- 2016.01.15, 17:54
- Iepērkoties zemo cenu veikalos (Vācijā: Lidl, Aldi, Penny, Netto) regulāri var redzēt tukšus plauktus: visa maize izpirkta, gaļas vitrīnas praktiski tukšas. Izskatās gluži kā deficīts būtu? Nekā - triks tāds, ka šie zemo cenu veikali ļoti cenšas prognozēt pieprasījumu, un nepiegādā vairāk preču nekā būtu nepieciešams: viņiem ir izdevīgāk, ja kāds nedabū nopirkt preci, nekā 1) tērēt naudu vadājot vairāk preču nekā nepieciešams (pārsniedz pieprasījumu), 2) mest ārā vecu, nepārdotu preci. Turot krājumus mazliet vai tieši ap pieprasījumu, viņi ietaupa naudu.
Negūtā peļņa, t.i., par nepārdoto preci kad viss bijis izpirkts (bet marža viņiem ir visai zema) neatsver zaudējumu par to, kad daļa preces paliek pāri un jāmet veca ārā. (Pie tam imo Vācijā ar mešanu izgāztuvē arī ir diezgan grūti - tā vis vairot atkritumus nav ļauts.)
Tad ko darīt cilvēkam, ja ieskrien pēc maizes, bet plaukts tukšs? Iet uz "normālo cenu" veikalu, Edeka, Rewe, Kaiser's, utt. Tiem cenā ir ierēķināts procents par nepārdoto produktu utilizēšanu: maize dārgāka, bet garantēts ka dabūs. Vai arī kāto uz vietējo beķereju, tie kam masveidā ražotā maize nav gana laba. - 13 rakstair doma
- 15.1.16 22:14 #
-
Ja to rēķina tā, ka galu galā par visu vienalga maksā patērētājs, tad izdevīgāks ir variants, kad pats veikals to izdara. Jo vairumtirgotājs var nolaist cenu (jo nav vairs jāierēķina atpakaļpieņemtās novecojušās produkcijas zaudējumi), bet veikali var plānot labāk, lai nerasts šāds atbirums. Tie veikali, kas ieplāno tā, ka nav ko izmest, var pārdot lētāk, kas patērētājam ir labāk. Tāpēc arī ir tādi Aldi vai Lidl.
- Atbildēt
