā neviens nemāk normālu alu brūvēt, kaut kādas zupas tirgojot. Tb aizdomas, ka cilvēka bērnības garša nosaka izpratni, kādam jābūt "īstam" produktam, nevis reālā produkta kvalitāte.
- Atbildēt
- 16.1.16 10:32 #
-
nu un tad tikai jāvienojas, ko ar "Latvijas maizi" saprot. Vai Fazer maizes ceptuves? Vai vēl kkādas pretīgākas?
Protams, Ķelmēnus neviens nepārsitīs, tie ir unikāli garšīgi.
Bet vot visādas baltmaizes no vates, to daudzi māk cept, ne tikai Liepkalni. - Atbildēt
- 16.1.16 10:30 #
-
hz, maizi vispār ēst es nevaru atļauties - ogļhidrāti. tikai tik cik priekš mazās nopērkam.
pie beķeriem atrodams tāds "Berliner Baguette" - kuru tāds Schnell cepj, tas bija garšīgs. - Atbildēt
- 16.1.16 10:34 #
-
ahā. tādu neatceros.
bet ja nu ogļhidrāti ir kāds man neizināms ļaunums, tad tiešām vieglāk iztikt bez maizes. - Atbildēt
- 16.1.16 13:22 #
-
Ha, ha, drusku jau visu var, bet ar mēru:
http://klab.lv/users/gedymin/98739.html - Atbildēt